"Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes loceklei apmaksā mācības Hārvardā
Ar šo gadu valsts pārvaldē sācies taupības periods. Tiek atlaisti darbinieki, sašaurinātas iestādes, pakalpojumi kļūs mazāk pieejami. Valsts uzņēmumiem valdība prasa tērēt mazāk un pelnīt vairāk. Aktīvāk tiek virzīta ideja pievilcīgāko kompāniju akcijas pelnīt biržā. Valsts pelnītu no akciju pārdošanas, bet valsts uzņēmumi piesaistītu investīcijas. Oktobrī Ministru kabinets apstiprināja plānu biržā pārdot nepilnu ceturto daļu "Latvijas autoceļu uzturētāja" akciju.
Savulaik monopolista stāvoklī esošais uzņēmums spējis audzēt peļņu, pārdodot īpašumus un piedaloties robežas būvniecībā. Taču to vajā skandāli. Pirms gada aizdomas par sāls kvalitātes rādītāju viltošanu beidzās ar valdes locekļa Jura Dupura aiziešanu, bet tagad uzņēmuma darbinieki ir nemierā ar, viņuprāt, uzņēmumam nevajadzīgu mācību apmaksāšanu citai valdes loceklei.
Valsts uzņēmumu budžetos ir atvēlēta nauda vadības apmācīšanai. Bet nav ierobežojumu, kā šo naudu tērēt. Vieni par kapitālsabiedrību naudu mācās dažu dienu kursos, citi – prestižajā Hārvardā.
Valsts akciju sabiedrības "Latvijas autoceļu uzturētājs" valdes locekle Ilze Bukulde pagājušajā gadā izglītojusies ASV. Hārvarda Biznesa skolā viņa apguvusi programmu "Uzņēmējdarbības līderības, ietekmes un pārvaldības kvalifikācija". Skolas interneta mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka kurss maksā 15 000 dolāru, kas jāmaksā četrās daļās – pa 3750 dolāriem katrā.
"Nekā personīga" rīcībā nonācis pērnā gada martā ar valsts uzņēmuma karti apmaksāts rēķins 2773 eiro vērtībā. Pēc tā brīža valūtas kursa, tie bija nedaudz virs 3000 dolāriem. "Latvijas autoceļu uzturētājs" apmaksājis vēl vismaz vienu ar jūliju datētu rēķinu dolāros (3750 USD).
"Apmācības ir personāla vadības ilgtermiņa redzējums, kādā veidā uzņēmums attīsta savus darbiniekus, ikkatru darbinieku, vadītāju un arī valdi.
Valdes loceklim katram ir gada budžets, ko attiecīgi savas kompetences pilnveidošanai, attīstīšanai var arī tērēt. Ja mēs paskatāmies uz iepriekšējo gadu, tad valde nav iztērējusi plānoto budžetu un ir iekļāvusies esošā budžeta ietvaros veikt apmācības."
Šis budžets ir 5000 eiro uz katru valdes locekli – tātad 15 000 kopā. Neatkarīgi no valūtas kursa svārstībām, Hārvarda rēķinos norādītā summa pārsniedz 5 000 eiro. Uzņēmums norāda, ka tas tādēļ, ka iebudžetētā summa ir bez pievienotās vērtības nodokļa. Atlikušo kursa maksu valdes locekle apmaksājusi pati.
Pēc žurnālistu jautājumiem Ilze Bukulde valsts uzņēmuma grāmatvežiem draudējusi ar kriminālprocesu, ja potenciālais trauksmes cēlējs neatzīsies pats. Viņa informējusi, ka noplūduši trīs rēķini, tādēļ, iespējams, "Latvijas autoceļu uzturētāja" apmaksātā daļa ir vēl lielāka.
"Ziniet, šo informāciju no valdes, atbilstoši korporatīvajiem standartiem, parasti dod padome. Tā kā es nevaru tos pārkāpt, pēc manas informācijas, padomes loceklis ir arī sniedzis šo informāciju. Un vēl arī mūsu komunikācijas vadītāja nosūtīja papildu informāciju. Tā kā atbilstoši labiem prakses piemēriem, padome ir sniegusi jums informāciju par valdi."
Bukuldes alga valsts uzņēmuma valdē 2024. gadā bija 97 000 eiro. Paralēli šim darbam viņa ir arī padomes locekle pašvaldības kompānijā "Rīgas nami", kur saņem 26 000 eiro. Valsts uzņēmumu valžu un padomju algas tiek regulētas ar likumu, bet citi labumi netiek strikti ierobežoti. Bukuldes deklarācija liecina, ka viņai lietošanā ir arī "Latvijas autoceļu uzturētāja" auto – "Audi Q5", taču mācības neskaitās kā personīgais labums.
"Tā kā mācības nav atlīdzības komponente, tad ir tikai minēts, ka ir iespēja, ka padomes locekļi identificē [vajadzības]. Tas ir iekļauts vadlīnijās, kas ir izstrādāts un arī attiecināms uz visiem publiskas personas kapitālsabiedrībām. Bet konkrēti jau par summām nav minētas. Jo tā ir lietderība un saprāts."
"Tas nav papildus labums darbiniekiem, tas ir ieguldījums darba profesionālā izaugsmē un uzņēmuma attīstībā."
"Viennozīmīgi, tas ir labums. Un, ja mēs runājam par tādām pilnvarojuma attiecībām, kas ir valsts uzņēmumos, kur ir diezgan reglamentēts šis labuma grozs, tad, piemēram, ja tā ir apdrošināšana, tas ir labums. Ja tās ir mācības, tas arī ir, protams, zināms labums, kas ir konkrētam valdes loceklim. Un tur nevar būt tā, ka valdes loceklis pats izdomā, ka es gribu kaut kādu tur izglītības programmu A vai B, tur noteikti ir saskaņošanas process."
"Latvijas autoceļu uzturētājs" ir viena no pelnošajām valsts kompānijām, taču tās ienākumi nāk no valsts sektora – valsts un pašvaldību ceļu uzturēšanas, bet apgrozījuma un peļņas uzrāvienu tas piedzīvojis pēc līguma par austrumu robežas un žoga būvniecību.
Citās pelnošās valsts kapitālsabiedrībās vadības apmācību budžeti bijuši pieticīgāki. Finanšu institūcijā "Altum", kur ir pieci valdes locekļi, pērn tam tērēti 19 000 eiro (19220 eiro); "Augstsprieguma tīklā" valde četru locekļu sastāvā mācījās par 12 000 eiro (11 897 eiro); LVRTC trīs cilvēku valde – par 9 tūkstošiem eiro (9370 eiro), CSDD četru cilvēku valde – par septiņiem tūkstošiem eiro (6 899 eiro). "Latvijas valsts meži" informēja, ka nekādas specifiskas valdes apmācības nav notikušas, bet lielākajā valsts uzņēmumā "Latvenergo" mācību izmaksas uz vienu valdes locekli bijušas 1800 eiro.
Nav skaidrības par to, kādas mācības ir adekvāti apmaksāt no uzņēmumu budžeta, bet kas valsts amatpersonām būtu jāmaksā no savas kabatas. Par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību atbildīgā Valsts kanceleja skaidro – mācību mērķim būtu izglītošanās jaunās tehnoloģijās un tendencēs, bet akadēmisku grādu iegūšanai vajadzētu būt privātam ieguldījumam.
"Kad notiek atlases process valdes, padomes locekļiem, tad arī ir minētas prasības konkrētajai pozīcijai, un tajā brīdī jau ir jānodrošina, vai tā ir izglītība, vai ir tās specifiskas zināšanas, kas ir nepieciešamas. Dažkārt ir minēti arī sertifikāti, kam ir jābūt šiem kandidātiem, lai vispār varētu pieteikties attiecīgai pozīcijai."
Pēc "Nekā personīga" apkopotās informācijas, valsts kapitālsabiedrību valdes un padomes gadā algā saņem ap 24 miljoniem eiro. Šī summa neietver citus labumus – veselības un dzīvības apdrošināšanas vai dienesta auto. Jau vēstījām, ka vairākumam valsts kapitālsabiedrību iepērk arī vadības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu. Tā sedz izdevumus gadījumā, ja valde pieļauj nekompetences, nolaidības vai neuzmanības kļūdas. Gadā valsts uzņēmumi tam tērē ap miljonu eiro.
Eksperti uzsver – ir liela atšķirība starp dotētām kapitālsabiedrībām un tām, kas nes peļņu vai var to potenciāli darīt. Uz valsts pārvaldes izdevumu cirpšanas fona turpmāk no valsts uzņēmumu peļņas 90% nonāks budžetā.
"Valstij kā akcionāram ir visas tiesības pieprasīt, lai šī darbība būtu efektīvāka, lai peļņa būtu lielāka. Un tad attiecīgi ir jautājums, ko mēs ar to peļņu darām.
Diemžēl no vēstures, ja mēs pēc iepriekšējās krīzes skatāmies, kas bija 2012. – 2015. gads, ar šo augstu dividenžu procentu tie ieņēmumi būtiski samazinājās, jo tie valsts uzņēmumi atrada veidus, kā nemaksāt šīs dividendes. Līdz ar to, pats par sevi, atkal pasniegt var uzvaru, ka mēs tur 90% no peļņas iegūsim valsts budžetā, bet nedarot to otru mājasdarbu, ka mums jāaudzē vērtība, lai tā peļņa būtu lielāka un lai tie 90% nebūtu šī brīža 90%, bet divreiz lielāki pēc kādiem diviem, trim gadiem. Un tādā kontekstā atkal šīs diskusijas īsti mēs neredzam."
Pārvaldības eksperts iebilst pret to, ka taupība valsts uzņēmumos notiek administratīvi, piemēram, mehāniski griežot valdes vai padomes locekļu skaitu. Atbildīgs akcionārs prasītu saviem uzņēmumam būt efektīvākiem, bet vienlaikus cīnīties eksporta tirgos un audzēt ienākumus.
Valsts kontrole šogad ieplānojusi revīziju, kurā apkopos dažādus labumus, ko valsts uzņēmumu vadība saņem papildus algai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
