"Mums ir viena misija." Latvijā sākta NATO daudznacionālās brigādes izveide
Ādažu bāzē šodien Latvijas drošībai un aizsardzībai ļoti gaidīts notikums – Latvija sākusi ceļu kaujasspēju palielināšanai līdz brigādes lielumam. Jaunās NATO daudznacionālās brigādes komandieris pulkvedis – kanādietis Sedriks Aspiro – uzsvēra, ka esošajā ģeopolitiskajā situācijā šis ir būtisks solis, lai aizsargātu Latviju un visu alianses austrumu flangu. Tā arī būs viņa kā komandiera galvenā prioritāte.
Latvija ir pirmā Baltijas valsts, kur sākta NATO daudznacionālās brigādes izveide. Plānots, ka brigāde pilno kaujas gatavību sasniegs līdz 2026. gadam – tajā dienēs kopumā 3500 karavīri no 14 valstīm. Vienlaikus Latvijā atrodas arī citu operāciju karavīri, līdz ar to tuvākajos divos gados kopējais dislocēto NATO valstu karavīru skaits sasniegs aptuveni 5000. Ceremoniju atklāja NATO daudznacionālās divīzijas "Ziemeļi" komandiere, Dānijas bruņoto spēku ģenerālmajore Jete Albinusa un jaunizveidotās NATO daudznacionālās brigādes Latvijā komandieris pulkvedis Sedriks Aspiro.
"Šis solis ir ārkārtīgi būtisks situācijā, kurā šodien dzīvojam. Šī ir situācija, kur mums kā NATO ir jābūt spēcīgiem un gataviem aizsargāt Latviju un NATO austrumu flangu. Šis ir signāls, ka mēs esam kopā, gatavi jebkuriem izaicinājumiem, tai skaitā arī agresijai no kādas citas valsts."
Jaunizveidotās brigādes komandieris dienējis vairākās ārvalstu misijās, tostarp arī Kosovā, Irākā un Afganistānā, kur bijis izlūkošanas vienības komandieris. Uzrunājot karavīrus, viņš teica, -sabiedroto virsmērķis ir aizsargāt NATO austrumu flangu, lai ko tas prasītu.
"Mēs šeit neesam tikai, lai trenētos. Teikšu skaidri, mūsu mērķis šeit ir izveidot un stiprināt kaujas gatavu daudznacionālu brigādi. Esmu ārkārtīgi lepns, ka esmu daļa no šīs pirmās komandas, kas veidos pamatu nākotnei. Mēs demonstrēsim spēcīgo aliansi, lai aizsargātu mūsu pasaules mieru. Mēs esam no dažādām valstīm, bet mēs visi esam NATO. Mums ir viena misija."
Jaunās brigādes komandieris pēc ceremonijas neslēpa, ka šis bijis divu gadu ilgs process un darāmā vēl daudz. Turklāt Kanāda kā vadošā brigādes valsts atrodas tālu no Latvijas – tas esot izaicinājums karavīru bruņojuma piegādē.
"Kanāda ir tālu. Bruņojuma atvešana paņems laiku, bet mēs to esam plānojuši un pasūtījuši jau pirms vairākām nedēļām. Lielākā daļa no mūsu aprīkojuma ir ienākusi, to visu sakomplektēt, pārliecināties, vai nekā netrūkst. Nākamais uzdevumus – lai mēs spētu komunicēt un sadarboties, tas arī būs nākamais izaicinājums, bet vienlaikus arī prioritāte nākamajām nedēļām."
Lēmums par brigādes lieluma sabiedroto karaspēka klātbūtni tika pieņemts Madridē pirms diviem gadiem. Neilgi pēc tam, kad krievi sāka brutālo karu Ukrainā, izplēnēja Rietumvalstu ilūzija, ka ar Krieviju jācenšas kaut ko sarunāt, un jautājums par Baltijas jeb priekšējās frontes valstu stiprināšanu tika izvirzīts top prioritāšu augšgalā.
"Mūsu vide kļūst drošāka, un arī mūsu kaimiņš, kas izrāda agresiju – šis ir signāls, ka NATO klātbūtne šeit tikai nostiprināsies."
Nākamos divos gados gan mums pašiem jāpasteidzas ar mājasdarbu izpildi.
"Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir mācību infrastruktūra, mēs šajā virzienā strādājam, veidojam jaunas mācību vietas – Sēlijas poligons, tas virzās ātriem soļiem uz priekšu, bet nekad infrastruktūras izveide nav bijusi tik ātra, cik mums gribētos. Mācību vietas ir vajadzīgas, karavīru ir daudz, Ādažu poligons ir kļuvis par šauru."
Tāpat kā šodien ceremonijā, dziedot Latvijas valsts himnu, kanādieši saka: mūsu valstu ciešā sadarbība parāda, ka NATO īsteno principu "viens par visiem un visi par vienu" un tā tas būs arī turpmāk – stiprinot NATO drošību un Latvijas iedzīvotāju aizsardzību no potenciālas agresijas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
