Ekonomikas ministrs grib atjaunot vīzu tirgošanu pret īpašumu, bet to neatbalsta pat paša partijā
Ar termiņuzturēšanās atļauju tirgošanu pret nekustamajiem īpašumiem savulaik Ainārs Šlesers solīja Latvijai sagādāt miljardu eiro. Karš Ukrainā un arī starptautisko uzraugu pārmetumi Latvijai, ka esam kļuvuši par naudas atmazgāšanas paradīzi, lika no tā saucamo zelta vīzu biznesa atteikties. Bet tagad ekonomikas ministrs Viktors Valainis piedāvā pie šīs idejas atgriezties. Specdienesti šo plānu kritizē, jo tas radīs drošības riskus Latvijai.
Savulaik Jūrmala, Rīga, Baltezers bija kļuvušas par krievu oligarhu iecienītu vietu, kur atmazgāt savu naudu un vienlaikus iegūt uzturēšanās atļauju Eiropā. Te īpašumus pirka Putina bērnības drauga Borisa Rotenberga ģimene, "Alfa-Bank" īpašnieks Pjotrs Avens Klauģu muižā izveidoja apsargātu īpašumu ar helikoptera laukumu, Ališera Usmanova ģimenei bija villa Jūrmalā, bet Mihails Fridmans iegādājās apartamentu mājā Majoros. "Nekā personīga" stāstīja arī par Krievijas militārajai industrijai pietuvināto Dmitriju Holomkinu, kurš ar dzīvokli Jūrmalā tika pie uzturēšanās atļaujas, un vēlāk nopirka īpašumu pie lidostas "Rīga".
Banku sektors un īpašumu attīstītāji pelnīja miljonus. Pirms tā saucamā banku "kapitālā remonta" tikai 2014. gadā vien ar Latvijas bankām saistītā ASV dolāru darījumu plūsma sasniedza 269 miljardus dolāru. Pēc "Moneyval" kritiskā ziņojuma mums draudēja nonākšana pelēkajā sarakstā, kur atrodas valstis, kas nepietiekami cīnās ar naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.
Saeimā jau kopš 2022. gada skata jauno Imigrācijas likumu. Vairāk nekā trīs gadus vēlāk, kad likumprojekts jau ir nonācis finiša taisnē pirms otrā un tagad arī pirms trešā lasījuma, tajā iesniegts Ekonomikas ministra priekšlikums atjaunot uzturēšanās atļaujas pret nekustamā īpašuma iegādi ārvalstniekiem. Pirms otrā lasījuma ministrija tos atsauca un solīja pārstrādāt. To, ka šāds plāns Valainim ir, viņš pirms pusgada klāstīja kādā no raidierakstiem "Youtube".
"Tas, kas man liekas no šīm idejām tas ir par amerikāņu investoriem nekustamajā īpašumā. Tur mēs nāksim ar priekšlikumu par to, ka mēs redzam, ka ļoti palielinās amerikāņu investoru skaits, kas investē Eiropas savienībā nekustamajā īpašumā. Kas investē tieši uz termiņuzturēšanās atļaujām. Un tas pieprasījums reāli iet šitā augšā. Un tādēļ mēs nāksim ar tādu priekšlikumu un uztaisīt īpašu kārtību tieši šī veida investoriem."
Valaiņa priekšlikumi TUA piešķiršanai par nekustamā īpašuma iegādi Latvijā
- Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) paredzēts izsniegt uz laiku līdz 5 gadiem (pašlaik 2 gadu vietā).
- TUA varētu saņemt, iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā par vismaz 250 000 eiro.
Īpašuma iegādes nosacījumi pēc teritorijas:
- Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā jāiegādājas viens īpašums.
- Ārpus šīm teritorijām var iegādāties līdz diviem īpašumiem, ja to kopējā vērtība ir vismaz 250 000 eiro.
Papildu maksājumi un prasības:
- Iegādājoties īpašumu, valstij jāmaksā 5% no darījuma vērtības.
- Atkārtotas atļaujas noformēšana maksātu 5000 eiro.
- Darījumam jānotiek bezskaidrā naudā.
- Nedrīkst būt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādu.
Ierobežojumi:
Nosacījumi neattiektos uz:
- neapbūvētu zemi,
- lauksaimniecības zemi,
- meža zemi.
Papildu tiesības:
- Atļaujas saņēmējs varētu strādāt Latvijā bez papildu ierobežojumiem.
Šonedēļ priekšlikumus skatīja Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāti.
"Izstrādājot priekšlikumu, tas, ko mēs vaicājām iesaistītajām pusēm ir vai sistēma ir droša un vai viņa nerada kaut kādus papildus riskus. Šajā gadījumā priekšlikumu izstrādes gaitā nebija norādes uz kaut kādiem papildus drošības riskiem."
Tomēr pretēji ministrijas optimismam, ideju kritizē Valsts drošības dienests:
"Ārvalstnieku pārbaužu veikšana ir sarežģīta un prasa ievērojamus iestāžu resursus, turklāt ne visos gadījumos ir iespējams gūt pārliecību par izmantoto finanšu līdzekļu izcelsmi. Tāpat par šādiem ārvalstniekiem pieejamā informācija var būt ierobežota, līdz ar to visus riskus var nebūt iespējams savlaicīgi identificēt."
Pret Valaiņa ieceri iestājas arī Iekšlietu ministrija un PMLP, kas tad ir tā iestāde, kurai kopā ar drošības dienestiem jāseko līdzi ārvalstniekiem Latvijā.
"Visas investīcijas, kas nāk ārpus ES tas ir drošības iestāžu jautājums. Šodien vai tiešām esošajā situācijā tas pienesums ir tik liels un būtisks, ka tas atsver visus riskus."
"Pēc vienas Saeimas komisijas sēdes es teicu, ka nē – nekustamie vairs nebūs iekšā – tā diezgan pārliecinoši. Man likās, ka tas ir izdiskutēts un tad mums mēģināja stāstīt, ka vajag. Un mēs teicām – ne jau mēs lemsim. Šis nav mūsu iespējas lemt. Mēs varam teikt, ka neredzam pievienoto vērtību šobrīd. Bet lems politiķi. Ir jābūt ļoti skaidriem kritērijiem, pamatojumam, kāpēc. Es šeit vēstulēs to neesmu redzējusi."
Komisijā ideju atjaunot uzturēšanās atļauju programmu lobēja LANĪDA (Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija) un arī Nekustamā īpašuma attīstītāju alianse, kurā vienīgā amatpersona Uzņēmumu reģistrā norādīts bijušais Saeimas deputāts, tagad ministru prezidentes padomnieks Eiropas Savienības fondu jautājumos Ints Dālderis no "Jaunā Vienotības". Komisijas sēdes laikā viņš atbalstoši izteicās par Valaiņa priekšlikumiem raisot deputātu jautājumus vai premjeres padomnieks runā arī viņas vārdā.
"Es aicinātu atbalstīt šo priekšlikumu. Priekšlikums tika izstrādāts tiešā sadarbībā ar nozari un imigrācijas institūcijām. Un uzskatu to, ka šis ir svarīgs. Vismaz tam, kas attiecas uz būvniecību un attīstību, jo kapitāla trūkums valstīt ir ļoti liels."
"Gan "Jaunā vienotība", gan es esam skaidri pauduši, ka iestājamies par stingrāku migrācijas politiku un, manuprāt, tur nekādu šaubu nav. (…) Un Dāldera kungs pārstāvēja sevi personīgi. Viņš nebija ar mani saskaņojis šo savu pozīciju."
PMLP priekšniece atceras kādu attālinātu sapulci, kas bija plānota starp ministriju un pārvaldi. Bet pieslēdzoties sanāksmei viņas darbinieki bijuši pārsteigti, kas patiesībā tajā piedalās.
"Aicināti mēs bijām sarunāties ar šo te departamentu. Pieslēdzoties sanāksmei mēs redzējām, ka tur ir ļoti daudz arī citi cilvēki. [Tā kā uzņēmumu pārstāvji?-red.] Jā. Un tad ir nevis tā saruna, kas mums bija sagatavota sarunāties ar ministriju, bet jau komersanti, kuri mēģina mūs pārliecināt."
Valdība pirms gada izskatīja un pieņēma informatīvo ziņojumu, ka no šāda zelta vīzu tirgošanas biznesa Latvija atsakās. Tāpēc Saeimā pat paša partijas rindās Ekonomikas ministra ideja izsauc pārsteigumu un arī starp savējiem Valainis saskāries ar pretestību. Komisijas sēdē priekšlikumu kritizēja Jānis Dinēvičs. Arī citi kolēģi neuzskata, ka ideja jāatbalsta.
"Es esmu teicis Valaiņa kungam, ka man nav saprotams, kāpēc viņš iestājas par to, ka šī programma būtu jāturpina. Otrs izšķirošais dokuments bija VDD atzinums, ka šī programma ir slēdzama, jo tā attiecīgi var kaitēt Latvijas drošībai."
"Pirmo reizi dzirdu. (..) Es domāju, ka nē – šajā situācijā tas nebūtu pareizs solis."
"Jā, mēs vakar vakarpusē arī pārrunājām šo jautājumu ar Ekonomikas ministru. Viņš pat skaidroja, ka tas ir bijis komisijas lūgums atbildīgajai ministrijai."
Pats ministrs ir izvairīgs idejas skaidrošanā. Ministrija priekšlikumu esot gatavojusi, jo to lūgusi komisija, kad deputāti to nepieņēma pirms otrā lasījuma. Komisijas priekšsēdētājs gan saka – pat, ja komisija tā ieteikusi, tā ir un paliek Valaiņa lobēta iecere.
"Pēc savas iniciatīvas mēs to negatavojām. Mums bija priekšlikumi, kas bija sākotnēji iesniegti. Uz kā pamata pati komisija lūdza ar nozari kopā izpētīt, sagatavot priekšlikumus uz trešo lasījumu. Un tas bija pamats, kāpēc tika atsaukti priekšlikumi uz otro lasījumu un tas tika izdarīts uz trešo lasījumu. Tā kā mēs to savu darbu izdarījām. Deputātiem ir tā iespēja vērtēt lemt. Ko viņi vērtē par labāko."
"Mēs varam pārbaudīt scenogrammā, ja viņš uz kaut kā tāda atsaucas, bet arī man, saņemot tos priekšlikumus, tad man pašam izpratne bija, kāpēc tas ir atlikts vēlreiz atpakaļ? Jo tā bija mana sajūta. Tad ir jābūt kaut kādai argumentācijai. Kāpēc tas tiek darīts. Es tādu argumentāciju nedzirdēju. [Nu tad no iepriekšējām reizēm, neklausoties scenogrammas jums tā iekšējā sajūta bija Ekonomikas ministrija tā kā lobē šo ideju?-red.] Nē, nu tā sanāca. Vakar tas tā pilnīgi nolasījās. (…) [Tad Ekonomikas ministrs vienkārši "lec nost", redzot, ka atbalsta nav?-red.] Nu tā var nolasīt."
Par jaunā Imigrācijas likuma grozījumiem vēl būs jābalso Saeimas sēdē. Arī par tiem, kas noraidīti komisijā. Un varam prognozēt, ka vismaz Rīga Waterfront projekta virzītājs Ainārs Šlesers ar partiju balsos par.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
