Influenceris, producente, uzņēmējs – Saeimas deputāti pilsonību ārzemniekiem piešķir, vadoties pēc saviem ieskatiem
Process nav radījis iespaidu, ka ļoti svarīgais pilsonības jautājums tiek risināts atbildīgi, runājot par deputātu lēmumu sākumā piešķirt un tad atņemt pilsonību indietei, saka Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Tas ir vēl nebijis gadījums, kas izgaismo paviršību tajā, kā parlamentārieši lemj par ārzemnieka uzņemšanu Latvijas pilsonībā. Aizejošā Saeima ar īpašu likumu par pilsoņiem atzinuši 8 cilvēkus. Šajā procesā svarīgākais nav nopelni valsts labā, bet gan politiķu sajūtas par konkrēto cilvēku.
Latvijas pasi pamatā iegūst, šeit piedzimstot, pierādot vēsturisku piederību mūsu valstij vai naturalizācijas kārtā, taču likums pieļauj arī izņēmumu – ar īpašu Saeimas lēmumu par nopelniem valsts labā.
"Man jāsaka tā, ka es zinu, ka ne vienmēr šis darbs ir bijis viegls, jo, kā mēs zinām, deputāti katrs ir personība, katrs ar savām prasībām, katrs ar savu redzējumu."
14. Saeimas pēdējā sēde noslēdzās ar pateicības runām un svētku kūku. Par sasaukuma laikā pieņemtajiem lēmumiem īpaši nerunāja, lai gan tieši pēdējās nedēļas notika līdz šim nebijis fakts – ka Saeima piešķir un tūdaļ atņem pilsonību.
Tā notika ar indieti Divju Kananu Višvanatu, kura tika pieteikta kā izcila zinātniece, bet tagad par viņas prasmēm ir vairāk jautājumu nekā atbilžu. Deputāti aizbildinājās, ka par to neesot zinājuši, jo uzticējušies pilsonības komisijas viedoklim.
NP: Vai jutāties kaut kādā veidā maldināta, kad parādījās šie fakti?
DM: Man bija ļoti žēl, ka kārtējo reizi Saeima ir nonākusi šādā situācijā tāpēc, ka tas viss neveicina Saeimas prestižu un uzticēšanos Saeimai kā tādai. Katrs šāds lēmums, katra šāda kļūda grauj Saeimas prestižu.
Saeima pilsonību var piešķirt divos veidos. Par īpašiem nopelniem valsts labā – parlaments pieņem lēmumu, kas pamatots ar jau sasniegtu izcilību, piemēram, zinātnē, mākslā vai sportā.
Otrais variants ir izdodot speciālu likumu. Tad nevajag būt izcilniekam. Ar šo procedūru risina jautājumus, ja potenciālajam plsonim izveidojas dubultpilsonība ar neatļautu valsti, vai arī, ja cilvēkam ir potenciāls būt izcilam kaut kad nākotnē.
Par īpašiem nopelniem 14. Saeima pilsonību piešķīra kinorežisoram Vitālijam Manskim, kurš šurp pārcēlies no Maskavas, nosoda Putina uzsākto karu un organizē Rīgā starptautisku dokumentālo filmu festivālu.
Vēl 8 cilvēkiem Latvijas pase piešķīrta, pieņemot speciālos likumus.
Pilsonība tikusi četriem ukraiņiem – daiļslidotājs Fedris Kurišs šogad februārī parstāvēja Latviju Milānas olimpiskajās spēlēs. Jātniece Jeva Bilokrinicka Starptautiskās Jāšanas federācijas mājaslapā norādīta kā Latvijas pārstāve, taču sociālā tīkla "Instangram" profilā lasāma atzīme, ka viņa uzturas Beļģijā.
Teikvando cīkstonim Eduardam Cibuļam pilsonību piešķīra pagājušā gada septembrī. Publiski pieejamā informācija rāda, ka pēdējo reizi sacensībās viņš ir piedalījies pagājušā gada novembrī. Ceturtais ir students Daņils Kargins, kurš Latvijā dzīvo no četru gadu vecuma, bet natrualizācijas kārtā pie pilsonības nevarēja tikt, jo studē Singapūrā. No viņa sasniegumus gaida nākotnē.
GK: Es piekrītu, ka ir daudz piešķirta pilsonība, kur cilvēki pēc tam no Latvijas cilvēku redzesloka ir pazuduši.
NP: Tad cik rūpīgi deputāti izskata šo jautājumu?
GK: Deputāti rūpīgi izskata to jautājumu, kas ir uz konkrēto brīdi iesniegts.
Pavasarī Saeima padarīja par Latvija spilsoni influenceri Felipi Gabrielu. Sociālajos tīklos Felipe publicē saturu arī latviešu valodā, kur stāsta par mašīnām, futbolu un dalās ar bildēm, kuros ir kopā ar mūziķiem un aktieriem. Dažas dienas pirms 15. Saeimas vēlēšanām viņš izteica atbalstu ZZS premjera amata kandidātam un Kūtra partijas biedram Viktoram Valainim, sakot, ka starp kandidātiem viņu pazīst vislabāk.
NP: Atsevišķi gadījumi tomēr raisa jautājumus. Piemēram, kā tieši sociālo tīklu influenceris uzlabo Latvijas nākotni?
GK: Noteikti, ka uzlabo. Ja Latvijas vārds… pirmkārt, viņš pats ļoti aktīvi Latvijā darbojas, un otra lieta – arī starptautiski viņš Latvijas vārdu reklamē. Un piedalās un organizē. […] Tajā brīdī, kad jautājumu vērtē un Saeimā ir politiskā griba šim cilvēkam pilsonību piešķirt, tad attiecīgi šis cilvēks…tajā brīdī viss kārtībā, kas notiek nākotnē, to nekad nevar pateikt.
Pasi saņēmusi arī Krievijas pilsone Jūlija Kabicina. Viņa producējusi dokumentālo filmu par okupantu pastrādātājiem noziegumiem Ukrainā un ir organizējusi seminārus par dezinformāciju, kurus atbalstījušas Latvijas pārstāvniecības ārvalstīs.
Pilsonībā uzņemts arī Muhammeds Alismaila. Viņš ir sīrietis, kas precējies ar latvieti un izveidojis šeit ģimeni. Viņš nevar naturalizēties, jo Latvijai ir aizliegta dubultpilsonība ar Sīriju, bet Sīrija neparedz iespēju atteikties no pilsonības.
Bet pirmajam šī Saeima ar likumu pilsonību piešķīra indietim Kananam Višvanatam 2023. gadā.
NP: Cik no šiem deviņiem balsojumiem jūs pati iedziļinājāties par pilsonības piešķiršanu?
DM: Te jau tas stāsts ir, ka mēs katrs strādājam savā komisijā, paļaujamies gan uz komisijas godprātīgu darbu, gan arī uz to, ka ir komisijas deputāti, kas strādās, ka viņi izvērtēs visu. Es neesmu šajā pilsonības komisijā, līdz ar to arī es esmu cilvēks, kas paļāvās uz šīs komisijas darbu.
"Ir šīs komisijas… deleģētas tiesības komisijai, kurā arī tad tas viss tiek izvērtēts un sanāk uz komisijas vērtējumu, tas ir tas kritērijs."
Pēc Saeimas pilsonības komisijas lūguma, kandidātu vērtē Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, vai tam nav nodokļu parādu, nav izdarījis noziegumu, nedien citu valstu militārajā dienestā un vai nepastāv citi ierobežojumi.
"Uz pārvaldi attiecas Pilsonības likuma 11. pants, tur ir nosauktas pilnīgi visas iestādes, ar kurām mēs sadarbojamies, lai sniegtu šo atzinumu, un tur ir nosaukti tie iemesli, kas ir šķēršļi, kurus jau iepriekš minēju. Izglītības dokumentus, rekomendācijas mēs nevērtējam, jo tas ir politisks lēmums piešķirt kādam pilsonību, balstoties uz īpašiem apstākļiem."
Piešķirt vai nepiešķirt pasi, ir deputātu rokās. Tie balstās personīgās sajūtās un vērtējumos, lasa rekomendācijas un spriež, vai cilvēks nesīs labumu Latvijai.
GK: Arī jūs personīgajā dzīvē, kad jūs domājat kaut ko nopirkt, jūs vērtējat – jā vai nē, vai tas ir labi vai slikti. Tad, kad nopērkat un secināt, ka tur iekšā ir brāķis un nav tas, ko jūs gribējāt – tā ir cita lieta. […]
NP: Bet pilsonības piešķiršana tomēr, man šķiet, ir nedaudz svarīgāks lēmums, nekā kāda produkta pirkšana, kā šobrīd veicat analoģiju.
GK: Es uz analoģiju rādīju, ka ikdienā jūs tāpat rīkojaties. Arī Saeimā likumu pieņem konkrētajā brīdī, kā tas ir, izvērtējot visus par un pret.
"Dažreiz man liekas, ka tas ir noskaņojums no… nu droši vien pilnmēness ietekmē dažreiz uz tiem lēmumiem. […] Tiem kritērijiem jābūt tādiem, lai tās emocijas vai subjektīvās pozīcijas deputātiem būtu mazāk."
Pilsonības piešķiršananas jautājumus komisija pārrunā slēgtā lokā, līdz ar to sabiedrības iespējas uzzināt deputātu motivāciju ir ierobežotas. Šos likumprojektus vizbiežāk izskata paātrināti un apstiprina divos lasījumos vienā dienā. Pēdējā pilsonības komisijas sēdē deputāti rosināja procedūru mainīt.
NP: Kāpēc agrāk ko tādu nevirzījāt?
AB: Nacionālā apvienība pārsvarā ir bijusi skeptiska balsojumos. Nereti esam bijuši vienīgie, kas balso pret, ir bijušas reizes, kad mēs vienīgie uzdodam jautājumus. […] Par to, ka nedrīkst būt steidzamība, par to, ka jābūt ir atklātībai, par to, ka nedrīkst šobrīd virzīt nevienu kandidātu, kamēr nav pārskatīta kārtība, tie ir tie principi, ko mēs arī 15. Saeimā šajā komisijā pārstāvēsim.
Iebildumus par līdzšinējo kārtību izteicis arī Valsts Prezidents Edgars Rinkevičs. Viņš aicina ar pilsonības piešķiršanu nesteigties un darīt to atklātāk. Prezidenta ieskatā, konkrētus kritērijus nav vērts noteikt, jo pati par sevi procedūra ir domāta izņēmuma gadījumiem, kurus likumā atrunāt neesot iespējams.
ER: Tā sliktā ziņa diemžēl šajā gadījumā, protams, ka viss šis process nav radījis tādu iespaidu, ka ļoti svarīgais pilsonības jautājums tiek risināts atbildīgi.
NP: Pie 14. Saeimas vērsāties ar vēstuli, vai ar līdzīgu vēstuli vērsīsieties pie 15. Saeimas?
ER: Es nedomāju, ka es tādā veidā rakstīšu vēstules. Bet, protams, man ir tradicionālās tikšanās gan ar Saeimas komisiju vadītājiem, gan ar Saeimas vadību, gan arī nākamā gada sākumā būs ar katru frakciju atsevišķi, un es šos jautājumus pārrunāšu.
Pilsonības piešķiršanu ar īpašu likumu iedibināja 7. Saeimas sasaukuma laikā. No 48 cilvēkiem, kam parlaments iedevis pasi kopš 1999. gada, absolūtajam vairākumam tas darīts tieši ar likumu.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
