KNAB pārbauda, vai premjera Kulberga padomnieks Didzis Dejus nav nonācis interešu konfliktā
Nedēļā, kad Andris Kulbergs veido jauno valdību, izgaismojusies jauna informācija par viņa komandas biedriem. Vienu no premjera padomniekiem – Mārtiņu Brenci – aizturēja Eiropas prokuratūras izmeklēšanā par iespējamu Eiropas fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā. Otrs –Didzis Dejus – uzmanības centrā nonācis, jo kā Kulberga pārstāvis centies atvieglot zelta vīzu programmu, bet nu atklājies, ka arī viņa paša biznesā trešo valstu pilsoņi ieguvuši termiņuzturēšanās atļaujas apmaiņā pret investīcijām. KNAB pārbauda, vai premjera konsultants un arī jaunās valdības deklarācijas līdzautors Dejus tādējādi nav nonācis interešu konfliktā.
Didzis Dejus politikā nav jaunpienācējs. Savulaik darbojies Andra Šķēles dibinātajā Tautas partijā, bijis tās Jaunatnes organizācijas priekšsēdētājs. Pirms 4 gadiem bija viens no tā dēvētā Ulda Pīlēna "iesaukuma". Dejus tur nebija vienīgais cilvēks ar iepriekšēju pieredzi Tautas partijas aprindās. Pirms pievienošanās premjera Andra Kulberga komandai šovasar, viņš strādājis par biznesa konsultantu. Viņa galvenais uzņēmums ir lidmašīnu salonu detaļu ražotājs "AM Craft", kas izmanto industriālo 3D drukas tehnoloģiju. Dejus ir šīs firmas līdzdibinātājs un vadītājs.
"Šie ir roku balsti krēsliem, viņi mēdz salūzt, un tas, ko mēs darām, mēs pilnveidojam šo vietu, lai nesalūzt. Un mēs arī ietaupām svaru."
Didzis Dejus ir vienīgais patiesais labuma guvējs konsultāciju uzņēmumā "SIAPLG.EU". Firma reģistrēta daudzīvokļu mājā Rīgā, Mežciemā. Uzņēmums strādā ar zaudējumiem, tam ir 2 darbinieki. Firmai piesaistīti 8 investori: Sushil Bhatla (Indijas pilsonis), Nakul Varshney (Indijas pilsonis), Vishal Kumar Vig (Indijas pilsonis), Muaz Nwer (Sīrijas pilsonis ar dzīvesvietu Dubaijā, AAE), Michael James Jordaan (Dienvidāfrikas pilsonis, dzīvesvieta Bermuda), Shayan Farooqi (ASV pilsonis / dzīvesvieta Teksasā), Manisha Singh (Indijas pilsone), Venkatraman Balasubramanian (Indijas pilsonis).
Katrs no viņiem pamatkapitālā iemaksājis precīzi 50 tūkstošu eiro. Tā ir summa, kas trešo valstu pilsoņiem ļauj Latvijā saņemt termiņuzturēšanās atļauju. Vairākums no viņiem ir no Indijas. Nevienam no viņiem Dejus uzņēmumā nav balsstiesību un tiesību iegūt dividendes. Četriem uzturēšanās atļaujas jau izsniegtas, četri vēl gaida rindā. Investorus pārbauda gan Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, gan drošības dienesti.
DD: Ir ļoti skaidri – Ārzemnieks investē manā uzņēmumā, un es ar tiem līdzekļiem esmu ieguvis tiesības rīkoties, un ārzemnieka interesēs ir saņemt uzturēšanās atļauju.
NP: Mans jautājums par viņu interesi atļauju saņemšanā. Viņi šeit dzīvo, strādā?
DD: Neviens no viņiem. No ārzemnieku puses skaidrs, ka viņus interesē TUA, tāpēc, lai viņi var brīvi pārvietoties Šengenas zonā, tie 8 investori, (kas ir piesaistīti), es katru no viņiem esmu sarunājies, esmu redzējis viņu banku kontus, objektīvi redzējis viņu pases. Es zinu, kur viņi iepriekš strādājuši, kāda ir viņu līdzekļu izcelsme.
NP: Jautājums ir, cik daudz pats viņiem solījāt TUA, cik daudz iesaistījāties konsultēšanā?
DD: Par kādu solījumu ir runa? Es nezvanu PMLP un nesaku, klau, vai varat ārzemniekam piešķirt TUA pat, ja nav izpildījis likuma prasības… (zvana telefons) Es tikko nepacēlu zvanu finanšu ministram."
Dejus stāsta, ka nelielais konsultāciju uzņēmums ir līdzīpašnieks "AM Craft" mātes kompānijā "AM Craft group Ltd". Tā reģistrēta ASV Delaveras štatā un "SIAPLG.EU" tajā pieder 5%.
Katra ārzemnieka iemaksātie 50 tūkstoši galvenokārt tiekot aizdoti šim holdingam, un tas, savukārt, iegulda Latvijas firmas ("AM Craft") pamatkapitālā. Tā kā gaisa kuģu salona detaļu ražotājs strādā ar zaudējumiem, un uz bankas aizdevumu pretendēt nevarot, šāda shēma tiekot izmantota naudas piesaistei.
DD: Mēs šobrīd strādājam ar uzņēmumiem, kuru apgrozījums ir miljardos. Mēs esam ļoti, ļoti, ļoti maziņš piegādātājs. Mēs izmantojam jebkuru iespēju, lai piesaistītu jebkurus līdzekļus uzņēmuma darbības attīstībai.
NP: Tad jūs teiktu, ka viņu (ārzemnieku) ieguldīšanas mērķis galvenokārt ir uzņēmuma attīstībai un nevis TUA saņemšanai?
DD: Tas ir "win win" abiem diviem.
Didzis Dejus Saeimas gaiteņos zināms kā zelta vīzu lobists. Februārī Andris Kulbergs bija Saeimas opozīcijas deputāts, un viņš iesniedza vairākus priekšlikumus Imigrācijas likumā. Tagad zināms, ka tie bija Dejus izstrādāti. Uzņēmējs ar Kulberga starpniecību vēlējās palielināt investoru skaitu, kas varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju saņemšanu vienā kompānijā no 10 uz divdesmit. Tam nebija deputātu vairākuma atbalsta.
Vasarā, kad Dejus jau oficiāli bija premjera Kulberga padomdevējs, viņš parlamentā aizstāvēja vēl citas imigrācijas politiku ietekmējošas idejas. Bez Apvienotā saraksta deputātiem tās atbalstīja vienīgi "Latvija pirmajā vietā" parlamentārieši.
Dejus entuziasms izmaiņu panākšanā bijis tik liels, ka radās pat jautājums, kurš vada augusta komisijas sēdi – Apvienotā saraksta deputāts Raimonds Bergmanis vai Kulberga padomnieks, kurš Saeimas komisijas sēdei bija pieslēdzies attālināti.
"Progresīvie" uzskata, ka premjera padomnieks nonācis iespējamā interešu konfliktā. Jo piedāvājis izmaiņas uzturēšanās atļauju investoriem regulējumā, no kura pats gūst labumu. Progresīvo Saeimas frakcija uzdeva premjeram jautājumus, uz kuriem atbildēt Kulbergs atsūtīja savu parlamentāro sekretāru.
"Jūs tātad atsakāties atbildēt uz šo jautājumu par to, vai premjers zināja, ar ko nodarbojas Didzis Dejus?"
"Es aicinu jautājumus iesniegt rakstiski."
"Es vēlos protokolam, lai ir skaidrs, ka premjera pārstāvis atsakās atbildēt uz šo jautājumu."
"Šis ir pilnīgi legāls veids. Izgājis cauri visām drošības iestāžu pārbaudēm. Ar visu pilnu akceptu. Ar skurpulozu pārbaudi. Tas viss ir noticis, pirms Didzis Dejus ir kļuvis par manu padomnieku. Interešu konflikts ir kur? Ka Didzis Dejus vai jebkurš no start-up uzņēmumiem piesaista investīcijas, atrod veidu, kā finansēt savas idejas, kuras realizē eksportspējīgās precēs? Tā jau nav tirdzniecība ar uzturēšanās atļaujām. Tā ir reāla naudas piesaiste start-up. (..) Tāpēc nē, es tur neredzu nekādu interešu konfliktu."
Ministru prezidents Andris Kulbergs savu padomnieku aizstāv un apgalvo, ka viņš nekādus lēmumus nepieņem. Dejus gan neslēpj, ka ir līdzautors topošās valdības deklarācijai. Viņš apgalvo, ka pie idejas paplašināt zelta vīzu programmu Latvijā būs jāatgriežas.
DD: Mēs šeit runājam, ka jāpiesaista nauda, kas iet jaunu nekustamo īpašumu būvniecībai.
NP: Tai skaitā "Waterfront".
DD: Tai skaitā "Waterfront", tai skaitā viss kaut kur citur. Es uzskatu, ka Latvija var būt ļoti konkurētspējīga, piesaistot ārzemniekus. Tieši par nodokļu maksātājiem. Tie ir skaidri budžeta ieņēmumi. (..) 2030. gads izskatās ļoti bēdīgi no budžeta viedokļa. Pretējā gadījumā mums būs diezgan skarba griešana, kas ietekmēs katru no mums, un tā griešana būs bišķiņ skarbāka par 2009. gadā pārdzīvoto.
Valdības veidošanas sarunu nedēļā Kulbergs bija spiests skaidroties arī par aizdomām, kas vērstas pret citu viņa padomnieku valsts pārvaldes jautājumos – Mārtiņu Brenci. Viņu aizturēja Eiropas prokuratūras izmeklēšanā par iespējamu Eiropas fondu izkrāpšanu Alūksnes novadā. Tā saistīta ar laiku, kad Brencis vadīja Centrālo finanšu un līgumu aģentūru, kas projektu uzraudzīja.
"Šodien no rīta manā mājā ieradās izmeklētāji. Kas veica procesuālas darbības, izņēma vairākas iekārtas un dokumentus. Pēc tam bija stundu gara saruna ar prokuroru un izmeklētāju. Šobrīd esmu atbrīvots. Man ir statuss – persona, pret kuru sākts kriminālprocess. Es sniedzu visu to informāciju, ko varēju atcerēties par 4 gadu seno projektu. Šim projektam bija problēmas. Tas saprotamu iemeslu dēļ ir nonācis zem tiesībsargu lupas. Es ceru, ka tur visi vainīgie tiks saukti pie atbildības. Mana sirdsapziņa ir tīra. Es no visas sirds centos palīdzēt izmeklēšanai, un es ceru, ka izmeklēšana to arī novērtēja. No savas puses varu teikt, ka, acīmredzot, darbu Kulberga kunga birojā esmu beidzis."
Padomnieka aizturēšanas dienā Kulbergs Brenci no amata atbrīvoja, bet nākamajā dienā to vairs nesaistīja ar EPPO sākto izmeklēšanu. Amats Brencim bijis jāzaudē, jo viņš ievēlēts Saeimā un drīzumā nodos deputāta zvērestu.
No Kulberga biroja vēlēšanās kandidēja vairāki, taču parlamentā iekļuva vienīgi Mārtiņš Brencis.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
