Jūras dronu ražotāji kritizē NBS un aizsardzības ministriju
Baltijas jūrā šādi incidenti notikuši vairākkārt. NATO sāka patruļmisiju, lai sargātu kritisko infrastruktūru. Bet kara kuģu iesaiste ir ļoti dārga. Alternatīva ir virs un zemūdens droni, ko ražo arī pie mums Latvijā.
Uzņēmēji gan stāsta, ka līdz šim gan Latvijas armija, jūras spēki un Aizsardzības ministrija bijuši ļoti kūtri un neatsaucīgi. Tāpēc daudzi no ražotājiem savus izgudrojumus šobrīd pārdod citām valstīm.
Sakaru kabeļa saimnieki LVRTC šogad plāno testēt sensorus, kas ļautu sargāt zemjūras sakaru sistēmas. Nepieciešams, lai sensori kabeli nosegtu visā garumā. Esot iespējams veidot līdz pieciem kilometriem platu koridoru, lai redzētu kuģus, kas atrodas tuvumā. Nākotnē tos varētu saslēgt vienotā sistēmā arī ar jūras un zemūdens droniem.
Mēs skatāmies uz kvanta sensoriem un seismikajiem sensoriem, kas būtu izmantojami konkrēti mūsu jūras infrastruktūras apsardzībai jeb reaģēšanas uzlabošanai un monitoringam. Plānojuši esam, iestājoties siltākai sezonai, (…) jau kopā ar ražotājiem veikt testus konkrēti uz mūsu infrastruktūras un nonākt līdz risinājumam šīs vasaras sezonas ietvaros, un attiecīgi ieviest no rudens. Tāds plāns mums ir.
Latvijā tapis ūdens drons. Viens šāds prototips jau bijis Ukrainā. Izpildījis 40 misijas. Sašauts. Un pēc dažām nedēļām arī šis dosies uz Ukrainu pildīt kaujas uzdevumus. Motori ir klusi.
Ar šo platformu var iekšzemes ūdeņos pārvadāt kravas, ievainotos un ieročus. Otra versija ir kamikadzes drons, kas brauc līdz 80 kilometriem stundā.
Ūdens dronu ražotāja "NEWT21" valdes priekšsēdētājs Jānis Garisons pārmet, ka Aizsardzības ministrija tikai tagad aptaujas veidā sākusi interesēties, kādus virs un zem jūras dronus Latvijā ražo.
Foto: Kā izskatās unikālais Latvijas jūras drons, kas palīdzēs cīnīties ar iebrucējiem Ukrainā
Šīs jaunās sistēmas būtu daudz reižu lētāka alternatīva lielajiem kuģiem, kas ikdienā patrulē Baltijas jūrā. Virsūdens dronus ražo septiņus uzņēmumi, zemūdens – divi. Bet nākotnē būtu jāveido sadarbība, lai tehnoloģijas apvienotu. Piemēram, ar gaisa droniem vai zemūdens torpēdām.
Mums kā uzņēmumam šobrīd ir lielāka izpratne par vajadzībām, kas nepieciešamas Ukrainā un citu valstu vajadzībām. Un tās mūsu pašu vietējās vajadzības tā nav īsti skaidras. Tā kā tika prognozēts ar gaisa droniem, ka tās būs problēmas, nebūs ilgi jāgaida, kad jūras droni būs problēma.
Ministrs Andris Sprūds (P) gan sola, ka no nākamā gada valsts šīs jaunās sistēmas varētu sākt iegādāties.
"Tagad ir jautājums, kurš no šiem prototipiem ir konkurētspējīgs, kuru mēs varam iegādāties. Šeit, protams, ir vajadzīgs resurss. Nākamajā gadā, ja mēs atkal virzāmies uz 5%, (..) tad liela daļa būs veltīta droniem. Tajā skaitā jūras droniem. Jūras droniem, kas spēj jūrā ieiet un monitorēt, gan arī droniem, kas ir uz kuģiem un spēj sarežģītos jūras vējus pārvarēt un arī uzturēties gaisā citādos apstākļos kā tas ir uz sauszemes," saka Sprūds.
Rīgas tehniskajā universitātē bijušie un esošie studenti radījuši zemūdens dronus. Novirzieni ir trīs – komercklientiem, lai apsekotu, piemēram, ostas. Zinātniekiem, lai monitorētu ūdens kvalitāti. Un droni militāristiem. Tos varētu izmantot zemūdens kabeļu apsekošanai un kamikadzes uzbrukumiem. Cenas – 100 līdz 200 tūkstoš eiro, atkarībā no komplektācijas un izmantotajiem sensoriem.
Šobrīd ir interese gan no ES valstīm, gan ārpus ES. Interese ir liela. It īpaši mūsu piedāvājums "cenas-spēju" attiecība. Es gan neteikšu, kuras tās valstis ir, bet jā. Visi gaida, un visi grib redzēt testus, ir gatavi pilotēt kopā ar mums un iegādāties vairākas vienības sākotnējā stadijā.
Vaicāts, cik daudz testu, kādas pārbaudes un kopējas sadarbības ir bijušas ar bruņotajiem spēkiem, Bērziņš atbild: "Šobrīd ar bruņotajiem spēkiem nav bijuši testi."
Bērziņš uzskata, ka testiem noteikti vajadzētu būt.
Bērziņš uzskata, ka kopā ar bruņotajiem spēkiem būtu jātrenē spējas šādus dronus palaist no lidmašīnām, helikopteriem un kuģiem. Un, palīdzot makslīgajam intelektam, jāveido tehnoloģiju, – kad iespējams vadīt veselu zemūdens dronu armiju.
Studentu dronu nākotnē varētu savienot ar kādu no citu ražotāju virsūdens sistēmām. Viens no izstrādātājiem Ēriks Pūle kopā ar uzņēmumu "VIC TEC" pirms diviem gadiem radīja 10 metrus garu ātrumlaivu.
Šobrīd jau ar citu komandu gatavo drona otro uzlaboto versiju. Tas spēs nest piecas līdz sešas tonnas. Sakaru sistēmas ļaus to vadīt no jebkuras vietas pasaulē un iznīcināt mērķus pat vairāku tūkstošu kilometru attālumā. Dronu varēs aprīkot ar pretgaisa aizsardzības sistēmām, torpēdām, arī mākslīgā intelekta rīkiem, lai atpazītu kuģus, kas pietuvojas kritiskajai infrastruktūrai.
Dronu var nosūtīt tālās darbības misijā, un pats operators atradīsies citā vietā jebkurā pasaules malā, jo visa vadības sistēma notiek, izmantojot satelītu un vēl tur dažus komunikāciju veidus, ko es publiski nestāstīšu. Līdz ar to operators pilnībā kontrolē ne tikai vienu dronu, bet operatoram ir iespējams kontrolēt līdz par 10 droniem vienlaikus, izmantojot dažādus automatizācijas asistentus. Līdz ar to tā var būt pat flote, ko vada viens cilvēks.
Savukārt attīstības konsultants Kārlis Broks Putiņš norāda: "Ir NATO dalībvalstis un ir NATO partnerdalībvalstis. To es drīkstu atklāt. Jo mums ir parakstīti nodomprotokoli, tā kā tas ir izstrādes procesā, detalizētāk mēs neesam patreiz tiesīgi atklāt."
Vaicāts, vai starp interesentiem ir arī Latvijas puse? Pūle atbild: "Gadu atpakaļ, kad mēs uzsākām šī pirmā prototipa izstrādi, es devos uz Aizsardzības ministriju, lai prezentētu gan konceptu, gan ideju, gan vispār to mūsu vīziju kā aizsargāt Latvijas jūras robežu, un kā aizpildīt šo kara kuģu trūkumu robu. Prezentācijas laikā es nesaņēmu iedvesmas feedbacku jeb atgriezenisko saiti. Nesaņēmu arī iespējamās vēlmes no mūsu spēkiem. Kas būtu tas nepieciešamais risinājums lai aizsargātu jūras robežas."
Kamēr citu valstu armijas un robežsardzes jau noslēgušas ar uzņēmējiem līgumus par gatavību pat pirkt veselas šo dronu flotes, Latvijā esot birokrātiski šķēršļi, lai dronus testētu ar bruņoto spēku iekārtām..
Es palūdzu vai ir iespējams izmantot jūras infrastruktūru drona testiem. Saņēmu apstiprinošu atbildi, ka ir iespējams. Bet ir jāraksta iesniegums, jāpiedalās grantā, jāiziet zināma iepirkuma procedūra un tad iespējams atļaus mums izbraukt jūrā, un izmantot infrastruktūru, jo tur esot tāda procedūra. Neteica, ka tas ir slikti vai labi. Bet konkrētā jautājumā par testiem saņēmu šādu atbildi.
Līdz šai dienai tests ar bruņotajiem spēkiem vēl nav bijis, norāda Pūle.
Jūras spēku komandieris piekrīt uzņēmējiem – procedūras ir birokrātiskas un smagnējas. Ukrainas piemērs rāda, ka var izveidot vidi, kur armijas un uzņēmēju inženieri strādā plecu pie pleca. Latvijā tas diemžēl nenotiek. Jūras spēki grib un plāno ieviest bezpilota sistēmas ūdenī.
Tas ir izaicinājums ne tikai Latvijai. Mēs runājām ar visiem citiem Jūras spēkiem, ka iepirkumu procesi, kas noteikti uz publisko iepirkumu lietām, tad viņi būtu jāpārskata. Tieši šajā virzienā, lai mēs ātrāk nonāktu līdz kaut kādam rezultātam. Kā tas tiktu darīts – tiešām nav manā kompetencē. Bet ir piemēri kā piemēram Holande, kur publiskais iepirkums ir pamainīts.
Savukārt aizsardzības ministrs norāda: "Mēs esam atvērti, mēs absolūti domājam, ka te ir potenciāls un šie soļi ir jāsper. Tā kā agri vai vēlu mēs nonāksim pie konkrētiem projektiem."
Vairāki jūras dronu ražotāji, kurus uzrunāja "Nekā personīga", no intervijām drošības apsvērumu dēļ atteicās. Tie, kuri piekrita, neļāva filmēt ražotnes un arī izvairās publiski kritizēt aizsardzības ministriju, jo baidās, ka tas nākotnē var atspēlēties. Uzņēmēji brīdina, ka jaunie start-up uzņēmumi varētu no Latvijas aiziet, jo citu valstu militārās industrijas ļoti aktīvi spieto ap jaunajiem izgudrojumiem. Mēģina tos pārpirkt un pārcelt ražotnes uz ārzemēm. Ja mūsu bruņotie spēki un aizsardzības Ministrija nedarbosies aktīvāk, šos jaunos risinājumus Latvija varētu arī pazaudēt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
