Stepaņenko tēva nauda, Kremlim tuvās balsis un cīņa par vēlētāju. "Nekā personīga bez protokola"

Raidījums ierakstīts pirmdienas rītā – pēdējā nedēļā pirms 2026. gada 3. oktobra Saeimas vēlēšanām un dienā, kad sākās iepriekšējā balsošana. Šoreiz sarunā piedalās žurnālisti Ilze Jaunalksne-Rēdere, Guna Gleizde, Juris Jurāns un Jānis Krēvics.

Jūlijas Stepaņenko Krievijā dzīvojošā tēva nauda un dienestu klusēšana. Žurnālisti analizē "Insider" publiskoto informāciju, ka "Suverēnās varas" līderes Jūlijas Stepaņenko tēvs ir Krievijā dzīvojošs uzņēmējs, kurš strādā Krievijas valdības un militārās rūpniecības vajadzībām un publiski atbalsta karu. Stepaņenko no viņa saņēmusi dāvinājumus aptuveni pusmiljona eiro vērtībā — skaidru naudu un dzīvokli —, turklāt kopš 2018. gada viņa ar vīru savos kontos iemaksājusi ap 40 tūkstošiem eiro. Informācija bijusi redzama deklarācijās, tāpēc raidījuma dalībnieki jautā, kāda pārbaude veikta agrāk, vai to darījis VID, KNAB vai Valsts drošības dienests, un kāpēc jautājums aktualizēts tikai pirms vēlēšanām.

Prokremlisko spēku kandidāti un riski nākamās Saeimas darbam. Žurnālisti analizē Stepaņenko ciešo saistību ar Latvijas Krievu savienību, kuras redzamākie biedri kandidē viņas sarakstā, un apvienības sarakstā iekļauts arī par naudas izkrāpšanu no valsts tiesāts kandidāts. Tiek stāstīts par Jelgavas domes deputātu Maksimu Galkinu, kurš regulāri brauc uz Krieviju ar savu pacientu pārvadājumu uzņēmumu un pat lūdzis pieslēgties domes sēdei no Krievijas. Jaunās Vienotības deputāti, tostarp Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Latkovskis, iesnieguši grozījumus, kas arī pašvaldību deputātiem aizliegtu braukt uz Krieviju un Baltkrieviju vervēšanas risku dēļ.

"Latvija pirmajā vietā" Satversmes grozījumi un sadarbība ar Apvienoto sarakstu. Kā viens no pagājušās nedēļas zīmīgākajiem notikumiem minēts Saeimas balsojums par LPV virzītajiem Satversmes grozījumiem, kuros daudzi Apvienotā saraksta deputāti balsoja "par". Žurnālisti to vērtē kā iespējamu nākamās Saeimas koalīcijas scenārija iezīmi un kritizē, ka drošības problēmu laikā Satversme tiek izmantota "kā piezīmju grāmatiņa".

Populisms kā darbs ar bailēm un kopīgu ienaidnieku. Atsaucoties uz Jāņa Krēvica sižetu ar režisoriem Pēteri Krilovu un Elmāru Seņkovu, žurnālisti runā par populisma mehānismu. Seņkova skatījumā vēlētāji ir tik vīlušies partijās, ka viņiem atliek balsot tikai par ideoloģiju. Raidījuma dalībnieki uzsver, ka populisti instrumentalizē bailes un naidu, vēršot tos pret kopīgu ienaidnieku, kurš politiķiem ir tikai objekts, bet sabiedrībā kļūst par reālu mērķi.

Valdošo partiju lielākās kļūdas un KNAB nespēja tās izmeklēt. Ilzes Jaunalksnes-Rēderes sižetā apkopoti lielākie politiskie skandāli. Jaunās Vienotības aplokšņu algu lietā KNAB, izpētot gandrīz tūkstoš lapu materiālu, nevienam lieciniekam tieši nepajautāja par algām aploksnēs un secināja, ka pierādījumu nav, bet pēc tam atrunājās, ka tā nemaz nav biroja kompetence. Tāpat netika pierādīts "vienots nodoms" lietā par astoņus gadus izmantotiem nedeklarētiem privātas firmas pakalpojumiem "Vienotības" kampaņās.

Kā izvēlēties, par ko balsot. Žurnālisti dalās ar saviem kritērijiem un aicina obligāti piedalīties vēlēšanās 3. oktobrī vai iepriekšējā balsošanā.

"Nekā personīga bez protokola" finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Nekā personīga bez protokola" saturu atbild SIA "Red Dot Media". #SIF_MAF2026