Ģimene ar maziem bērniem var palikt bez vienīgā mājokļa, jo pārdevējs izrādījies krāpnieks
Pirms pieciem gadiem Saeima solīja aizsargāt labticīgos pircējus, kas, paši to nezinot, iegādājušies izkrāptus un nozagtus nekustamos īpašumus. Taču risinājuma aizvien nav. Tiem, kam nepaveicies nopirkt mantu no negodīgiem cilvēkiem, sekas ir – palikt bez īpašuma, bet turpināt maksāt tā iegādei ņemto hipotēku.
Tādā situācijā nonākusi Stankeviču ģimene. Rīgas apgabaltiesa lēmusi viņiem atņemt dzīvokli, jo tas pienākas Krievijas pilsoņa firmai.
Pirms 12 gadiem Imantā pārdošanā nonāca dzīvokļi jaunajā projektā "Dammes liepas". Apsargājama teritorija, bērnu spēļlaukumi, sakopta vide. Projekta attīstītājs bija Nataļjas un Ivara Rudzīšu uzņēmums "Ordo Agency", bet zemesgrāmatā dzīvokļi bija ierakstīti uz firmas "Vladir Investments" vārda.
"Viss sākās ar SS.lv sludinājumu. Kaspars ieraudzīja, atsūtīja man. Tolaik sludinājumā cena par dzīvokli bija 112 tūkstoši. Pēc tam pagāja kāds brīdis, un tad Kaspars atkal skatījās dzīvokļus, jo es tajā laikā sēdēju ar maziem bērniem mājās. Un tad viņš man atkal atsūta šo pašu dzīvokli. Tad cena bija 108 tūkstoši. Nu, un viņš man saka, ka baigi labā cena, tas ir ļoti izdevīgs piedāvājums. Nu, jāiet skatīties. Nu, tad mēs gājām skatīties. Es atceros, ka tas bija 2019. gada decembris. Pirmajam bērnam bija divi gadiņi, mazākajam bija nepilni trīs mēneši vēl tikai."
Pārdevējs bija Mārtiņš Vērdiņš. Projekta "Dammes liepas" mājaslapā viņš bija vienīgā kontaktpersona, nosaukts par nekustamo īpašumu aģentu. "Ordo Agency" lapā viņa foto gozējās uzreiz zem Nataļjas un Ivara Rudzīšiem.
Uz tikšanos Mārtiņš ieradās ar diviem maziem bērniem un nekādas aizdomas neraisīja.
"Banka, notārs, zemesgrāmata. Mēs izdarījām visu pareizi, kā valstī, man liekas, citādāk vēl to nevar izdarīt, ja tev nav lielas skaidras naudas. Mūsu process ir caurspīdīgs. Mēs paļāvāmies uz zemesgrāmatu, uz notāra, uz bankas iesaisti."
Kaspars un Inga ievācās jaunajā mājvietā īsi pirms pandēmijas sākuma. Ar dzīvokli nekādu problēmu nebija, izņemot to, ka pārdevējs Mārtiņš nebija nodevis pastkastītes atslēgas.
"Es Kasparu visu laiku bakstīju, lai viņš paprasa Mārtiņam, ka vajag to atslēdziņu, jo Mārtiņš teica, ka viņa esot, bet nav laika mums viņu iedot. Nu, un tad bija kaut kāds aprīlis, kad es ļoti labi atceros, es viņam teicu, ka mums vajag beidzot to pastkastīti dabūt sev pieejamu. Un tad Kaspars nogāja lejā un uzlauza viņu. Un tur mēs atradām vēstuli no policijas."
Tā vēstīja: dzīvoklis ir arestēts kriminālprocesā, bet policija neko vairāk ne tobrīd, ne vēlāk telefoniski nestāstīja. Arī Mārtiņš uz zvaniem neatbildēja, bet rakstiski solīja, ka tas viss ir pārpratums.
"Mums to dzīvokli arestēja. Kopš tā laika mēs dzīvojam tādās bailēs šo dzīvokli zaudēt un faktiski palikt ar milzīgu kredītu aptuveni 90 tūkstošu eiro apmērā. Un pēdējais tiesas spriedums paredz tieši šādu iznākumu."
2022. gada pavasarī atnāca pavēste ierasties uz tiesas sēdi. Izrādījās, ka dzīvokļa patiesais īpašnieks ir uzņēmums "Vladir Investments", kas pieder Krievijas pilsonim Vladimiram Fedulovam. Uzņēmums Mārtiņam Vērdiņam pirms vairākiem gadiem bija izdevis pilnvaru pārdot un izīrēt dzīvokļus. Taču Vērdiņš dzīvokli pārrakstījis sev un pārdevis, naudu paturot. Pats vainīgais gan apgalvoja, ka mutiski viņam divi dzīvokļi apsolīti kā atlīdzība.
Kaspara un Ingas izredzes saglabāt dzīvokli neizskatījās labi. Likums nosaka, ka nozagtā manta jāatgriež cietušajam. "DNB Banka" to savulaik apstrīdēja Satversmes tiesā, bet zaudēja.
Tiesā Stankeviču advokāts argumentēja – krāpnieks ir uzņēmuma darbinieks un strīds jārisina, no Vērdiņa piedzenot naudu, ko viņš ieguva no dzīvokļa pārdošanas.
"Ja nodoms ir iegūt naudas līdzekļus, tad tā noziedzīgi iegūtā manta jau ir šie naudas līdzekļi. Tātad pirkuma maksa, kas bija jāatdod darba devējam."
"Ja jau viņi tik ātri var arestēt to mūsu dzīvokli, faktiski pāris nedēļu laikā kopš iegādes, tad tikpat operatīvi var arestēt arī tos naudas līdzekļus, ko tas pārdevējs un saistītās personas ieguva, un tas būtu visiem aiztaupījis daudz nervus un mums finanšu līdzekļus galu galā."
Tiesvedības sākums bija cerīgs. Pirmajā instancē Ekonomisko lietu tiesa Vērdiņu atzina par vainīgu vairākos noziegumos – piesavināšanās lielā apmērā, naudas mazgāšana, kā arī viltota dokumenta izmantošana mantkārīgā nolūkā. Dzīvokli lēma atstāt Stankeviču ģimenei. Taču Rīgas apgabaltiesa lēmumu atcēla un lika skatīt vēlreiz. Arī otrajā reizē jau cits Ekonomisko lietu tiesas tiesnesis dzīvokli atstāja Stankevičiem. Lēmums detalizēti argumentēts.
Pirmkārt, Vērdiņš bija uzņēmuma darbinieks un viņam bija pilnvara pārdot un izīrēt dzīvokļus. Otrkārt, viņš uz savu galvu pārdeva divus dzīvokļus, bet "Vladir Investments" lūdza arestēt un atgriezt tikai vienu.
"DNB Bankas" lietā Satversmes tiesa norādīja, ka bankām un uzņēmumiem ir jāuzņemas riski, slēdzot darījumus, jo tiem iespējas un prasmes ir daudz lielākas nekā fiziskai personai. Ekonomisko lietu tiesa secināja, ka tas attiecas arī uz "Vladir Investments".
Gan firma, gan prokuratūra par tiesas spriedumu iesniedza protestu.
"Tika konstatēts, ka vienā daļā spriedums neatbilst Kriminālprocesa likuma normai, un tāpēc tika iesniegts protests, jo tur vienkārši nav citu iespēju prokuroram, kā nereaģēt. Pretējā gadījumā tā būs bezdarbība no prokurora puses."
Otrajā instancē Rīgas apgabaltiesa lēma, ka dzīvoklis jāatgriež uzņēmumam. Tādā gadījumā Stankeviču vienīgā iespēja panākt taisnību būtu attiesāt par dzīvokli samaksāto no Vērdiņa. Tiesu spriedumi liecina, ka parādu piedzinēju dēļ viņa alga gadiem tika maksāta sievas kontā. Īpašumus un ienākumus viņš slēpis, tāpēc izredzes ko atgūt būtu mazas.
"Reālā iespēja piedzīt šo naudu aizskartās mantas īpašniekiem, ja gadījumā šo mantu konfiscē un īpašumtiesības atzīst cietušajam, faktiski ir pietuvinātas nullei, jo arī citos gadījumos, kas arī praksē ir bijušas, un arī no novērojumiem kolēģu lietās, tad faktiski tas, iespējams, būs tikai izpilddokuments bez reālas izpildes."
"Ja nekustamais īpašums, piemēram, ir noziedzīgi iegūts cietušiem vai nu izkrāpts, vai citādi prettiesiski atsavināts, šis īpašums ir jāatgriež cietušajam. Likumā ir skaidri gaiši pateikts, tur nav nekādas alternatīvas. Vienīgā alternatīva, kas ir paredzēta kriminālprocesa likuma 360. pantā, tas ir tas gadījums, kad valstij ir piekritīgs šis īpašums."
Šo izņēmumu Saeima apstiprināja 2021. gadā pēc mākslinieka Vilipsona gadījuma. Tagad lietās, kad īpašums izkrāpts valstij, labticīgais pircējs to saglabā, bet valsts zaudējumus piedzen no krāpnieka. Ja īpašums izkrāpts fiziskai vai juridiskai personai – labticīgais ieguvējs nav pasargāts. Jau tobrīd bija skaidrs, ka tas ir jāsakārto.
Saeima pirms vairākiem gadiem uzdeva Ministru kabinetam izstrādāt regulējumu, kā aizsargāt godīgus cilvēkus, kas iegādājušies izkrāptu īpašumu. Grozījumu aizvien nav un nebūs, jo secināts, ka tas būs pārāk sarežģīti.
"Šo gadu laikā ir bijuši mēģinājumi izstrādāt likumprojektu, kurš patiešām sasniegtu mērķi un patiešām nodrošinātu atlīdzinājumu labticīgajam ieguvējam, tomēr pēc vairākām diskusijām ekspertu starpā mēs secinām, ka šobrīd cita veida kā iegūt pārliecību, ka persona tik tiešām ir labticīgais ieguvējs, nav ārpus kriminālprocesa."
Ideja bija īpašumu atgriezt cietušajam, bet labticīgajam pircējam izmaksāt kompensāciju. Tas radītu lielu krāpšanās risku un nāktos izmeklēt, vai krāpnieki ar pircēju nav uz vienu roku, lai no valsts izspiestu naudu.
"AS: Nav arī situācija, ka valsts varētu atļauties to diskusiju, ka arī krāpšanas vai zādzības gadījumā… vai visiem cilvēkiem, kuriem nozagtas automašīnas, valsts atlīdzina tās automašīnas summu.
NP: Mēs par šo vispār nerunātu, ja nebūtu tā Saeimas uzdevuma. Saeimas uzdevums bija, tas ir likumā ietverts, kas ir tā institūcija, kas izlēma, ka tomēr nebūs tādas kārtības?
AS: Šobrīd mēs neplānojam virzīt šādu likumprojektu, esam bijuši Saeimā un vismaz vienreiz Saeimā Juridiskajā komisijā detalizēti skaidrojuši, kāda ir tā situācija."
Tieslietu ministrija piekrīt, ka "Vladir Investments" krimināllieta tomēr ir atšķirīga no citiem gadījumiem un likums jāgroza, ļaujot tiesai katrā gadījumā individuāli vērtēt, kam paliek manta.
"Tieslietu ministrija ir izvērtējusi un secinājusi, ka šajā gadījumā likumā nevar ierakstīt tādu normu, kas būtu taisnīga visos gadījumos un neprovocētu tālāku krāpšanu ķēdi. Tātad taisnīgs risinājums ir panākams tikai, vērtējot katru lietu individuāli, pie tam svarīgi, lai jautājumu par ieguvēja labticīgumu būtu iespēja vispusīgi izmeklēt. To nevar izdarīt likumdevējs, bet to varētu darīt tiesa, kas vērtē katru gadījumu un redz individuālās situācijas. Šajā konkrētajā lietā Ekonomisko lietu tiesa jau mēģināja to darīt pirmajā instancē, bet apgabaltiesa pamatoti norādīja, ka saskaņā ar spēkā esošo regulējumu tiesa to nevarēja darīt."
Tas, ko Tieslietu ministrija redzētu kā iespējamu risinājumu – grozīt Kriminālprocesa likumu, atļaujot tiesai gadījumos, kur saduras cietušā un labticīgā ieguvēja intereses, individuāli izvērtēt un lemt, pie kā paliek manta. Likumā nekad nevarēs uzskaitīt visus iespējamos izņēmumus. Savukārt tiesai, redzot konkrētās lietas faktiskos un tiesiskos aspektus, būs iespēja atjaunot taisnīgumu.
"Mums šobrīd ir 40, kredīts ir līdz 60 gadu vecumam, bišku ilgāk. Tas būs pirmspensijas vecums. Atlikums šobrīd ir 90 tūkstoši. Un mums draud palikt uz ielas. Tās ir mūsu vienīgās mājas. Un mūsu bērniem arī tās ir vienīgās mājas."
Stankēviču ģimenei nepaveicās iegādāties dzīvokli, kas saistīts ar Nataļju un Ivaru Rudzīšiem. Uzņēmums "Vladir Invest" ilgus gadus uz pusēm piederēja Nataļjai Rudzītei un Krievijas pilsonim Fedulovam. Nataļja no firmas īpašniekiem pazuda 2017. gadā, kad virknei viņas uzņēmumu tika uzlikts arests Skonto stadiona lietā.
Rudzīšu projektus finansēja partneri no Krievijas. Uzņēmumu reģistra dokumenti un tiesu spriedumi liecina, ka ap astoņiem miljoniem eiro bija aizdevis Andrejs Bolotovs – tolaik Krievijas naftas un gāzes milža "Transņeft" vadītāja znots. Viņš iekļauts Latvijas melnajā sarakstā, bet viņa nu jau bijušo sievu sankcionējusi Eiropas Savienība.
Bolotova nauda pārskaitīta dažādiem uzņēmumiem, arī "Vladir Investments", un pazudusi. Konflikts milza un "Dammes liepās" oficiālais īpašnieks Vladimirs Fedulovs vairākus dzīvokļus pārrakstīja uz sava vārda. Tieši laikā, jo 2019. gada 30. decembrī policija uzņēmuma kontiem uzlika arestu. Tas notika desmit dienas pirms Vērdiņš pārdeva dzīvokli Stankevičiem.
"Tieši uz mūsu iesnieguma pamata šobrīd tiesas stadijā ir kriminālprocess par piesavināšanos un krāpšanu, kas saistīts ar SIA "Dzintaru 34" aktīvu un mantas nobēdzināšanu."
Šajā kriminālprocesā pirmās instances tiesa Rudzīšus atzinusi par vainīgiem, taču spriedums ir pārsūdzēts. Iesaistīto kompāniju finanšu atskaites liecina, ka no "Vladir Investments" un citām firmām vairāki miljoni eiro pārskaitīti uz kādu Kipras ofšoru.
No šīs tiesas iznākuma atkarīgs arī tas, kā rokās nonāks Stankeviču dzīvoklis, ja to konfiscēs – Bolotova, Fedulova vai Rudzīšu.
Stankeviči apgabaltiesas spriedumu apstrīdējuši Augstākajā tiesā.
Mārtiņš Vērdiņš "Nekā personīga" apgalvoja ka atrodas ārzemēs un attālinātai intervijai nepiekrita. Arī "Vladir Investments" advokāts atteicās no sarunas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
