Ķīnas valdības organizētās Jaunā gada svinības apmeklējušie parlamentārieši nesaredz riskus
Nesen publicētājā gada pārskatā Valsts drošība dienests norāda, ka viena no Ķīnas prioritātēm mūsu valstī ir pozitīva tēla veidošana. Dienests brīdina, ka ķīniešu organizēti kultūras pasākumi nav domāti tikai tēla radīšanai, bet var būt arī mēģinājums ievākt sensitīvu informāciju par Latviju. Tikmēr šonedēļ Ķīnas kultūras ministrijas rīkotajās jaunā gada svinībās Rīgā klāt bija vairāki Saeimas deputāti.
Jaunais gads ir nozīmīgākais festivāls Ķīnas kultūrā. To atzīmē saskaņā ar lunāro kalendāru, jo tas iezīmē pavasara sākumu. Kopš Ķīnas prezidenta krēslā sēdies Sji Dzjiņpins, Pekina šīm svinībām piešķir lielu nozīmi.
Jau vairākus gadus to atzīmē arī Ķīnas vēstniecība Latvijā. Ielūgumu uz svētkiem izdevās iegūt arī raidījumam "Nekā personīga".
Pavasara festivāls jeb Ķīniešu jaunais gads ir viens no lielākajiem ikgadējiem notikumiem austrumvalsts kultūrā. To trešdienas vakarā VEF kultūras pilī atzīmēja arī Ķīnas vēstniecība Latvijā un starp svinību viesiem bija sastopami arī vairāki Saeimas deputāti
Svinības organizēja Ķīnas kultūras un tūrisma ministrija un Ķīnas Kultūras Centrs Rīgā. Pasākumam bija divas daļas – oficiālā diplomātiskā pieņemšana un koncerts. Aptuveni pusotru stundu garo uzvedumu skatījās daži simti cilvēku. Lai gan ielūgumi vairs nebija pieejami, zālē bija daudzas tukšas vietas.
Starp sanākušajiem bija ķīniešu diaspora un Ķīnas kultūras interesenti, arī uzņēmēji un reliģisko organizāciju pārstāvji. Ieradās arī Saeimas deputāti – Skaidrīte Ābrama, Viktorija Pleškāne, Gunārs Kūtris, Oļegs Burovs un Ramona Petraviča.
"Es esmu parlamentāriešu sadraudzības grupā ar Ķīnas parlamentu. [NP: Un viņi visus, kas tajā grupā ir, aicināja?] Es to tiešām nezinu. Man pienāca individuāli uz manu Saeimas epastu uzaicinājums. Bet es redzēju daudzus, jā."
[NP: Pleškānes kundze, sveicināti! Juris Jurāns. Jūs uz šo pasākumu aicināja, vai pati redzējāt par šo pasākumu?] Man atnāca aicinājums, ielūgums. Visiem, cik es saprotu, grupas dalībniekiem, sadarbībā bija aizsūtīts. [NP: Nezināt, vai partijas līderis, kurš šobrīd ir Rīgas domē, Ainārs Šlesers arī bija aicināts?] To es nezinu, bet viņš tagad Vašingtonā joprojām, ASV. [NP: Bet neko nav teicis, vai bija aicināts?] Nē, nerunājām par to."
[NP: Burova kungs, sveicināti, var ātri dažus jautājumus?] Uzreiz pateikšu, ka es atnācu tikai uz koncertu, es nebiju uz pieņemšanu. […] Man nebija laika, es tikai atbraucu, ja godīgi, pēc pulksten 19, kad koncerts jau sākās."
Īpašā vietā – līdzās Ķīnas vēstniekam Tangam Songenam – sēdēja "Latvija Pirmajā vietā" partijas biedre un Saeimas deputātu sadarbības grupas ar Ķīnas parlamentu vadītāja Ramona Petraviča. Raidījums "Nekā personīga" novēroja, ka pirms koncerta Petraviča un vēstnieks savā starpā aktīvi sarunājās.
[NP: Kā jūs raksturotu savas attiecības ar Ķīnas vēstnieku Latvijā?] Tādas pašas kā ar citiem vēstniekiem un nekādas savādākas. Bet, tā kā es esmu grupas vadītāja, tad, protams, ka viņi nāk uz Saeimu, un vēstnieks ir aktīvs, nenoliedzami, kas arī ir ļoti labi. [NP: Es tā jautāju, jo vakar manīju, ka sēdējāt viņam tieši blakus.] Jo es esmu grupas vadītāja, protams."
"Latvija Pirmajā vietā" attiecības ar Ķīnu kopj rūpīgi. Petraviča ar četriem partijas biedriem 2024. gada sākumā devās Ķīnas valdības sponsorētā vizītē uz Pekinu. Tā paša gada nogalē deputāti uzklausīja Pekinas propagandas sūtņu prezentāciju par dzīvi Tibetā. Austrumvalsts valdība to vēlāk pasniedza kā Latvijas parlamentāriešu atbalstu Ķīnai Tibetas jautājumā.
Pērn pavasarī raidījums "Nekā Personīga" bija liecinieki, ka "Latvija Pirmajā" vietā pensionāriem no Kurzemes rīkoja ekskursijas Saeimā, un pēc tam veda tos pusdienās uz ķīniešu restorānu Rīgā. Maltītes apmaksāja Ķīnas vēstniecība. Petraviča bijusi redzama arī citos senioru pasākumos, kurus atbalstījusi Ķīnas vēstniecība.
"Veselu gadu KNAB veltīja tam līdzekļus, resursus, lai izmeklētu lietu, kur pensionāri strebj nūdeles, kas tagad ir Latvijas prioritārā problēma, un rezultātā lieta ir noslēgta, un rezultātā nav konstatēti pārkāpumi. […] [NP: Bet vai tas joprojām notiek? Vai šādas ekskursijas joprojām tiek rīkotas?] Pensionāru biedrībām pašām ir sadarbība ar Ķīnas vēstniecību, arī ar citām vēstniecībām, un tā ir viņu darīšana, kādā veidā viņi komunicē, kādus pasākumus viņi konkrēti kopā rīko vai apmeklē, vai kādi ir viņiem piedāvājumi."
"Patiesībā vēstniecība ir atvērta sadarbībai ar Latviju – ar cilvēkiem, ar valdību. Mēs vēlamies veidot jebkādu sadarbību, kas ir balstīta savstarpējā cieņā. Ar jebkuru partiju. Esam ļoti, ļoti atvērti."
Citās domās ir Valsts drošības dienests. Tā vērtējumā 2025. gadā Pekina turpināja palielināt ietekmi politikas, zinātnes, akadēmiskajā un mediju vidē, un tās ilgtermiņa mērķis ir panākt starptautisko atbalstu sev vēlamos jautājumos, piemēram, tās it kā neapstrīdamās tiesības uz Taivānu vai kritikas mazināšana par cilvēktiesību pārkāpumiem pret etniskajām minoritātēm valstī.
"Arī aizvadītajā gadā Ķīna ietekmes pozīciju veidošanai mūsu valstī primāri izmantoja tā dēvēto maigās varas politiku: popularizēja ķīniešu kultūru, veicināja ciešāku sadarbību akadēmiskajā jomā un arī citos veidos centās radīt priekšstatu par sevi kā uzticamu, miermīlīgu un uz kopēju labumu un attīstību vērstu sadarbības partneri."
Jau nākamajā dienā pēc drošības dienesta darbības pārskata publicēšanas, komentārus par to mājaslapā ierakstīja Ķīnas vēstniecība Latvijā. Vēstniecība "laipni ierosina noteiktiem indivīdiem un aģentūrām atmest šauro, melnbalto domāšanu" un domāt par attiecībām ar Ķīnu ilgtermiņā. Plašāk šos izteikumus vēstnieks neskaidroja.
"Es domāju, ka tas vairāk ir par kontaktu veidošanu. Šeit cilvēki tiek ielūgti, viņi atnāk, iespējams viņiem iepatīkas Ķīna un tad vēstniecības pārstāvji viņus varbūt ielūgs uz Ķīnu apskatīt Ķīnu klātienē un tad varēs turpināt pilināt to, cik laba un patīkama ir Ķīna un ka Ķīna ir jāmīl un ir jāpatīk Ķīnai. Līdz ar to, tas pasākums ir kā instruments uz tālākiem pasākumiem, par kontaktu veidošanu, par tēla veidošanu."
Ķīna ir svarīgs starptautiskās politikas spēlētājs, taču politiķiem būtu jāapzinās tās radītie drošības riski. Tam piekrīt arī Čehijā bāzētā Centrāleiropas institūta Āzijas pētniecībai programmas direktors Ričards Turčanijs, kurš analizējis Ķīnas maigās varas instrumentus Centrālajā un Austurmeiropā. Turčanijs uzsver, ka Pavasara festivāls ir viens no Pekinas maigās varas rīkiem. Pētnieka vērtējumā tas, ka vietējie politiķi šādus pasākumus apmeklē, nav slikti, ja viņi apzinās, ka tie nav domāti tikai kultūras popularizēšanai.
"Ķīna negrib, lai fokusējamies uz drošību. Ķīna negrib, lai fokusējamies uz cilvēktiesību pārkāpumiem valstī. Ķīna grib aizvietot politiskas un stratēģiskas nesaskaņas ar kaut ko, kas nav problemātisks, un ķīniešu jaunais gads tam ir lieliski piemērots, tāpēc arī viņi cenšas to popularizēt. […] Viņiem ir tiesības to darīt, tāpēc, manuprāt, pareizā atbilde no mums būtu iet uz šiem pasākumiem, un pastāvēt par mums svarīgiem jautājumiem."
Neraugoties uz drošības dienesta un ekspertu izteiktajām bažām, koncertu apmeklējušie deputāti nesaskata, ka vajadzētu ievērot piesardzību. Tas neesot nekas vairāk par parastu kultūras notikumu.
"[NP: Bet to, ka kādu piesardzību attiecībā pret šādiem pasākumiem, jums kā parlamentārietei vajadzētu ievērto, neredzat?] Es domāju, ka nē, pagaidām nesaredzu."
"Draugi, runājam reāli, diezvai mani var aģitēt uz kaut ko citu, pirmkārt. Otrkārt, šis ir absolūti kultūras notikums, kultūras pasākums. Un, treškārt, mums blakus šeit ir viena iestāde, es domāju viss kārtībā."
"Jūs domājat, ka Latvijā iedzīvotāji nesagaida ķīniešu jauno gadu? Sagaida, daudzi, arī jūs. […] Jūs mēģināt šajā gadījumā man uzspiest pateikt, ka ķīniešu kultūras koncerts ir maigā vara, kas mēģina mani politiski ietekmēt kaut kā savādāk. [NP: Nē, es nemēģinu. Es jautāju, vai nevajag uzmanīties no šādiem pasākumiem?] Nē. Es jums skaidri un gaiši pateicu, ir kultūras pasākums, ko mēs ar patiku skatījāmies."
"Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers atkārtoti paudis, ka Latvijai sadarboties ar Ķīnu būtu ekonomiski izdevīgi, jo tajā esot dažādas biznesa iespējas. Pētnieks Turčanijs gan norāda, ka Centrālajā Eiropā Ķīnu kā potenciālu ekonomisko sabiedroto uzlūkoja pirms daudziem gadiem, bet šobrīd jau ir nostiprinājusies pārliecība, ka Pekina ir Eiropas ekonomiskais sāncensis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
