Bīstamo dzelzceļa kontakttīklu labošanai paredzēto naudu novirza jaunajām sliedēm uz lidostu
Pirms pusotra gada "Nekā personīga" stāstīja, ka dzelzceļa kontakttīkls ir ļoti sliktā stāvoklī, un "Latvijas dzelzceļš" brīdināja – piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienus var nākties apturēt. Lai to novērstu, Eiropas fondos bija paredzēta nauda tīkla atjaunošanai, bet tagad tā pārvirzīta, lai uzbūvētu dzelzceļa atzaru uz lidostu.
Sestdienas, 24. oktobra, vakars, vilciens Rīga–Jelgava. Tikko aiz Olaines – uzliesmojums, troksnis, avārijas bremzēšana. 140 pasažieri tumsā pa sliedēm ar kājām iet atpakaļ uz staciju.
Incidents atgādināja pirms diviem gadiem Ķemeru pieturā notikušo. Tad stāvošajā vecajā elektrovilcienā notika īssavienojums. Dzelzceļa kontakttīkls nevis atslēdzās, bet dzirksteļoja, un vilciens aizdegās. Veiksmīgā kārtā pasažieru tur nebija, un neviens necieta.
Pēc šī notikuma, pagājušā gada martā, "Latvijas dzelzceļš" iekšējā ziņojumā brīdināja Satiksmes ministriju – kontakttīkls būvēts no 1950. līdz 1972. gadam un faktiski nekad nav atjaunots. Ja to pilnībā nepārbūvēs, tad piecu līdz desmit gadu laikā elektrovilcienu satiksmi būs jāslēdz.
"Tas arī bija viens no incidentiem, no kuriem dzelzceļa inženieri, tiešām izstudējot līdz detaļām, kas bija cēloņi, kā tas radās un kas nostrādāja, kas nenostrādāja, šeit es varu teikt, ka mēs esam jau labākā situācijā. Elektroiekārtu mehānismi visi nostrādāja, un tā ir labā ziņa. Tiešām tehnoloģiski tur viss nostrādāja, drošības vārstuļi nostrādāja."
Pirms nedēļas piedzīvotajā avārijā vilciens neaizdegās. Arī tīklā drošības mehānismi nostrādāja un strāva atslēdzās. Ironiskā kārtā pie incidenta, iespējams, vainojami tieši tīkla remontdarbi.
"Cēlonis bija metālisks konstrukcijas gabals, kuram tur nebija jābūt. Gan jaunā, gan vecā infrastruktūra patiesībā mijās konkrēti Olaines stacijā šobrīd. Un tas fakts, kur jaunā infrastruktūra satikās ar ekspluatācijā esošo infrastruktūru. Bija tehnoloģisks, jā, moments, kurš tālāk jau kā ķēdes reakcija izraisīja visus šos te, nu, stindzinošos notikumus pasažieriem."
"Tās dzirksteles pie tāda īssavienojuma viņas ir, it sevišķi, ja ārā ir tumšs. Nu, tas skats, es saprotu, ir diezgan nepatīkams. Bet šajā gadījumā, protams, nostrādā arī šie vilcieni, visas aizsardzības sistēmas."
Jaunajiem "Škoda" elektrovilcieniem aizdegšanās risks ir mazāks. Taču īssavienojumi saskarē ar bojātiem vadiem ir regulāri.
"Trīs gadu laikā mums ir bijuši astoņi šādi gadījumi. Tā kā, jā, nu, vidējā gadā tad sanāk divi, trīs gadījumi. Iemesli varbūt ir bijuši divējādi. Viens ir bijis, kas ir bijis saistīts arī ar kontakttīklā pašu novecošanu, un atsevišķi gadījumi bijuši, kas ir bijuši saistīti ar šiem remontdarbiem."
Pēc tādiem incidentiem virs vilciena esošais pantogrāfs jeb strāvas noņēmējs ir jālabo vai jāmaina. Tas "Pasažieru vilcienam" jau izmaksājis 250 tūkstošus eiro. Šos izdevumus gan sedz apdrošinātājs.
Kopumā dzelzceļa elektrotīkls ir 500 kilometrus garš. Tukuma un Jelgavas virzienā un vēl atsevišķos posmos darbi jau notiek. Finansējums pieejams 300 kilometru atjaunošanai tuvāko trīs gadu laikā. Pārējiem (Ogre – Aizkraukle, Zemitāni – Skulte) naudu meklēs Eiropas fondos pēc 2028.gada.
Tas tādēļ, ka kontakttīkla modernizācijai paredzētā nauda novirzīta citam mērķim.
Iepretim Rīgas lidostai top "Rail Baltica" lidostas stacija. Pēc lēmuma, megaprojekta trasi caur šejieni nebūvēt, bija jāmeklē, par kādu naudu no centra šurp būvēs sliedes. To atrada vecā dzelzceļa modernizācijai paredzētajos līdzekļos.
Nauda bija paredzēta esošā tīkla modernizācijai Aizkraukles līnijā un pagarināšanai līdz Krustpilij, bet pietiks tikai līdz Ogrei un Imantai. Pārējo izmantos lidostas stacijas pabeigšanai, uzbērumiem un sliedēm.
"Tā ir realitāte – pagājušais gadsimts, protams, ka tādēļ arī tas notiek, bet es pilnīgi noteikti neliku šos abus divus iespējamos projektus kā kaut kādu potenciālu apdraudējumu. Tika liels darbs ieguldīts, lai faktiski kaut kādu funkcionālu panāktu. Gan savienojums, gan arī iespēja Rīgas lidostā, kur pašlaik ir vienkārši betona veidojums, izveidotu funkcionējošu staciju."
"Kāds mūs ir aplaupījis? Nē. Mēs drīzāk to šobrīd skatāmies caur tādu funkcionālo izaicinājumu. Proti, ja mēs redzam, ka dzelzceļa infrastruktūras būve, kura potenciāli dažādi apstākļi dēļ pie lidostas var palikt bez funkcionalitātes. Manuprāt, tas bija saimniecisks lēmums gan no akcionāru puses, gan arī no mūsu puses nākt ar šādu priekšlikumu, izveidot modernu saslēgumu ar Rīgas centrālo staciju, kur 12 minūšu laikā tu vari nokļūt no Rīgas centra uz lidostu."
Visam kopā atvēlēs 264 miljonus eiro. "Latvijas dzelzceļam" sliedēm, kontakttīklu nomaiņai un būvniecībai lidostas līnijā tiks 131 miljons. "Rail Baltica" ieviesējam "Eiropas dzelzceļa līnijas" lidostas stacijas pabeigšanai un daļai uzbērumu paredzēti 133 miljoni.
Lidostas stacija bija daļa no plānotās "Rail Baltica" trases, ko dārdzības dēļ neīstenos. Lai celtnei būtu kāda jēga, līdz tai būvēs Latvijā jau izmantotās, nevis Eiropas platuma sliedes. Pa tām brauks "Pasažieru vilciena" "Škodas" vilcieni. Provizoriski ekspresis uz lidostu varētu kursēt divreiz stundā un tur pasažierus nogādāt 12 minūtēs. Šo virzienu valsts budžets nedotēs, tādēļ biļetes maksās ap 8 eiro. Līdz 2030. gadam, kad vilcieni varētu sākt kursēt, summa, visticamāk, mainīsies.
"Gada griezumā tas varētu būt līdz 2 miljoniem pasažieru, kas varētu tikt pārvadāti pie šādas regularitātes."
"Vienu darba daļu, kas ir saistīts ar sliežu ceļu atjaunošanu, būvniecību vai rekonstrukciju, tur mēs šobrīd esam vienojušies, ka šos darbus mēs varētu arī darīt paši, jo pārsvarā tāpat komersants, kurš uzvar, atnāk pie Latvijas dzelzceļa, un tad mums sanāk interesantas visādas situācijas."
Par kontakttīklam atņemto naudu arī uzbūvēs sliedes un pievadu Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļai. Arī tā celta "Rail Baltica" ietvaros. Tās būvniecības pabeigšanai jau tika novirzīti 74 miljoni, kas bija paredzēti bateriju vilcienu infrastruktūrai maršrutiem, kas nav elektrificēti. Stacija jau ir uzbūvēta, bet bez sliedēm vilcieni tājā iebraukt nevar. Plānots, ka tas varētu notikt 2028. gadā.
NP: Tā ir tāda plānošanas kļūda, ka, nu, tie ievadi un tā salāgošana netika izdarīta, ieplānota vēl šajos līdzšinējos darbos?
DB: Tas šobrīd, es neteiktu, ka tā ir plānošanas kļūda, jo šī te stacija, kā visa "Rail Baltica" infrastruktūra tika veidota šim te 1435 sliežu ceļu infrastruktūrai.
Projekta ieviesējā "Eiropas Dzelzceļa līnijas" darbinieku mainība ir lielākā valsts pārvaldē. Dāvis Blaus ir desmitais šī uzņēma vadītājs desmit gadu laikā. Viņš amatā ir trīs mēnešus.
"Tā nav lieka iztērēti nauda, jo šobrīd jāsaprot, kā šis te projekts tiek ieviests. Šis ir tas fragmentārais finansējums, un attiecīgi šis te projekts tiek virzīts esošā finansējuma ietvaros. Un tātad šie te darbi tiek plānoti pa fragmentiem."
Incidenti ir arī ar novecojušajiem dīzeļvilcieniem, kas brauc visos citos maršrutos. Tos plānots nomainīt uz jauniem bateriju vilcieniem, to piegāde plānota pēc četriem gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
