Mācībās Baltijas jūrā meklē un neitralizē nesprāgušus lādiņus un mīnas

"Open Spirit" ir ikgadējas mācības, kurās mūsu jūras spēki kopā sabiedrotajiem, mēģina Baltijas jūru attīrīt no pirmā un otrā Pasaules kara sprādzienbīstamajiem priekšmetiem. Katru gadu šajās mācībās ir viena vadošā valsts un šogad tā ir Latvija.

Baltijas jūra, īpaši Otrā pasaules kara laikā, tika pamatīgi mīnēta. Tiek lēsts, ka kopumā tajā tika izvietoti aptuveni 80 000 jūras mīnu. Ap 15 000 no tām tieši Latvijas ūdeņos – galvenokārt Irbes šaurumā un Rīgas jūras līcī. Un, lai gan kopš kara pagājuši jau gadu desmiti, daļa no tām joprojām ir bīstamas.

"Mīnas ir dažādā stāvoklī. Dažas ir sarūsējušas, bet atsevišķas ir spīdīgas un, teiksim tā, baterija nosēdusies, bet spēks tur joprojām ir. Un, ja kāds uzmetīs enkuru, zvejnieks pacels uz borta – var notikt negadījums," norāda Jūras spēku Mīnu kuģu eksadras komandietris Jānis Auce.

Lai parādītu, kādas sekas šādas mīnas var radīt, trešdien piecu jūras jūdžu jeb aptuveni 10 kilometru attālumā no Daugavas ietekas Baltijas jūrā, notika demonstrācija.

Trieciens tik spēcīgs, ka nodreb pat flotes flagmaņa "Virsaitis" klājs, uz kura tobrīd atradās arī TV3 Ziņas. Un tas – neskatoties, ka sprādziena epicentrs bija vairāku simtu metru attālumā. Jūras spēkos saka – šīs mācības ir labs veids, kā spējas atrast un neitralizēt jūras mīnas, varam attīstīt miera laikos.

Šīs prasmes pēdējos gados kļuvušas īpaši aktuālas. Jūras mīnēšana turpinās gan Ukrainai pieguļošajos ūdeņos, tāpat pasaules uzmanība pievērsta arī nomīnētajam Hormuza jūras šaurumam. Iespējams, tieši tādēļ šogad mācības piedalījās pēdējo gadu kuplākais dalībnieku skaits – kopumā 16 kuģi un vairāk nekā 500 karavīru.

"Tā lielākā nozīme ir, kā mēs spējam salikt kopā salikt daudzas nācijas tā viena kopīgā mērķa izpildei. Un, manuprāt, šogad tas ir izdevies ļoti labi. Jo no visām uzrunātajām nācijām – 17 ir šeit. Citus gadus mums bija dalībai trīs ūdensslīdēju komandas, tad šogad ir septiņas.

"Tā ir perfekta iespēja meklēt mīnas reālos apstākļos un tas ir perfekts treniņs kuģa apkalpei, ūdenslīdējiem. Mums ir arī ūdensslīdēju nometne krastā, tur trenē izbraukšanu, meklēšanu ar zemūdens robotiem un pēc tam veic arī objekta neitralizēšanu," saka Auce.

Jāmin, ka Baltijas jūrā darbs zem ūdens ir ļoti izaicinošs, jo redzamība tur ir slikta, ka dažbrīd jāstrādā gandrīz uz tausti. Sabiedrotie gan arī tieši šī iemesla dēļ labprāt izvēlas piedalīties šajās mācībās, jo šī ir pieredze, kuru daudzviet nevar gūt.

"Šeit, kur mēs atrodamies ir tiešām izaicinoši, jo dziļums, kurā mēs strādājam ir no 20-45 metri. Zemūdens redzamība ir ļoti ierobežota līdz vienam metram un šobrīd pavasarī ir ļoti auksts ūdens. Tā kā ūdensslīdēji saskaras ar diezgan izaicinšiem apstākļiem. Bet, ja viņš ir pastrādājis šādos apstākļos, viņam nav problēmas strādāt citos apstākļos," skaidro Jūras spēku ūdenslīdēju komandas komandieris Haralds Liniņš.

Vienlaikus arī mīnu meklēšanas mācībām, kuģi ņēma dalību arī operācijā "Baltijas sardze", kuras uzdevums pēc vairākiem incidentiem atklātajos ūdeņos, ir aizsargāt kritisko infrastruktūru Baltijas jūrā. Mūsu Jūra sspēki vērtē – kopš šādas regulāras patruļas ir, drošība Baltijas jūrā ir uzlabojusies.