LU Botāniskajā dārzā šobrīd aktīvi šķiļas krāšņi tauriņi
Gribat paskatīties uz kaut ko skaistu un pasildīties? Tad Latvijas Universitātes (LU) Botāniskais dārzs aicina paviesoties tropiskajā klimatā un vēl tikai līdz decembra beigām sezonas noslēgumā apmeklēt Tropu tauriņu māju un aplūkot vienus no lielākajiem šeit redzamajiem tauriņiem – lielos pūčtauriņus un Atlasa pāvačus.
Pūčtauriņi šonedēļ praktiski visi jau ir izšķīlušies – no 50 kūniņām inkubatorā palika vien divas, stāsta entomologs Uģis Piterāns. "Principā vajag 1-2 nedēļas kamēr viņš izšķiļas un varam laist ārā," viņš saka.
Lielākā daļa pūčtauriņu un zilo morfīdu jau aktīvi lido apkārt, kopumā to skaits tuvākajās dienās sasniegs 70 lidoņus, taču daļa vēl snauž uz koku stumbriem.
Zilais morfīds un pūčtaurenis izšķīlušies rītā, kad Botāniskajā dārzā ciemojās "900 Sekundes". Pagaidām viņi ir neaktīvi, jo galu galā jāpierod pie dzīves realitātes. Bet jau pēc dažām dienām šie košie lidoņi sāks to baudīt.
Pūčtauriņu nosaukuma rašanos iedvesmojis to īpatnējais spārnu zīmējums. Tos rotā viltus acs, kas atgādina pūces skatienu. Atšķirībā no lielākās daļas citu eksotisko tauriņiem, pūčtauriņi labi jūtas arī Latvijas ziemas laikapstākļos, kad gaismas ir maz un gandrīz nekad nespīd spoža saule.
"Viņi ir visaktīvākie krēslas, vakara un rīta stundās un dienā, kad ir apmākusies, tad viņiem liekas, ka tā ir krēsla. Tā kā var droši nākt skatīties un mēģināt viņus ieraudzīt. Jo viņi pietiekami labi maskējas: sēž uz koku stumbriem, lapām. Pirmajā acs uzmetienā viņus redzēt nevar," stāsta entomologs.
Saturs turpinās pēc reklāmas
Reklāma
Ja apstājies un pavēro tropu eksotiku, tauriņus var ieraudzīt un mēģināt tos pat saskaitīt. Bet šajos kokonos vēl dzīvo visas Atlasa pāvača kūniņas. Šis taurenis ir viens no lielākajiem pasaulē. Tā spārnu platums var sasniegt 30 centimetrus. Kad entomologs vienu no kūniņām paņem rokās, tā sāk aši kustēties.
"Te var redzēt, ka kūniņa ir dzīva un vesela, vēderiņš aktīvi kustās, tā ir aizsardzības taktika. Ja kāds plēsējs paņem viņu mutē, tā sāk kustēties, plēsējs sabīstas un kūniņa var izkrist ārā, un viņš viņu nevarēs atrast," saka Uģis Piterāns.
Bet Atlasa pāvači vēl var nepaspēt pamosties līdz decembra beigām – dabu nevarot koriģēt. Pūčtauriņu un zilo morfīdu mūžs ir parasti ne ilgāk par mēnesi, bet pāvači dzīvo vēl īsāku dzīvi – nepilnas 2 nedēļas. Tiesa, tā nav gara, bet ļoti koša. Tauriņu māja šogad apmeklētājus pieņems līdz 31. decembrim, pēc tam tā un tās iemītnieki atpūtīsies pāris mēnešus līdz pavasarim.
