Metālmāksliniece izveidojusi protēzi, kas uzsver cilvēka noturību
Mākslas akadēmijas studente izveidojusi rokas protēzi, kas stāsta par cilvēka personību – tā vietā, lai slēptu zaudēto roku, krāšņā protēze uzsver cilvēka gūto pieredzi. Protēzes nēsātājs atklāj, ka mākslinieces veidoto jauno roku viņš ir pieņēmis un reizēs, kad tā nav uzlikta, ir sajūta, ka tā pietrūkst.
"Te var mierīgi glāzīti turēt, pelnutrauku, telefonu arī var ielikt iekšā," Rihards stāsta par jauniegūto, mākslinieces veidoto rokas protēzi. Šis mākslas darbs tika radīts aptuveni gada laikā un šovasar nodots nēsāšanai.
Latvijas Mākslas akadēmijas metālmāksliniece Marija ir dzimusi Ukrainā, Latvijā viņa dzīvo kopš pusaudža vecuma. Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā jaunā māksliniece sāka meklēt veidu, kā palīdzēt karā cietušajiem cilvēkiem.
"Man tas mēģinājums ir palīdzēt cilvēkam sadraudzēties ar to protēzi. Tā protēze var kļūt par tādu kā noturības simbolu."
Marijas un Riharda sadarbība aizsākās Vaivaru Ortozēšanas un protezēšanas centrā. Tur meistarklasē par saviem darbiem stāstīja kāda britu protēžu māksliniece, kas iedrošināja Mariju pieiet pie Riharda un piedāvāt sadarbību.
"Šī protēze atgādina cilvēka skeleta roku. Bija grūti izdomāt, kā atveidot kaulus, lai varētu ar visu mehānismu savienot. Šo gan bija viegli taisīt, tur es zināju, ko darīt."
Pateicoties Marijas prasmēm un Riharda atsaucībai, alumīnija protēze ir veidota tā, lai tās nēsātājs justos fiziskā un emocionālā komfortā. Augšdelmu rotā Riharda dzimtas ģerbonis, kurā ir attēlots galvaskauss.
"Viss, kas saistīts ar galvaskausu, ar nāvi – tas man dod dzīves spēku – dzīvot tālāk, kā es vēlos."
Roku Rihards zaudēja, kāpjot kalnos, taču viņš par to īpaši nepārdzīvo. Kā viņš pats saka – zaudējot roku, saglabāju dzīvību. Sākotnēji Rihards centās nēsāt tradicionālo protēzi, taču tā viņam nepatika.
"Šitā ir pavisam cita lieta – es viņu nosaucu par Mušmiri. (TV3: Kāpēc tā?) Tas, lai paliek noslēpums. Man viņa patīk – ir laba. Kad tās nav, tad ir sajūta, ka kaut kas trūkst. Esmu jau saaudzis ar viņu, te viss automātiski notiek."
Rokas protēze vārdā "Mušmire" ir pirmā, ko veidojusi metālmāksliniece Marija Tomčuka. Nākotnē viņa ir iecerējusi attīstīt plašāk šo virzienu, tāpēc ikviens drosmīgs cilvēks var vērsties pie mākslinieces un runāt par iespējamu sadarbību.
Individuāla protēze daudz labāk saskan ar cilvēka personību un stāsta par viņa pieredzi, neslēpjoties no piedzīvotā, bet gluši otrādi – rada jaunu, spēcīgāku identitāti. Kas mūs nenogalina, tas mūs padara stiprākus!
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
