Lopbarības trūkuma dēļ samazina ganāmpulkus, bet palikušās govis "uzsēdina uz diētas"
Dramatiska situācija ar lopbarības trūkumu nākamā gada sākumā gaidāma daudzās piena saimniecībās. Karstās vasaras dēļ zāle izkalta un jau augustā ne viens vien zemnieks bija spiests ķerties pie ziemas krājumiem. Savukārt iepirkt siena ruļļus var atļauties tikai turīgākie, jo cenas ir trīskāršojušās.
Skābbarības pustukšās tvertnes kādam Kandavas novada Zemītes pagasta piena lopkopim lika pārrēķināt un samazināt barības devas tā, lai ar šo mazumu spētu pārlaist ziemu līdz nākamā gada pirmajam pļāvumam.
"Stipri knapi ar to barību, ekonomē, vāc kaut kādas zāles, lai to lopu apmānītu, vēderu apmānītu," skaudro situāciju atklāj z/s "Lapsas" saimnieks Guntis Krūmiņš.
Govju uzlikšana uz piespiedu diētas nozīmē vairāk salmu, pat iepirkti rapša salmi, taču tam ir jau negatīvas sekas.
Arī gaļas liellopu audzētāju biedrībā prognozē, ka ļoti daudzās saimniecībās līdzīgi kā piena lopkopjiem barības deficīts iestāsies janvārī un februārī. Tā kā vasarā karstuma dēļ zālāji izdega, lopus jau augustā sāka barot ar ziemai domātajiem krājumiem. Daļa cenšas barību iepirkt no mazāk cietušās Sēlijas un Vidzemes.
"Bieži vien transporta izmaksas veido lielākas izmaksas nekā pati barība, un transporta izmaksas varētu būt viena no pozīcijām, ko varētu sponsorēt, atbalstīt valsts," norāda Gaļas liellopu audzētāju biedrības valdes priekšsēdētājs Raimonds Jakovickis.
Apzinoties, ka zemniekiem nav kur sprukt, augšā arī cenas par skābsiena un siena rulli. Ja pērn viens maksāja 15 eiro, tagad – pat 60 eiro. To kā naudas āderi apzinās arī zagļi, kas mēdz no lauka ruļļus nozagt un pārdot tālāk. Turklāt situāciju apgrūtina zviedru zemnieki, kuri masveidā no Latvijas izveduši skābsiena un siena ruļļus, jo arī Zviedrijā sausā vasara radījusi lopbarības krīzi. Zviedru valdība pat kompensē barības atvešanu no Latvijas.
Mēs redzam, ka lopbarības cenas ir augšā, ir ļoti daudz pārpircēju. Mūsu zemnieki nav spējīgi šādas cenas pacelt. Tad ir lētāk likvidēt un nopirkt jaunus nākamajā gadā nekā pirkt nenormāli dārgu barību, zinot, ka caur piena cenu tu to nedabūsi atpakaļ.
Lopu masveida izkaušana gan nesākšoties. Drīzāk vēl vairāk pastiprināsies tendence dzīvos lopus pārdot piena saimniecībām Polijā, jo nokaut vietējam Latvijas gaļas tirgum šobrīd neizdevīgi. Uzpircēji teju kā vienojušies maksāt zemu cenu.
"Gaļas cenas Latvijā ir nokritušas lejā. Uz citu nelaimes kāds mēģina nopelnīt. Tas ir ļoti nožēlojami, jo zina, ka zemniekiem nav kur tos lopus likt, tirgus ir tāds, kāds ir, kāpēc nenopelnīt," piebilst Cimmermanis.
Tikmēr piena lopkopis Kandavas novadā no valsts negaida nekādas kompensācijas, pieradis visu darīt paša spēkiem, jo arī saimniecību cēlis bez dāsniem Eiropas Savienības fondiem. Turklāt viņam situāciju glābj tas, ka nedaudz palikušas vecās barības rezerves no 2017. gada vasaras.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
