"Nekā personīga. Faili": pēc liecinieku nāvēm iesprūda Lemberga "stipendiāta lieta"
Ilgu laiku Aivars Lembergs spēlēja "pirmo vijoli" Latvijas politikā un biznesā. Viņam bija svarīgi kontrolēt Saeimu un panākt tādu Latvijas ārpolitikas kursu, kas neiet Rietumu virzienā, vēsta "Nekā personīga. Faili".
Kopš eksprezidentes Vairas Vīķes-Freibergas skarbākās Saeimā teiktās runas 2010.gadā, kurā viņa aizdomas par iespējamu politiķu uzpirkšanu salīdzināja ar "Dāmokla zobenu", bija pagājuši trīs gadi.
Nebija ilgi jāgaida, kad bijušās prezidentes vārdu patiesumu atklāja "Nekā personīga" rīcībā nonākušie Ventspils uzņēmumu melnās kases materiāli, kas liecināja par neoficiāliem maksājumiem politiskajām partijām un atsevišķiem politiķiem. Saraksts bija šifrēts. Tikai paši iesaistītie atklāja, ka, piemēram, zem "Pleskavas šosejas" slēpjas partija "Latvijas Ceļš", kas 2002. gadā saņēmusi 39 000 latu, bet zvaigznīšu brīdis kā ticis dēvēts ZSS deputāts Indulis Emsis ticis pie vairāk nekā 115 000 ASV dolāru.
Taču tie nebūt nebija vienīgie iespaidīgo summu saņēmēji, kas slēpās zem segvārda. Sarakstos skaidrāk izlasāmo politiķu un partijas līderu reakcijas bija noliedzošas. Kādreizējais "ceļinieks" Pēteris Apinis atzina, ka naudu no Lemberga ņēmis, taču tā bija domāta viņa grāmatām. "Jaunā laika" līderis Einārs Repše skaidri norādīja, ka atteicies pieņemt nezināmas izcelsmes naudu, un partija saņēmusi tikai fizisku personu ziedojumus, kā to paredz likums.
Lembergs turpināja apgalvot, ka prokuratūra neatklāja nekādu viņa "stipendiāta lietu". Tomēr prokuraratūras rīcībā esošie materiāli atklāja melnās kases rašanās un darbības aizkulises. Melnās grāmatvedības reģistram bija pievienotas arī vairākas iesaistīto personu liecības.
Sākumā maksājumi dažām Saeimas partijām bija legāli, bet tad izlemts tos slēpt un strādāt ar konkrētiem deputātiem, kuri pieņem lēmumus partijās.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
