"Mums ir jādomā daudz par demokrātiju." Latvijā atzīmē Satversmes sapulces sasaukšanas gadadienu
Latvijā atzīmē Satversmes sapulces sasaukšanas 105. gadadienu. Pirmā demokrātiski ievēlētā parlamenta galvenais uzdevums bija izstrādāt valsts konstitūciju. Taču Satversmes sapulce pieņēma arī daudzus citus nozīmīgus likumus, liekot pamatus neatkarīgai Latvijai un nostiprinot tās valstiskumu.
Satversmes sapulce uz pirmo sēdi sanāca 1920. gada 1. maijā. Latvijas pirmā parlamenta ievēlēšanā piedalījās gan vīrieši, gan sievietes, kurām tolaik vairumā Rietumu valstu nebija balsstiesību.
"Satversmes sapulce bija viens no tādiem fundamentālākajiem 1918. gada 18. novembra solījumiem Latvijas sabiedrībai. Ka mēs, tad, kad mēs izcīnīsim neatkarības karu, atbrīvosim teritoriju, kā būs iespējams, mēs organizēsim vēlēšanas. Parlamentāras vēlēšanas, kurās ir tiesības vīriešiem, sievietēm – visiem. Mēs ievēlam parlamentu un tad mēs apstiprinām savu konstitūciju. Tas bija ārkārtīgi svarīgi," saka vēsturnieks un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Gatis Krūmiņš.
Viņš vērš uzmanību, ka Satversmes sapulce baudīja ļoti augstu sabiedrības uzticību. Vēlēšanās piedalījās 85% balsstiesīgo.
"Tas ir milzīgi daudz. Lauku apgabalos Zemgalē, Vidzemē – gandrīz 90%. Tas ir neaptverami. Mūsdienās tas būtu sapnis," norāda vēsturnieks.
Salīdzinājumam iepriekšējās Saeimas vēlēšanās piedalījās 60% pilsoņu. Satversmes sapulce izstrādāja un pieņēma konstitūciju, uzsāka agrāro reformu, apstiprināja jaunus un laboja vecos, Krievijas impērijas laika likumus. Tās darbs bija nozīmīgs neatkarīgas valsts izveidošanā un nostiprināšanā.
Satversmes sapulci vadīja, vienlaikus pildot arī Valsts prezidenta funkcijas, Jānis Čakste, kuru vēlāk 1. Saeima ievēlēja Valsts prezidenta amatā. Viņa piemiņu šodien godināja valsts augstākās amatpersonas.
"Mēs vienmēr skatāmies uz mūsu valsts dibinātājiem, uz tiem, kas rakstīja Satversmi, kā uz paraugu, kā uz tādu vadlīniju. Dažreiz varbūt arī pajautājam, ko tajā vai citā situācijā, būtu darījuši viņi. Tas ir tāds brīdis pārdomāt, atcerēties. Apdomāt, kas ir padarīts, kas ir jādara, kā stiprināt demokrātiju šajos ne pārāk vienkāršajos laikos," pauž Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Jāņa Čakstes atdusas vietā ziedus nolika arī Kristīne Čakste – pirmā Valsts prezidenta mazmazmeita. Viņa saka: šī ir diena, kad skatīties nākotnē, ne tik daudz pagātnē.
"Mums ir jādomā daudz par demokrātiju, par vērtībām, ko mēs nedrīkstam aizmirst. Un tas ir tagad jādod nākamajai, aiznākamajai paaudzei. Tā mums ir gandrīz tāda kā mācību diena mūsu ģimenē. Tas, kas bija pagātnē, ir ļoti svarīgs un tas veido visu mūsu pasauli, bet mums arī jādod tas tālāk. Tas ir tas svarīgais šodien," saka Jāņa Čakstes mazmazmeita.
Uz jautājumu, vai mūslaiku politiķiem, ir ko pamācīties no valsts pamatlicējiem, viņa atbild: "Jā! Bet ziniet, arī tad jau bija tās ķildas. Neslēpsim to. Tad arī bija visādi jocīgi gājieni. Mums ir tas dabā, ka mēs mazliet ķildojamies. Bet saprotams, vēsture ir vienmēr svarīga visiem un no tās mēs mācāmies."
Satversmes sapulce darbojās līdz 1922. gada novembrim, kad sākās 1. Saeimas pilnvaru laiks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
