"Nav sudraba lodes." Eksperts skaidro, kā Latvija varētu aizsargāt pilsētas no droniem

Komentējot incidentu Rēzeknē, kur divi droni ietriecās vienā objektā, Garisons skaidroja, ka abi bezpilota lidaparāti, visticamāk, izmantojuši vienādu mērķa atpazīšanas sistēmu. "Viņiem nav ne GPS savienojuma, nav arī sakaru, un attiecīgi viņi orientējas, salīdzinot redzamo augsni vai virsmu ar zemes kartēm," skaidroja Garisons.

Pēc viņa teiktā, droni sākotnēji, iespējams, bijuši virzīti uz citu mērķi, taču elektroniskās karadarbības rezultātā novirzījušies no kursa. "Viņam tas mērķis saglabājās, un, ieraugot līdzīgas kontūras, drons tās atpazina. Tas jau ir datorredzes un mākslīgā intelekta risinājums," sacīja eksperts.

Viņš uzsvēra, ka mūsdienu dronu lielākais izaicinājums ir tieši GPS signāla slāpēšana, tāpēc tehnoloģijas attīstās virzienā, kur GPS vairs nav nepieciešams. "Ukraiņi jau ir nonākuši līdz tehnoloģijai, kad GPS signāls nav vajadzīgs," norādīja Garisons.

Eksperts uzskata, ka Latvijai vairāk jādomā par pilsētu aizsardzību un statisku aizsardzības pozīciju izveidi. Pēc Garisona domām, Latvijā problēmu sarežģī gan nelielais attālums no robežas, gan mežainais reljefs. "Mūsu lielākais izaicinājums ir īsā distance un tas, ka mums ir mežains reljefs. Tur radari darbojas grūtāk," viņš skaidroja.

Eksperts atzina, ka droni apzināti tiek veidoti tā, lai būtu grūtāk pamanāmi. "Droni tiek ražoti apzināti, lai viņi varētu izvairīties no radariem un būtu mazāk redzami," sacīja Garisons.

Viņaprāt, tas nozīmē, ka aizsardzībā atkal jāatgriežas pie cilvēku novērošanas posteņiem un vizuālas identificēšanas.

Garisons norādīja, ka drons no robežas līdz Rēzeknei var nonākt aptuveni 20–30 minūšu laikā, tāpēc reakcijas laiks ir ļoti īss. "Tādēļ bez pastāvīgām statiskām pozīcijām nav iespējams risināt šo jautājumu," viņš piebilda.

Runājot par civiliedzīvotāju gatavību, eksperts uzsvēra, ka katram pašam jāizprot, kā rīkoties apdraudējuma gadījumā. "Katram savā mājā ir jāsaprot, kur slēpties un ko darīt," sacīja Garisons.

Viņš ieteica jebkuru skaļu drona skaņu uztvert nopietni un domāt par patvērumu. "Dzirdot jebkuru šādu skaņu, es ieteiktu domāt, kur ir pagrabs vai ievērot divu sienu principu," viņš norādīja.

Komentējot iespējamo Latvijā ražoto pārtvērējdronu izvietošanu pierobežā, Garisons uzsvēra, ka viens risinājums problēmu neatrisinās. "Nav tādas sudraba bultas, ar kuru varēs atrisināt visu," viņš sacīja.

Vienlaikus viņš atzina, ka vietējās industrijas iesaiste ir būtiska, jo uzņēmumi redz tehnoloģiju attīstības tendences un var palīdzēt bruņotajiem spēkiem sagatavoties nākamajiem draudiem.