Mediķi un pacienti sašutuši: Latvijā joprojām nav izveidots vienots vēža reģistrs
Saeimas deputāti, Veselības ministrijas ierēdņi, mediķi un pacientu organizācijas otrdien, 16. aprīlī, sprieda par jauno onkoloģijas ārstēšanas plānu turpmākajiem trim gadiem. Sasāpējušu jautājumu ir daudz, taču akūtākais – aizvien nav izveidots vienots vēža reģistrs. To ministrija nesekmīgi cenšas "dabūt uz kājām" jau gadiem, vēsta TV3 Ziņas.
Aizvien nav zināms, kad vienotā vēža pacientu sistēma tiks izveidota. Tāpat klibo vēža skrīninga aptvere, bet uz izmeklējumiem nereti nākas gaidīt pusgadu.
Maijā un jūnijā Veselības ministrija rīkos piecas domnīcas ar visiem onkoloģijas procesā iesaistītajiem. Rudenī sola nākt klajā jau ar konkrētu plānu, kā no nākamā gada uzlabot veselības aprūpes pakalpojumus vēža slimniekiem. VM atzīst, ka valstī joprojām klibo vēža skrīninga aptvere.
"Tas, ko es gribu uzsvērt, mums ļoti daudz pūļu ir jāieliek profilaksē, skrīningā, lai mums nebūtu vajadzības pēc šiem dārgajiem medikamentiem, pēc šīm dārgajām terapijām."
Turpmākajos gados Veselības ministrija sola rast jaunus veidus, kā iedzīvotājus mudināt laikus pārbaudīties. Iecerēts, piemēram, ar darba devējiem vienoties, ka skrīninga diena tiktu noteikta kā attaisnota kavējuma diena darbā. Savukārt mediķi ceļ trauksmi, ka, par spīti tā dēvētajam onkoloģijas "zaļajam koridoram", joprojām ir izmeklējumi, uz kuriem rindā jāgaida nesamērīgi ilgi.
"Mums joprojām ir situācijas, kad pacienti, kas gaida šos kolonoskopijas izmeklējumus sešus mēnešus ar visiem saviem pozitīvajiem slēpto asiņu testiem, mums ir pacienti, kas mēnešiem gaida uz kolonoskopiju jau ar pierādītām zināmām izmaiņām, lai arī šis pakalpojums ir jāsaņem krietni ātrāk."
Sistēma, kuru jau daudzus gadus lūdz gan onkoloģijas pacienti, gan ārsti, gan pētnieki, – ir vienota, digitalizēta pacientu datu uzskaite jeb vēža reģistrs. Tajā būtu jāatrodas vienuviet datiem gan individuālā – slimnieku – līmenī, gan valsts līmenī par diagnostiku un ārstniecības rezultātiem.
Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs Armands Sīviņš norāda, ka vēža reģistrs ir pamatu pamats. Tas ļautu situāciju pamatīgu izvērtēt, plānot tālāk uz priekšu. Bez šāda reģistra onkoloģija ir kavēta valsts līmenī. "Tad mēs varētu izvērtēt, vai mums vajag četras slimnīcas, kur veic onkoloģisko pacientu ārstēšanu, vai arī pietiek ar divām, un tajās otrās divās atstāt ķīmijterapijas un staru terapijas opcijas."
Arī pacientu pārstāvji sašutuši, ka par vēža reģistru tiek runāts jau ilgstoši, bet reālu datu joprojām nav. Piemēram, lai pa slimnīcām un reģioniem salīdzinātu pacientu dzīvildzi pēc operācijām.
"Mums ir milzīga reģionālā nevienlīdzība dzīvildzē. Mēs ļoti labi zinām Latgales reģiona lielo atpalicību no Rīgas, un bez labiem datiem mums nekas neies uz priekšu. Varam veidot, cik domnīcu gribam! Kamēr mums nav skaidru datu, cik ilgi dzīvo pēc operācijas un ķīmijterapijas plaušu vēža pacients – Daugavpilī, Liepājā un Rīgā – un kas ar viņu noticis, mēs tālāk uz priekšu netiksim."
Veselības ministrija neslēpj, ka ar vēža reģistra izveidi sokas grūti, Nacionālais veselības dienests pērn pabeidzis tā pirmo kārtu un tagad strādā pie papildinājumiem. Kad reģistrs būs gatavs, to Veselības ministrija neprognozē. Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršļavskis norāda, ka procesā ir daudz iesaistīto.
"(..) šobrīd negribētos solīt vienu konkrētu datumu. Mēs ejam uz priekšu, cik ātri varam, bet tur ir ļoti daudz objektīvu tehnoloģisku izaicinājumu. Lielākoties tādēļ, ka katrai slimnīcai ir dažādas savas iekšējās informācijas sistēmas. Tās ir milzīgas, īpaši lielajām slimnīcām, un to saslēgšana kopā ir tehniski grūta, tāpēc tas kavējas," skaidroja Uršļavskis.
Ik gadu Latvijā vēzi atklāj ap 11 000 tūkstošiem cilvēku, bet aptuveni 6000 šīs slimības dēļ zaudē dzīvību.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
