Mākslinieki bažījas par padzīšanu no radošā centra Elizabetes ielā
"Brīvības teritorija" – tā sauc radošo centru kādreizējā kompartijas centrālkomitejas ēkā Elizabetes ielā. To savulaik pat plānoja nojaukt, lai celtu mūsdienīgo koncertzāli. Pret ēkas nojaukšanu iestājas daudzi Latvijas arhitekti, un jau divus gadus te klusām rosās radošo profesiju pārstāvji. Viņiem jāizvācas novembra vidū, jo namu paredzēts pārbūvēt un radikāli mainīt. Mākslinieki savu valstību pamest negrib.
Ēkas vestibilā no veciem laikiem palcis vēstuļu plaukts. Dažādi SIA, zvērināti advokāti. Savukārt šeit apzīmējums ar to, kas tad mājā mitinās tagad. Sestajā stāvā mākslinieks Vilnis Kurpe, ceturtajā stāvā Alķīmijas kabinets, pirmajā stāvā – Melnā cauruma rezidence.
"2021. gadā Valsts nekustamie īpašumi visus īrniekus izmeta ārā, jo ēka esot tik sliktā stāvoklī, ka neviens nedrīkst atrasties. Pēc diviem gadiem izrādās ēku atkal var lietot, esam atpakaļ, mums atkal šajā telpā ir arhitektūra glerija "Mad"," saka arhitekts Uldis Lukševics.
Ēkai ir trīs spārni, kopā veidojot 15 platības, kas nodotas pārvaldīšanā 15 visdažādāko profesiju pārstāvjiem – māksliniekiem, filozofiem, arhitektiem, mūziķiem, izdevējiem un zinātniekiem. Par īri nav jāmaksā, bet te jau arī viss nav uz paplātes pasniegts.
Otrā stāva biroja gaitenis pārvērties līdz nepazīšanai. Apgaismojuma nav, tikai disko lampa. Pamatīgs vēsums, apkure nav pieslēgta. Sienas ar graffiti zīmējumiem, bārkstis. Vislielākais tusiņš jeb jautrība šeit, foto studijā.
Fotogrāfa Valta Kleina valstība – krāsas, bohēma, radošais haoss. Drēgnajā telpā kūp tējas krūze, kas te ievieš nelielu siltumu. "Fotogrāfija mani neinteresē kā tāda – esmu stāstnieks! Šī ir stāstnieka vieta. Es pats sevi esmu pasludinājis par mākslas darbu, destrukturizēju, jaucu ārā visu, ko zināju ka detaļām, uzvedos kā bērns vai vecs vecis un pēc tam to lēnām atkal likšu kopā."
Vairākas nedēļas te darbojas tērpu darbnīca un veikaliņš. No ielas gan tā vienkārsi neiekļūt – mājā ir atvērto druvju dienas ceturtdienās, pārējā laikā jāsazinās ar iemītniekiem, lai ēkā tiktu iekšā.
Ēkas ceturtajā stāva vestibilā improivzēta mākslinieku darbnīca. Molberts, krāsu palete, ideāla vieta gleznošanai. Milzīgi logi, gaisma, pasakains skats uz pilsētu.
Ēkas piektais stāvs ir pilnīga laika kapsula. Vecais domofons, kods, uzraksts – "Taipejas misija Latvijā". Vecās koka durvis, sarkanais paklājs, vīzu izsniegšanas lodziņš.
Apakšstāvā – koncertzāle. Aizvadīti daudzi koncerti ar viesmākslinieku piedalīšanos, filmu vakari, nākamnedēļ paredzēts dzejas slems. Mākslinieki negrib šo vietu pamest, lai gan termiņš uzstādīts: viņi te drīkst atrasties līdz 15. novembrim, tad telpas jāatbrīvo. Radošie prāti cer, ka piesistot saiedrības uzmanību, tomēr izdosies panākt, ka viņiem ļauj te palikt.
Uz jautājumu, kurš tad uzvarēs šajā cīņā – mākslinieki vai birokrāti – .,,, saka: "Sabiedrība ir tā, kurai vajadzētu izlemt, kam šeit vajdzētu būt, nevis pāris cilvēki. Tas ir gadiem redzams – līdzko radošie ienāk kādā tukšā mājā, tā pēkšņi visiem viņa interesē! To simboliskā veidā attēlo šī mākslas instalācija – trīsvietīgais pingponga galds."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
