"Nekā personīga" gada apskats: Gribi mieru, gatavojies karam
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā aizsardzība viennozīmīgi ir mūsu un citu Krievijas robežvalstu prioritāte nummur viens. Latvija tagad cenšas attīstīt tās militārās spējas, ko nav pienācīgi darījusi pēdējos 30 gadus. Tajā skaitā uzbūvēt rūpnīcu, kur ražos lādiņus. Dažādos formātos un pat pašas augstākās amatpersonas kritizēja Aizsardzības ministrijas ne pārāk aktīvo darbu. Andris Sprūds (P) mudināts ātrāk rīkoties jaunā armijas poligona veidošanā, dronu koalīcijas vadīšanā.
Grūtais sākums
Krievijas karu Ukrainā sauc par dronu karu. Droni ne tikai izlūko, bet iznīcina gan okupantu dzīvo spēku, gan miljoniem vērtu tehniku. Aizvadītā gada izskaņā Latvijas aizsardzības ministrs Kijivā paziņoja, ka Latvija veidos dronu koalīciju. Janvārī Ukrainas prezidenta vizītes laikā Rīgā to vēlreiz apstiprināja mūsu prezidents.
"Mēs skatāmies kaimiņvalstis – Igaunija runā par IT koalīciju, Lietuva runā par atmīnēšanas koalīciju un mēs esam gatavi uzņemties šo dronu koalīciju."
Tomēr kopš politiskajiem uzsaukumiem vairāku mēnešu garumā neformālās sarunās ar "Nekā personīga" dronu ražotāji kritizēja ministrijas gausumu. Uzņēmumus neviens nebija informējis, vai jāpalielina ražošana un kurus tieši no lidaparātu veidiem vajadzēs visvairāk.
"Telia" kurvītis
Arī pavasarī pēc vairākkārtējām pārrunām aiz slēgtām durvīm Aizsardzības ministrijā uzņēmēji pārmeta procedūru birokrātiskumu un neskaidros plānus.
Par dronu projektu atbildēja Aizsardzības spēju projektu vadības departamenta direktors, kuram paralēli dronu koalīcijas uzraudzībai vēl bija jāvada "Patria" projekts, pretgaisa aizsardzības stiprināšana un vēl citi apjomīgi darbi.
Ražotāji ieteica par koordinatoru iecelt ministrijas dibināto "Valsts aizsardzības korporāciju". Jo tieši tās izveides mērķis bijis būt par starpnieku aizsardzības resoram un Latvijas ražotājiem, jo dronu ražošanas plānošana nav politiķu vai ierēdņu darbs. Starp citu šo korporāciju iesākumā bija domāts veidot uz uzņēmuma "Latvijas mobīlais telefons" bāzes. Bet ieceri torpedēja viens no LMT īpašniekiem "Telia Sonera"
LMT, neraugoties uz skandināvu akcionāru destruktīvo rīcību, kas tieši apdraudēja Latvijas militāro spēju stiprināšanu, tik un tā bija gatavs palīdzēt dronu koalīcijas stiprināšanā. Viņuprāt, Latvijas uzņēmumu pusē gatavība esot visaugstākā.
"Tā industrijas gatavība tiešām nav šodien. Viņa ir vakar. Nu, teiksim, mēs jau šonakt varam sākt kaut ko darīt un ražot kaut kādus produktus. Jautājums atkal, vai tas ir tas, ko no mums sagaida Ukrainas puses. Tas ir Aizsardzības ministrijas uzdevums – saprast to, skaidrot industrijai, un, protams, industrija šajā stāstā ir nepacietīga, gana nepacietīga. Jo tas ir reāls potenciāls projekts ar reālu finansējumu. Un, protams, šī emocionālā puse, kas ir atbalsts ukraiņiem, jo ukraiņiem tie droni nav vajadzīgi šodien vai rīt, viņi vajadzīgi vakar."
"Es Latvijas politiķiem gribētu pateikt, ka mēs šobrīd jums palīdzam iegūt laiku. Jums tas ir jāsaprot. Ja vēl iepriekš mēs runājām par to, ka "mēs uzvarēsim" un pārgrupēsimies, NATO sapratīs un politiķi sapratīs. Draugi, mēs vienkārši jūsu labā iegūstam laiku."
Robeža un mīnas
Okupanti Ukrainā pārkāpj jebkuras robežas. Slepkavo kara gūstekņus, izmanto termobāriskās bumbas, kas ir aizliegtas ar Ženēvas konvenciju. To pielietošanai apdzīvotās vietās ir katastrofālas sekas, jo lādiņu radītais ķīmisko vielu maisījums caur gaisa ventilācijas sistēmu var iekļūt pat bumbu patvertnēs, burtiski izdedzinot jebkuru dzīvo radību. Lielākajā daļā pasaules valstu aizliegta kasešu munīcija, ko Ukrainas okupācijā Krievija pielietoja no pašām pirmajām dienām. Tieši tā pat plaši izmantotas dažāda veida mīnas. Arī kājinieku, par kuru aizliegšanu un nelietošanu īpašu Ottavas līgumu parakstījušas 166 valstis. Arī Latvija.
Tomēr militārie eksperti "Nekā personīga" ieteica šo vienošanos pārskatīt. Jo Krievijas atturēšanai un iespējamai apturēšanai jāizmanto visi iespējamie līdzkļi. Un mīnas ir lēts, bet efektīvs ierocis, kas traucē pretiniekam izvērst straujus uzbrukumus. Ja prettanku mīnu laukus, kas sprāgst tikai, ja virs tā atrodas smagā tehnika, papildina ar kājnieku mīnām, to attīrīšana ir apgrūtināta. Ja Krievija saprot, ka mums šo ieroču nav, jo Otavas līgums tās neļauj pat glabāt armijas noliktavās, viņu uzbrukuma stratēģijai tas nāktu tikai par labu. Pēc mūsu sižeta izvērtās plašas diskusijas par aizsardzību atbildīgo rindās.
"Vienīgais risinājums ir gatavoties. Tā būtu kaujas gatavības celšana, skaitliskā sastāva celšana, jauno spēju ieviešana, robežu nocietināšana. Kur tad šīs mīnas arī būtu viena no būtiskām komponentēm."
Tomēr iebilda NBS komandieris Leonīds Kalniņš, sakot, ka esot daudz efektīvākas un mūsdienīgākas ieroču sistēmas. Visticamāk, Latvija nevēlējās nonākt konfliktā ar sabiedrotajiem. Turklāt Latvijā izvietotās daudznacionālās brigādes vadībā ir Kanāda, kur Otavas līgums noslēgts.
Labie nodomi
Jau desmit gadus Latvija mokās ar robežas izbūvi. Bet nedroša ir arī mūsu gaisa telpa pierobežā, un trūkst spējas identificēt lidojušus objektus. To apliecināja gadījums ar dronu, kam, pēc armijas virsvadības pagalam neveiksmīgās publiskās komunikācijas, neesot bijuši ļauni nodomi. Armijas komandieris Leonīds Kalniņš sākumā ziņoja, ka bezpilota lidaparāts uzreiz pamanīts. Viss ticis izvērtēts un situācija monitorēta. Drons netika notriekts, jo NBS rīkojušies saskaņā ar pieņemtajām procedūrām, ko neatklāj, jo tās ir slepenas. Vēlāk gan noskaidrojās, ka par jau nokritušo dronu pirmās ziņas saņemtas no vietējiem iedzīvotājiem, kuri zvanījuši policijai. Kas tālāk ziņas nodeva militāristiem.
"NP: Tad kā mēs varam būt pārliecināti, ka bruņotie spēki tiešām ir sekojuši tam līdzi, ja pirmie noreaģēja civiliedzīvotāji?
AS: Bruņotie spēki monitorēja kopumā šo virzību un trajektorijas, bet, kā es jau esmu minējis, gan bruņotajiem spēkiem šīs monitorēšanas un noteikšanas spējas, tām ir savi ierobežojumi."
Naturāla zagšana
Pirms kāda laika ažiotāžu raisīja Aizsardzības ministrijas konkurss par 220 miljonu līgumu, lai armiju apgādātu ar pārtiku. Paralēli šiem notikumiem bez plašas publicitātes sākta kriminālizmeklēšana saistībā ar krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu armijas bāzei. Aizdomas krita uz NBS pasūtījumos daudz pieredzējušo kompāniju SIA "Lanekss". Krāpšana nebūtu bijusi iespējama bez atbalsta bruņotajos spēkos. NBS Nodrošinājuma pavēlniecības 3. reģionālā nodrošinājuma centra pārstāve pati pasūtīja un pati arī pieņēma "Lanekss" piegādātos pārtikas produktus. Pavadzīmēs tika ierakstīta nepatiesa informācija, uzrādīti daudz lielāki apjomi, nekā patiesībā. Bruņotajiem spēkiem varētu būt nodarīti aptuveni 100 tūkstošus eiro lieli zaudējumi.
"Tā ir zagšana! Tā ir naturāla zagšana! Un tas ir kauna traips, protams!"
Neraugoties uz dažādām nebūšanām, patriotiski noskaņotie turpināja ziedot savu brīvo laiku, lai stātos Zemessardzē un mācītos būt noderīgi Latvijai. "Uz papīra" gada pirmajā pusē Latvijā kopā bija 9700 zemessargu. Miera laikos aizsardzības stratēģijās minēts, ka šim skaitam būtu jāsasniedz vismaz desmit tūkstoši. Teorētiski mērķis ir gandrīz izpildīts. Bet, ja iedziļinās, cik no šiem zemessargiem aktīvi piedalās dienesta ikdienā, aina nav tik pozitīva. Gadā katram zemessargam jāziedo vismaz 20 dienas, kuru laikā jāatsavaidzina vai jāiegūst jaunas zināšanas un prasmes. To darot mazāk nekā puse no visa dienestā esošo cilvēku skaita. Turklāt tie zemessargi, kuri strādā stratēģiski nozīmīgos objektos vai valsts institūcijās, apdraudējuma gadījumā nebūs pieejami, jo viņiem būs jāpaliek savās darba vietās. Kas nozīmē – aplēstās zemessargu rindas ir vēl īsākas. Bilance kopš kara Ukrainā ir nedaudz vairāk kā tūkstotis papildus zemessargu.
"Un tas ir tas mērķis, uz kuru mums būtu jāiet. Šogad mums būs biežāk jāatgādina par sevi un tos, kas vēl nav līdz galam izlēmuši – jāpierunā."
Īsi pirms gada izskaņas parlaments ar lielu balsu vairākumu Kasparu Pudānu iecēla par armijas komandieri. Viņa viens no būtiskiem uzdevumiem būs arī uzlabot militāristu spēju sarunāties ar sabiedrību, lai kādu saspringru apstākļu dēļ nebūtu jāpinas melos un puspatiesībās, kā tas atgadījās Pudāna priekšgājējam.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
