Nacionālās mākslu vidusskolas sastāvā ir Jaņa Rozentāla Mākslas skola, Rīgas Doma kora skola, Emīla Dārziņa Mūzikas skola un Rīgas Baleta skola. Pedagogi nobažījušies – kā šādā situācijā izdzīvot.
"Daudziem kolēģiem paliek tie paši pienākumi, bet algas samazinās par divdesmit procentiem. Viņiem tas nekādu motivāciju neveicina. Šeit mācās jaunieši, kas pēc desmit, divdesmit gadiem veidos to kultūrvidi, kādā mēs dzīvosim, kādā viņi dzīvos un kas būs arī atpazīstama Latvijā un ārpus tās. Mēs neesam "ekseļa" tabula – ieņēmumi un izdevumi," norāda Jaņa Rozentāla mākslas skolas multimediju nodaļas metodiskais vadītājs Mārtiņš Lablaiks.
Ņemot vērā valstī noteikto "sabalansētās slodzes principu", palielinājies apmaksāto stundu skaits par dažādiem papildu pienākumiem, bet likme par stundu samazinājās. Tā rezultātā skolās atsevišķi pedagogi saņem lielāku atalgojumu nekā iepriekš, bet citi – mazāku.
"65% veidojas no stundām, kas ir klātienes – aci pret aci ar jauniešiem, un šie 35%, ne mazāk kā 35% no atalgojuma veidojas no citiem darbiem. Ja pirms tam bija līdz 35%, un, diferencējot algas citiem, tas bija 5%, citiem 10%, 15%, reti kam 30%. Tad tagad šo vietā, ja man ir maksimums, jādabū vēl 5%, ja kādam bijuši 15%, jādabū vēl 20%. Tur nav jāmācās augstākā matemātika, lai saprastu, no kā veidojas iztrūkums," skaidro Jaņa Rozentāla Mākslas skolas projektu vadītāja Ineta Vīksna.
Skolotāji norāda, ka modelis 65 un 35 pēc būtības ir veiksmīgs, tomēr budžets tiek piešķirts janvārī. Septembrī jau ir dažādi mainīgie rādītāji, piemēram, skolēnu skaits.
"Mēs varam lepoties ar mūsu sasniegumiem, bet, ja pedagogiem ir jāstrādā par šādu atalgojumu, piedodiet tas nav nopietni," pauž Jaņa Rozentāla Mākslas skolas vadītājs Jānis Dukāts.
Nacionālā mākslu vidusskola finansējumu saņem no Kultūras ministrijas. Tās pārstāvji šobrīd netic, ka ir šāds samazinājums turklāt tik liels.
"Mēs esam lūguši skolai iesniegt papildu informāciju, lai nodrošinātu informācijas atbilstību faktiskajai situācijai un pārliecinātos par to, ka pedagogu algas nav samazinājušās atbilstoši pagājušā gada 1. septembrim," saka KM Nacionālā kultūras centra direktora vietnieks Andis Groza.
Iemesls tam, ka starp skolām pastāv atalgojuma atšķirības varētu slēpties faktā, ka dažas jau sākotnēji izvēlējušās līdzsvarot slodzi, līdz ar to pāreja notikusi daudz vieglāka un pedagogiem saprotamāka.
"Šeit skolas ir darījušas dažādi, ņemot vērā, ka šā gada sākumā bija saņemti 11% papildu finansējuma, kas bija izmantojams gan slodzes līdzsvarošanai, gan minimālas darba algas likmes palielināšanai. Gadījumos, kur sākotnēji varbūt algas likme ir bijusi lielāka esošā finansējuma ietvaros šobrīd jārod risinājums, kā mainīt proporciju," saka Groza.
Jau šo ceturtdien Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība rīkos sanāksmi par konstatētajām problēmām. Apspriedīs arī, kāpēc vairākās pašvaldībās ar valsts izmaksāto mērķdotāciju šomēnes nepietiek pedagogu atalgojuma pieauguma nodrošināšanai un slodžu balansēšanas ieviešanai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
