Maina latviešu valodas zināšanu prasības ārzemju akadēmiskajam personālam
Saeima mainījusi latviešu valodas zināšanu prasības akadēmiskajam personālam. Ārzemju mācībspēku piesaistīšanai ierobežojumi mazināti cerībā uzlabot studiju kvalitāti augstskolās. Lai gan Valsts prezidenta rosinātās likuma izmaiņas šodien guva plašu atbalstu, tās raisīja arī garas debates, jo daļai deputātu ir kategoriski iebildumi.
Saskaņā ar Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča piedāvātajām izmaiņām augstskolu akadēmiskajos amatos ārzemju speciālisti bez latviešu valodas zināšanām drīkstēs strādāt pirmos sešus gadus. Vienlaikus paredzēts, ka augstskolām jānodrošina iespēja apgūt valodu, ja ārzemniekiem būs tāda vēlme.
Pret to asi iestājās Nacionālā apvienība, uzsverot, ka ārzemniekiem jābūt nevis iespējai, bet pienākumam divu gadu laikā vismaz pamata līmenī apgūt latviešu valodu.
"Ir atšķirība starp iespēju un pienākumu. Manuprāt, nevajag minēt to, ka tad mēs iegūsim šausmīgu pienesumu no šiem pasniedzējiem, tāpēc varam neprasīt valsts valodu. Tad mēs varam arī valdībā varbūt kādus ārvalstniekus ielikt kā ministrus un neprasīt viņiem valsts valodu, vai šeit, Saeimā. Tas ir absurdi."
Ja Nacionālās apvienības ieceri atbalstītu, likuma izmaiņas zaudētu jēgu – iebilda deputāti, kuri atbalsta jauno regulējumu.
"Ja mēs gribam būt zināšanu ekonomikā balstīta valsts, mums ir nepieciešama pieredzes apmaiņa ar ārzemju augstskolām. Līdz ar to, es domāju, prezidenta priekšlikums ir lielisks, un nevajag to sarežģīt."
Apspriežot izmaiņas, izvērsās domu apmaiņa arī par to, cik plaši augstskolas durvis jau tagad atvērušas ārzemju studentiem.
"Nu, kāds ir rezultāts? Augstākā izglītība, manuprāt, pateicoties šiem ārvalstu studentiem, ir gājusi uz leju, pieejamība ir samazinājusies. Nu, mēs esam ieguvuši vienīgais vairāk kurjeru, kas braukā un izplata dažādas preces, tostarp aizliegtas preces, pa Latvijas ielām."
"Ja mums nebūtu ārvalstu studentu Latvijā, mūsu augstākā izglītība vienkārši sabruktu, mums tās nebūtu. Lai kā, mums ir jāatzīst, ka ārvalstu studenti notur augstāko izglītību mums virs ūdens, jo viņi diemžēl sedz arī savus bāzes izdevumus, arī budžeta vietas."
Pēc plašām debatēm likuma izmaiņas galīgajā lasījumā Saeima pieņēma ar pārliecinošu balsu pārsvaru.
"Tas, ka mūsu valstij mēs dosim iespēju starptautiskajiem zinātniekiem, ar Eiropas valodām tai skaitā, mācīt mūsu studentus un uzlabot mūsu augstākās izglītības vidi, ko atbalsta pašas augstskolas, nekādi neapdraud mūsu valsts valodas lomu."
Jaunais regulējums paredz, ka amatu tajā pašā vai citā Latvijas augstskolā pēc sešu gadu termiņa ārzemnieki varēs saglabāt tikai tad, ja būs apguvuši latviešu valodu valdības noteiktajā apmērā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
