"Lietusūdens novadīšana ir liela problēma." Pašvaldības ūdens savākšanai risinājumus mudina meklēt reti

"Šeit ir vairākas ievalkas, šeit ir viena, tur otra, tur – vēl divas. Tur ir augstāka vieta, un ūdens tek uz šo pusi, bet no turienes tek jau uz citu."

Rīgas Tehniskās universitātes pētnieks Jurijs Kondratenko skaidro, kā darbojas lietusūdens novadīšanas sistēma vienā no daudzdzīvokļu namu pagalmiem. Šajā pagalmā lietus ūdens nenonāk kopējā kanalizācijas sistēmā.

"Ūdens dziļuma sensors. Tas mēra gruntsūdens līmeni," skaidro Kondratenko. Padziļinājumos jeb ievalkās ir sensori, kas vāc datus, cik daudz ūdens nonāk ievalkās un cik ilgā laikā tas aizplūst pazemē, tādējādi nenoslogojot pilsētas kanalizācijas sistēmu.

"Lietusūdens novadīšana ir liela problēma," turpina pētnieks. Rīgā un citās Latvijas pilsētās lietusūdens tradicionāli tiek novadīts kopējā kanalizācijā, kas lietusgāžu laikā pārslogo sistēmu. Tādās reizēs attīrīšanas iekārtas ar lielo ūdens pieplūdumu netiek galā un tāpēc dabā nonāk neattīrīta kanalizācija.

"Liela problēma centrā ir kopsistēmas pārplūdes, kad lietus ūdens sajaucas ar sadzīves ūdeņiem un pārplūst un tad to izlaiž Daugavā. Lai to nepieļautu, ir jābūvē rezervuāri, kas lietus laikā uzkrāj ūdeni un pēc tam lēnām aizvirza uz attīrīšanas iekārtām," pauž Kondratenko.

"Šie risinājumi Latvijā nav plaši lietoti." Attīstītāju "Bonava" vadošais inženieris Krišs Maļinovskis skaidro, ka šajā dzīvojamo ēku kvartālā lietusūdens pilsētas sistēmā netiek novadīts. Būvniecības laikā ir iestrādāti trīs atšķirīgi risinājumi, kas ļauj lietusūdeni uzkrāt, attīrīt vēlāk novadīt to lēnām gruntsūdeņos. Par to, vai pašvaldība mudina lietusūdeni nepievienot pilsētas attīrīšanas iekārtām, Bonavas pārstāvis atbild diplomātiski.

"Mēs redzam, kādas šovasar bija lietusgāzes, tā intensitāte tikai pieaugs nākotnē, un šis būs jārisina. Šobrīd mēs nejūtam šķēršļus, jūtam drīzāk atbalstu. Bet es melotu, ja teiktu, ka mūs kaut kā īpaši lūdza risināt ilgtspējīgi. Tā lielā mērā ir mūsu pašu iniciatīva," teic Maļinovskis.

"Bonavai" drīzumā būs jau desmit šādu objektu, kur lietusūdens nenonāk kopējā pilsētas kanalizācijā. Šādas sistēmas izveidei ir nepieciešama plašāka teritorija. Taču, no otras puses, iedzīvotājiem nav jāmaksā pilsētai par lietusūdens savākšanu.