Lielstraupes pils nākotni saista ar tūrismu, kultūru un izglītību
Pēc vairāku gadu diskusijām, beidzot skaidra ir Lielstraupes pils nākotne – nesen Saeimā apstiprināts likums, kas ļauj viduslaiku pērli nodot Cēsu novada pašvaldības rīcībā. Senā ēka, kurā līdz pat 2018. gadam atradās narkoloģiskā slimnīca, gan gadu gaitā ir nolaista, tādēļ pašvaldībai tās atjaunošanā būs jāiegulda prāvi līdzekļi. Vietvarā gan saka – tie tam ir gatavi, jo ar pili saista lielus plānus, vēsta TV3 Ziņas.
Jau vairāk nekā piecus gadus kopš slēgta Straupes narkoloģiskā slimnīca, varenā pils netiek apdzīvota un to var arī redzēt. Telpas ir ļoti sliktā stāvoklī un tā vien prasās pēc atjaunošanas.
Kritiskākā vieta – viens no pils spārniem. Šo ēkas daļu jau aizliegts ekspluatēt, tas esot bīstami. Lielākās problēmas radot jumts. Dakstiņu segums gadu gaitā ir nolietojies, caur to tek ūdens, kas sūcas caur pārsegumu. Lai pils neaizietu zudībā, jums jālabo nekavējoties.
"Šis ir lielākais posta stūris, kur katru brīdi kaut kas var arī sabrukt. Un tādu vietu ir daudz. Te tā vismaz atklājās, bet citur to vienkārši var nojaust, ka tāda ir. Pievērsiet uzmanību šim stūrim, kur gadu gadiem ir tecējis ūdens no caurā jumta, bojājot ne tikai šīs jumta konstrukcijas, bet arī ēkas sienu. Te pat var just, kā vējš nes cauri."
Cēsu novadā saka – tie apzinās, kādā stāvoklī īpašumu ir pārņēmuši un pils tagad ir vēl viena jauna nasta pašvaldībai. Tomēr vietvara nav vēlējusies pieļaut, ka vēsturiskā ēka nonāk privātās rokās. Slikto piemēru netrūkstot.
"Neviens īsti neredzēja pielietojumu un nozīmi šai pilij. Līdz ar to palika divi ceļi – nodot pašvaldībai vai pārdot atklātā izsolē. Un pārdodot izsolē, tur ir 50% uz 50%. Var trāpīt uz cilvēku vai firmu, kurai ir gan resursi, gan funktieris un saprašana, bet var būt Ķemeru stāsts Jūrmalā, kas aizvien nekur tālu nav aizvedis."
Turklāt Cēsu novads ar pili nākotnē saista lielus plānus. Aptuvenā vīzija darba grupās arī jau izstrādāta – pils aizvien būs atvērta tūristiem, taču daļu ēkas varētu nodot arī privātajiem komersantiem, kuri tur varētu izvērst savu darbību. Šādā veidā iegūs gan iedzīvotāji – būs jaunas darba vietas – gan pašvaldība, jo ēkas uzturēšanas izmaksas tas ļautu sadalīt.
"Ir izstrādāta tāda kā attīstības koncepcija saturiskā ziņā. Un skaidrs, ka tur ir plānotas publiskās funkcijas, kas ir gan saistītas ar tūrismu, gan kultūru un izglītību. Un tai pat laikā mēs pieļaujam šo komercfunkciju – vai tas ir kāds restorāns, vai tā ir kāda viesnīca. Gan publiskais, gan privātais tad vienlaicīgi nodrošinātu pils uzturēšanu un attīstību un arī šīs funkcijas viena otru papildinātu," skaidro Cēsu novada domes priekšsēdētājs.
Pils gan aizvien tiks saglabāta arī kā muzejs un laikmeta liecība. Turklāt ne tikai viduslaiku. Pērn veiktajā aptaujā secināts – vietējie šeit vēlas redzēt arī liecības par nozīmīgu daļu pils un pašas Straupes vēstures – vairāk nekā pus gadsimtu, kad tur atradās narkoloģiskā slimnīca.
"Mums bija liela aptauja, kurā piedalījās gandrīz 1000 respondentu. Un tad teica, ka grib redzēt ne tikai šajā ēkā ne tikai seno, vācbaltiešu vēsturi, bet grib redzēt arī slimnīcas vēsturi. Kam ir gadi 18 vai 20 gadi, tie ienāk, es prasu, vai jūs zināt, kas šeit bija pirms pieciem gadiem? Viņi nezina. Tā kā tā vēsture drīz pazudīs, bet mums to nevajadzētu pazaudēt," spriež Lielstraupes pils uzraudze.
Pašvaldība gan termiņus, kad Lielstraupes pils būs atjaunota, nav gatava nosaukt. Likumā gan teikts – novadam tiek doti 15 gadi, lai visus atjaunošanas darbus paveiktu. Turklāt tam visam būs jārod arī finansējums, kas nebūs mazs.
"Tie ir miljoni un tas nav viens, divi vai trīs miljoni. Tepat Cēsu Jaunās pils atjaunošanas darbi, kas gan bija pirms daudziem gadiem, bija ap septiņi miljoni, tā kā es domāju, ka tie ir vairāki miljoni. Bet tas nav viena gada jautājums, to mēs redzam tādā garākā laika periodā," saka Cēsu novada domes priekšsēdētājs.
Likumā noteikts, ka Lielstraupes pili Cēsu novada pašvaldība turpmāk nedrīkst pārdot. Taču tai ir brīva vaļa, kā rīkoties ar citiem īpašumiem, kuri līdz ar vēsturisko ēku, tagad nonākuši pašvaldības rīcībā. Un viens no tiem ir man aiz muguras esošais ēku komplekss. Likumā gan vēl kāda atruna – visu iegūto naudu no šo īpašumus pārdošanas, pašvaldībai ļauts izmantot vien pils saglabāšanai un atjaunošanai. Domē atzīst – visu paturēt neesot to plānos, daļa no valsts mantoto ēku tiešām varētu nonākt sludinājumos.
"Interese ir gan nomāt, gan pirkt. Un, ja deputāti lems, ja mēs viņus atsavinām, tad ir skaidrs, ka tā mums ir pirmā sēklas nauda, lai novērstu tās vietas, kur jūs zvaigznes redzējāt," skaidro Cēsu novada domes priekšsēdētājs.
Turklāt par pili aizvien interese ir arī no fon Rozeniem. Dzimtas, kurai Lielstraupes pils piederēja līdz pat Otrā pasaules kara sākumam. Baronu dzimtas pēcteču esot izrādījuši arī interesi vākt līdzekļus, lai vareno viduslaiku celtni varētu atjaunot ātrāk.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
