Krievijas spiegu lietas: tiesnese Pasjuga nav ziņojusi, ka viņas tēvs un vectēvs dienējuši PSRS armijā, un nav atstatījusi sevi no lēmumu pieņemšanas
Lemjot par drošības līdzekļiem tā dēvētajās Krievijas spiegu lietās, tiesnese Ananastija Pasjuga nav ziņojusi, ka viņas tēvs un vectēvs ir dienējuši PSRS militārajā dienestā un sevi no lietas nav atstatījusi Provokācijas un hibrīduzbrukumi pret mūsu valsti turpinās. Šonedēļ platformā "Tet" Ukrainas kanālā, pārtverot satelīta signālu, tika mainīts saturs un pārraidīta Krievijas propaganda. Šāds gadījums noticis pirmo reizi. Jau vēstīts, ka, lai gan uzbrukumi pret mūsu valsti pieaug, personas, kuras tiek turētas aizdomās, tai skaitā par spiegošanu, no apcietinājuma nereti tiek atbrīvotas. Tās pagūst aizmukt uz Krieviju pirms sprieduma pasludināšanas un sodu nesaņem. Drošības līdzekļus piemēro īpaši izmeklēšanas tiesneši. "Nekā personīga" zināms, ka vienai no tiesnesēm būtu vajadzējis sevi no tā dēvētām spiegu lietām atstatīt, jo var rasties šaubas par objektivitāti.
Pērn decembrī Rīgas pilsētas tiesa no apcietinājuma izlaida tā saukto "Baltijas antifašistu" aktīvistu Sergeju Sidorovu. Valsts drošības dienests uzskata, ka viņš mērķtiecīgi vācis datus nodošanai Krievijas specdienestiem. Arī par Latvijas un sabiedroto valstu bruņoto spēku personālu un tehniku, kopā vismaz 23 spiegošanas epizodes.
Informācijas ieguvi vīrietim atvieglojis taksometra vadītāja darbs, kas ļāva netraucēti uzturēties stratēģiski nozīmīgu objektu tuvumā. Taksista dzīvesvietā atrasti vairāki datu nesēji, Krievijas un PSRS karogi. Viņš notikušo sauc par pārpratumu, arī PSRS simboli, vienkārši glabājušies neizpakoti mājās.
Lēmumu Sidorovu izlaist no apcietinājuma pieņēma tiesnese Anastasija Pasjuga. Viņa ņēmusi vērā, ka Sidorovs iepriekš nav tiesāts un pret viņu nav citu kriminālprocesu. Procesa virzītājs pēc viņas teiktā, nav sniedzis pietiekamus pierādījumus, ka, Sidorovs, atrodoties brīvībā, varētu veikt jaunus noziedzīgus nodarījumus.
Tiesnese Pasjuga pēc advokāta lūguma no apcietinājuma pret 5000 eiro lielu drošības naudu pērn vasarā atbrīvoja arī citu antifašistu Aleksandru Žgunu.
"Firmas.lv" informācija liecina, ka Žguns darbojas biedrībā "Rodina", kas savulaik Rīgā 9. maijā vēlējās organizēt pasākumu "Krievu maršs", kā arī biedrībā "Pribaltijskij kazačij krug", kas tikusi saistīta ar paramilitāro organizāciju "Krievijas un ārzemju kazaku karaspēka savienība".
Drošības nauda, pēc tiesneses sacītā, nodrošināšot to, ka aizdomās turētais netraucēs pirmstiesas izmeklēšanu un nesazināsies ar citām personām.
Cita šīs tiesas izmeklēšanas tiesnese Biruta Horuna pret drošības naudu atbrīvoja spiegošanā apsūdzēto Valentīnu Frolovu. Viņš savulaik dienējis speciālo uzdevumi vienībā. Un ilgstoši un sistemātiski pildīja Krievijas GRU uzdevumus. Cietumā Frolovs nenonāca, jo tagad esot pazudis. Pēc neoficiālām ziņām, viņš aizbēdzis uz Krieviju. Mūsu valsti paguva atstāt arī FSB labā strādājošais Sergejs Vasiļjevs. Viņam spriedums piespriests klāt neesot, jo tiesnese Sigita Dolniece viņu savulaik izlaida no apcietinājuma.
Tiesnešu nolēmumi, ar kuriem brīvībā izlaisti Latvijas dienestu noķertie spiegi, tikuši apspriesti arī visaugstākajā līmenī šeit Rīgas pilī Valsts prezidenta vadītajā Nacionālās drošības padomes sēdē.
"Tajā brīdī, kad kādu izlaiž un viņš aizmūk, tas, pirmkārt, ir morāls trieciens valsts drošības iestādēm un to darbiniekiem, kuri dara savu darbu. Patiesību sakot, tas ir trieciens arī pa tiesu varu, jo ir jautājumi, ko jūs darāt? Un te mums ir tā šaurā līnija, mēs meklējam jautājumus, kas ir pamatoti no procesuālā viedokļa, bet no otras puses – 2024. gadā Eiropā plosās karš, pret mums veido hibrīduzbrukumus, un, ja Latvijas valsts nespēj parādīt ļoti skaidru nostāju, tas tikai dod signālus, ka esam gatavi tolerēt šādas rīcības un tikai vairāk pret mums vērsties."
Valsts drošības dienesta vadība atturas publiski vērtēt tiesas darbu. Bet neizpratni par tiem izteikta Augstākās tiesas priekšsēdētājam Aigaram Strupišam. Viņš tiesnešu darbā kļūdas nav saskatījis. Tiesneši darbojoties atbilstoši Satversmē un starptautiskajos aktos nostiprinātajiem cilvēktiesību standartiem.
"Tādu acīmredzamu likuma pārkāpumu es neesmu atradis. Kāpēc visa uzmanība uz tiesām? Tāpēc, ka tiesa pasaka gala vārdu. Un tad sanāk, ka tiesa vainīga, jo tiesa palaiž. Bet tiesa darbojas to dokumentu un to argumentu ietvarā, ko tai ir iedevusi izmeklēšanas iestāde. Un bieži vien tiesa, vērtējot tajās robežās, nevar atrast pietiekamu pamatojumu, lai paturētu cilvēku apcietinājumā. (NP: Nesanāk tā, ka mēs dodam nepareizu signālu Krievijai, ka mēs konsekventi izlaižam laukā personas, kuras sadarbojas ar viņiem (Krievijas dienestiem)?) Jā, tur var likties, ka tas spēlē par labu mūsu, kā saka, ienaidniekam, agresorvalstij Krievijai, bet jautājums, vai mēs drīkstam nolaisties līdz tās agresīvās kaimiņvalsts līmenim, un piemērot tādus standartus, kā viņi piemēro vai tomēr mēs saglabājam civilizāciju."
Rīgas pilsētas tiesā drošības līdzekļu piemērošanu izskata astoņi tiesneši. Viņus uz trim gadiem nozīmē tiesas priekšsēdētājs. Šos jautājumus skata slēgtās sēdēs. Izmeklēšanas tiesnešiem nav nepieciešama speciālā atļauja, lai iepazītos ar materiāliem, kas satur valsts noslēpumu. Tiesneši rakstveidā tiek brīdināti par pienākumu glabāt valsts noslēpumu un par atbildību, kas paredzēta par tā izpaušanu.
Pielaides valsts noslēpumam iegūšanai notiek rūpīga pārbaude gan par pašu cilvēku, gan viņu radinieku un draugu loku. Izmeklēšanas tiesnešu gadījumā tā nenotiek.
"Nekā personīga" zināms, ka tiesneses Anastasijas Pasjugas tēvs un vectēvs dzimuši Krievijā. Un abi dienējuši PSRS militārajos spēkos.
Kādreizējās PSRS Borisogļebskas kara lidotāju augstākās mācību iestādes mājas lapā atrodama informācija, ka Igors Pasjuga nāk no militāristu ģimenes, PSRS spēkos dienējis no 1978. gada līdz 1990. gadam.
1980. gadu vidū strādājis Borisogļebskas kara lidotāju skolā, viņa darbs bijis saistīts ar lidmašīnu nosēdināšanas sistēmām. Minēts, ka viņa pašreizējā dzīves vieta ir Daugavpils, Latvija un viņam ir divi dēli un meita.
Tiesneses brālis Vjačeslavs Pasjuga savā "Facebook" profilā norādījis, ka dzīvojis Krievijā, tagad Daugavpilī Latvijā. Profilā ievietojis fotogrāfiju, kurā ir uzraksts, ka viņš atceras un ir lepns par Uzvaras dienu, to ieskauj padomju simbols piecstaru zvaigzne un Georga lente.
"Šokējoša informācija! Jebkurā gadījumā tiesnesei vajadzēja darīt zināmu par šiem apstākļiem, lai lietas dalībnieki varētu lemt, vai ir nepieciešams pieteikt noraidījumu. Šajā gadījumā tas palika tikai pašas tiesneses izvērtēšanas aspektā."
Tiesnešu ētikas kodekss paredz, ka tiesnesis atsakās no līdzdalības tiesvedībā, kurā viņš nespēj lemt objektīvi, vai par viņu varētu rasties tāds priekšstats.
"(NP: Vai tiesnesei būtu vajadzējis sevi atstatīt [no šo lietu skatīšanas]?) Obligāti! Tādos gadījumos noteikti! Ja šādi fakti nāk gaismā, tad mēs varam aizslēpties gan aiz Satversmes, gan aiz tiesu varas, bet graujas sabiedrības uzticība valstij kopumā un vienai no vissvarīgākajiem demokrātijas un tiesiskuma sargiem – tiesu varai. Ja tiesnesis šādā gadījumā nav tā rīkojies (atstatījis sevi no lietas skatīšanas), tas ir nopietni!"
"Šādā gadījumā, es teiktu, ka tiesas priekšsēdētājam būtu jānomaina izmeklēšanas tiesnesis. Tā ir tiesas priekšsēdētāja funkcija. Ņemot vērā to īpatējo situāciju. Tas ir tas, ko es darītu. (NP: Lai noņemtu šaubas?) Lai noņemtu šaubas. Jo šaubas ir tās, kas noņem uzticēšanos tiesai."
Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Kraukle "Nekā personīga" atrakstīja, ka tiesneši nevar būt atbildīgi par ģimenes locekļu uzskatiem, viņiem nav pienākums informēt par savu radinieku nodarbošanos. Un Anastasija Pasjuga būs izmeklēšanas tiesnese vēl līdz šā gada septembrim. Tiesnese Anastasija Pasjuga kameras priekšā nevēlējās runāt.
"(..) Tam, ka tēvs un vectēvs kādreiz dienēja PSRS militārajā dienestā, nav nekāda sakara ar manu darbu un nevar ietekmēt amata pienākumu izpildi. Neesmu personiski tieši vai netieši ieinteresēta lietu iznākumā, līdz ar to nesaskatu objektīvo vai subjektīvo kritēriju sevis atstatīšanai. Nenodarbojos ar informācijas iegūšanu par draugiem un radiem, bet mani vistuvākie cilvēki, tāpat kā es, ir pret Krievijas uzsākto karu Ukrainā."
Augstākās tiesas priekšsēdētājs neiebilst pret izmaiņām, paredzot nepieciešamību izmeklēšanas tiesnešiem saņemt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu, ja tiem jāiesaistās spiegošanas vai citu ar valsts drošību saistītu noziegumu izmeklēšanā. Pārbaudes pielaides saņemšanai tad īstenotu Valsts drošības dienests un Satversmes aizsardzības birojs. Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) "Nekā personīga" teica, ka ar šādiem grozījumiem vēl nesteigsies, bet rūpīgi izvērtēs, vai tas nepārkāpj tiesu neatkarību.
Pēc nedēļas notiks Valsts drošības dienesta un Rīgas pilsētas tiesas tiesnešu darba seminārs. To vadīs Augstākās tiesas priekšsēdētājs.
Mums zināms, ka pēc Nacionālās drošības padomē skatītajiem šaubas radījušajiem lēmumiem vienā gadījumā tieslietu ministre pret tiesnesi ierosinājusi disciplinārlietu. Tiesneša vārds netiek izpausts.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
