Nākamā gada valsts budžetā izdevumi jāsamazina par 450 miljoniem; līdz 2030. gadam – par pusotru miljardu
Pēcvēlēšanu nedēļā izskanējušas līdz šim atliktas sliktas ziņas, piemēram, "airBaltic" darbinieku masveida atlaišana. Arī iepriekš solītā nauda dažādām nozarēm tagad izrādās neapdomīgi piešķirta un vai nu jāatceļ, vai jāgriež kur citur. Jaunā valdība darbu sāks ne ātrāk kā novembrī, līdz tam diskusijas par nākamā gada budžetu iepauzētas. Jau tagad skaidrs, ka tajā izdevumi būs jāsamazina par vairākiem simtiem miljonu. Uz kā rēķina tas notiks, skaidro "Nekā personīga".
Pirms vēlēšanām premjerministrs Andris Kulbergs brīdināja, ka gaidāmi smagi lēmumi, lai veicinātu ekonomiku un pārstātu dzīvot uz parāda.
Nākamajai valdībai būs jālemj, ko darīt ar šogad Saeimas un Ministru kabineta sasolīto. Klīniskās universitātes slimnīcām — 103 miljoni. Pedagogu algām — 56 miljoni. Austrumu pierobežai — 50 miljoni. Šis ir saraksts ar lēmumiem, kas jau pieņemti, bet kuriem nav naudas.
Kopā nākamgad — 441 miljons eiro. Turklāt vairāki paredzami izdevumi, piemēram, ieguldījums "airBaltic" pamatkapitālā, tajā nav iekļauti. Vairāk nekā pusi no tā visa pieņēmusi pašreizējā valdība un Saeima pēdējos mēnešos pirms vēlēšanām. Vēl šonedēļ Saeimas komisija nobalsojusi par labu lielākiem uzturlīdzekļu maksājumiem no valsts fonda, kas izdevumus palielinās par 20 miljoniem gadā.
"Saeimas deputāti pēc savas būtības visi ir ļoti labsirdīgi un grib darīt kaut ko labu. Tāpēc viņi ir pieņēmuši lēmumus, neskatoties uz to, ka Finanšu ministrija ir teikusi, ka viņiem nav seguma, ka tas nav gājis caur ministrijas budžetiem un tā tālāk."
"Gatavojam visus nepieciešamos dokumentus uz 10. novembra valdības sēdi. Šobrīd redzam, ka, jā, šie lēmumi gan valdībā, gan Saeimā tika pieņemti, kur ne visiem bija finansiālais segums, bet tas ir jaunās valdības izšķiršanās jautājums."
Lielāko daļu šogad veselībai un skolotājiem pielemto valdība sola neatņemt. Diskusijas varētu būt par 100 miljoniem, kas atvēlēti slimnīcu reformai, jo, iespējams, visu naudu nevajadzēs uzreiz. Pārējā nauda būs jāmeklē citur.
"(NP: Vai skolotāji varētu būt tie, uz kuru rēķina šī griešana notiek?) Mēs ļoti ceram, ka tas tā nebūs. Vismaz augstākās amatpersonas ir apliecinājušas, ka algas grafiks tiks ievērots no janvāra, kurā ir iekļauti pilnīgi visi pedagogi. Atgādināšu, ka šogad nav algas grafika vispār, jo mēs piekritām, ka ir [finansēšanas modelis] "Programma skolā". Vēl 2025. gadā mēs piekritām solidarizēties."
"Medicīna un pedagogi – ja mēs kaut ko sāksim tur demontēt, tas nozīmē to, ka tas var radīt problēmas nozarēm, jo tie ir jau sen loloti pasākumi. To reversēt atpakaļ, manuprāt, vairs nav iespējams."
Ministrijas iesniegušas savus ieteikumus, Valsts kontrole izveidojusi savus ierosinājumus, piemēram, ieskaitīt budžetā "Latvijas valsts mežu" brīvos 135 miljonus eiro un samazināt izdienas pensiju saņēmēju loku.
"(NP: Un tad ir vēl kaut kāds Finanšu ministrijas "asiņainais saraksts", kā viņu mēdz dēvēt, ja?) Es sauktu nevis tādā rupjā vārdā, bet varbūt tas ir izvēļu saraksts. Finanšu ministrija ir izveidojusi teorētisko iespēju sarakstu, teorētisku, kas ir, nu, kā piemērs ir pārskatīti un ir jāpārskata atvieglojumi, kas kopumā mums ir 3,5 miljardi. Pie 17 miljardu kopējā budžeta tas ir ļoti augsts procents."
Arodbiedrības un uzņēmēju organizācijas aicina valsts pārvaldi strādāt efektīvāk un ietaupījumus meklēt savās saimniecībās. Tomēr Finanšu ministrija rēķina – pat ja visai centrālajai pārvaldei, ieskaitot aizsardzību un iekšlietas, nogrieztu desmito daļu, tas dotu tikai ap 130 miljoniem.
"Iekšlietu nozarei kopumā vajadzētu drīzāk skatīties par papildu līdzekļu piešķiršanu, bet skaidrs, ka arī pašā Iekšlietu ministrijā ir lietas, ko var darīt efektīvāk."
Gan politiķi, gan ietekmīgākās nevalstiskās organizācijas norāda uz, viņuprāt, pārāk lielo finansējumu dažādām biedrībām. To finansējumu varētu upurēt kā pirmo.
"Mēs 200 miljonus gadā tērējam NVO atbalstam. Daļēji, es nesaku pilnībā, daļēji, iespējams, šis ir avots, kā segt skolotāju atalgojumu."
Finanšu ministrijas apkopotie dati liecina, ka pērn nevalstiskajām organizācijām tika izmaksāti 168 miljoni eiro. Vairāk nekā trešā daļa šīs summas bija ES fondu nauda. Kopējā skaitlī ieskaitītas arī vecuma pensijas, ko izmaksā cilvēkiem, kas mīt biedrību uzturētos pansionātos. Starp lielākajiem valsts finansējuma saņēmējiem ir sporta organizācijas – Basketbola savienība, Olimpiskā komiteja, Hokeja federācija un Volejbola federācija.
Nākamgad nepieciešamais samazinājums ir tikai sākuma summa. Ja nekas nemainīsies, līdz 2030. gadam iztrūkums pieaugs līdz pusotram miljardam gadā. Galvenie iemesli — aizsardzības budžeta kāpums, augošie procentu maksājumi par valsts parādu un sarūkošais strādājošo skaits. Turklāt Apvienotais saraksts solījis līdz 2030. gadam panākt bezdeficīta budžetu. To gan tagad atzīst par nereālu mērķi.
"Tur būs vairāki pasākumi vienlaikus. Tā labā ziņa ir tā, ka pirmajā gadā varbūt nav tik lielas tās problēmas, un tās problēmas aug pa gadiem. Un vislielākās problēmas mums ir 2030. gads, tur tiešām ir katastrofāli."
"Tas ir pilnīgi visa griešana, un tur var nogriezt arī galvu nost. Tāpēc tas precizējums, ko mēs saprotam ar mūsu uzstādījumu, ir, ka mums 2030. gadā ir jānonāk pie bezdeficīta, izņemot šo atkāpi aizsardzībai, kas ir 3%, par ko mēs esam palielinājuši savus izdevumus mūsu drošības dēļ."
"Būtībā būs stingra disciplīna, tas nozīmē to, ka naudas ir, cik ir, un būtībā, lai aizietu līdz 2030. gadam uz sabalansētiem ieņēmumiem un izdevumiem, tātad tērēt tik, cik mēs nopelnām, ja tā vienkāršoti sakām, mums visiem būs kopā jāstrādā."
Šogad plānotie budžeta izdevumi ir ap 18 miljardiem eiro. Trešdaļa visu izdevumu aiziet pensijām un pabalstiem. Vēl lieli izdevumu bloki ir ekonomika, aizsardzība, veselība, izglītība, sabiedriskā drošība un valsts pārvalde.
Pensijas vai atbalstu ģimenēm un bērniem politiķi sola neaiztikt. Apvienotais saraksts cer daļu trūkstošā kompensēt, veicinot tautsaimniecību un līdz ar to arī nodokļu ieņēmumus. Tomēr pamatā būs tālāka izdevumu griešana – teju visu nozaru reformas, iestāžu apvienošana un likvidēšana, un galu galā – nodokļu atvieglojumu pārskatīšana. Kopumā eksistē ap 200 dažāda veida nodokļu atlaides, un Valsts kontrole aicina tās izvērtēt.
"Es nezinu, cik sabiedrība šobrīd ir gatava atteikties no atvieglojuma par bērniem, par apgādājamiem. Tie ir tie jautājumi, ko viņi noteikti liks galdā. Tāpat arī atbalsts "Latvenergo". Es nesaku, ka to viņi šobrīd taisās atņemt, bet tie ir tie atvieglojumi, kādi mums ir – daudzbērnu ģimenēm, cilvēkiem ar invaliditāti. Tās būs ļoti smagas diskusijas."
"Es noliedzu nodokļu palielināšanas vajadzību nākamajā gadā. Ja nākamajā gadā netiek veiktas reformas, netiek panākti arī šobrīd izskatot visi tie samazinājumi, kas ir nepieciešami, lai likvidētu šo lielo deficītu, tad jautājums noteikti aktualizēsies."
Vēlēšanu uzvarētāji sola nākt pretī uzņēmējiem un veicināt investīciju piesaisti. Kā iedvesmu min Latvijas sporta un kino panākumus.
"Mums tikko prezidents aizbrauca uz Ameriku un tikās Holivudā ar Holivudas pārstāvjiem, kuri ir gatavi ienākt Latvijā, tāpēc ka mums ir Oskars, mums ir "Straume". Mēs to varam!"
Uz šī fona savāds bija viens no pirmajiem šīs nedēļas lēmumiem atlikt straumēšanas platformu ieguldījumu nacionālajā industrijā ieviešanu,. Tas lielajām straumēšanas platformām liktu 3,5% no Latvijā gūtajiem ieņēmumiem ieguldīt Latvijas kino nozarē. Tāda prakse ieviesta jau vismaz 17 Eiropas valstīs, turklāt vietām prasība ir ieguldīt līdz pat 20% ieņēmumu.
"(NP: No vēstniecību puses jau ilgstoši ir bijuši iebildumi par to "Netflix" nodokli, vai ne?) Jā, protams. (NP: Vai Kulberga lēmums to apturēt, jūsuprāt, arī ir ASV vēstniecības spiediena vai aicinājuma rezultāts?) Jā, protams. (NP: Jūsuprāt, tas ir Latvijas nozarei pareizi?) Es domāju, ka šādas problēmas ir izjutušas visas tās dalībvalstis, kas ir pieņēmušas šo "Netflix" [nodokli]."
"(NP: Tas tātad bija pēc ASV vēstniecības zvana?) Es nevaru ne apstiprināt, ne noliegt, teikšu tā. Bet atlikām šo jautājumu, un tas ir jāizdiskutē. (NP: Saka, ka nav līdz galam izdiskutēts, lai gan par to jau vairākus gadus tiek runāts.)"
"Man ir jautājums, kāpēc mēs vienmēr kā latvieši esam tie, kas visvairāk uztraucas agrāk, ko par to teiks Maskava, pēc tam – ko par to teiks Brisele, šobrīd, ko par to teiks Amerika."
"Apvienotā saraksta" politiķi uzskata, ka straumēšanas nodeva neesot pietiekami izdiskutēta, lai gan par to sarunas notiek jau gadiem. Premjers piedāvājis naudu, kas tagad ies garām kino nozarei, segt no valsts budžeta.
Nesen vēstīts, ka pusmiljarda vērtā Sēlijas poligona būvniecību grāmatvediski arī var nākties iekļaut budžeta deficītā. Tad situācija budžetā kļūs vēl kritiskāka. Tomēr ir arī pozitīvas ziņas – ekonomika pēdējos mēnešos izrādījusies noturīgāka, nekā prognozēts, un deficīts varētu būt par apmēram 100 miljoniem mazāks.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
