Priekšvēlēšanu gaisotnē Saeimā top valsts uzņēmumu reforma
Šis gads valsts pārvaldē ir pirmais no vairākiem, kad nāksies mazināt tēriņus un savilkt jostas, lai naudu novirzītu aizsardzībai. Uz šī fona aizvien lielāka uzmanība tiek valsts uzņēmumiem – lielajām algām, dāsniem labumiem un citiem izdevumiem. Daudzas no valsts kapitālsabiedrībām tiek dotētas no valsts budžeta, bet pelnošajām turpmāk budžetā būs jāiemaksā 90% savas peļņas.
Valsts kanceleja vēlas ieviest stingrāku kontroli pār šiem uzņēmumiem, taču Saeimā tā saskārusies ar pretestību – deputāti rosina atcelt, viņuprāt, nevajadzīgu birokrātiju un atcelt dividenžu iemaksu budžetā. Vienas kapitālsabiedrības aicina likvidēt, citas – privatizēt.
Kad Latviju pirms desmit gadiem uzņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), galvenie klupšanas akmeņi bija KNAB neatkarība un valsts uzņēmumu pārvaldība. Šīs divas jomas bremzēja valsts izaugsmi.
Valsts uzņēmumi bija politizēti, tiem trūka profesionālas uzraudzības, nebija skaidru darbības noteikumu, tāpēc valsts pārvaldei bija jāatjauno uzņēmumu padomes, kas 2009. gada finanšu krīzē tika likvidētas, jo galvenokārt kalpoja kā darba vietas bijušajiem politiķiem vai partijām pietuvinātajiem. Pēc OECD rekomendācijām noteica, ka padomēm jābūt profesionālām, un to dalībnieki jāatlasa konkursos.
Bet tagad prasības amatu konkursos ir tik stingras, ka kvalificējas neliela cilvēku grupa, kas rotē starp valsts uzņēmumu valdēm un padomēm, izskanēja Saeimas darba grupā 20.janvārī. Rinalds Muciņš vadījis vairākas slimnīcas, ieskaitot Stradiņus, bet pabijis arī "Latvijas valsts mežu" padomē; Jānis Lapiņš bijis amatos "Latvijas dzelzceļa" koncernā, "Aqua Riga", "Latvijas valsts mežos" un tagad vada "Autotransporta direkciju"; Imants Paeglītis bijis valdē un padomē CSDD, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, Pasažieru vilcienā, Rīgas ūdenī un Latvijas loto. Šādu piemēru ir daudz.
Pretendentiem nepieciešama pieredze valdēs vai padomēs, dažreiz pat specifiski valsts uzņēmumu vadībā. Tas atsijā profesionāļus no privātā sektora un neļauj valsts uzņēmumu darbiniekiem izaugt līdz vadītāja amatam. Saeimas kabinetos izskan dažādi risinājumi – samazināt prasības, konkursā izvēlēties tikai valdes priekšsēdētaju un ļaut viņam pašam veidot savu komandu, vai no padomēm atkal atteikties pavisam.
Saeimā nonākusi reforma valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldē. Grozījumi sola padarīt šīs kapitālsabiedrības atklātākas un caurspīdīgākas, vienlaikus palielinot valsts kontroli pār tām. Taču deputātiem ambīcijas priekšvēlēšanu laikā ir lielākas – varētu pārskatīt neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu.
Likuma grozījumi tapuši Valsts kancelejā. Tie liks akcionāriem – tātad ministrijām – būt aktīvākām. Saviem uzņēmumiem uzstādīt mērķus, uzdot atskaitīties un prasīt atbildību par neizdarīto. Savukārt, ja ministrija būs nolaidīgs akcionārs, tad valdība varēs kapitālsabiedrību nodot kādai citai iestādei.
"Attiecībā pret to, ko ekonomikas ministrs minēja, ka mums ir jādod pilna brīvība. Noteikti jā, bet tajā pašā laikā es vēlos teikt, ka valstij ir jābūt aktīvam akcionāram, un mēs arī nevaram palaist pilnīgā pašplūsmā mūsu lielos uzņēmumus. Negribu pieminēt mūsu slaveno "airBaltic", bet es domāju, ka valsts loma bija daudz aktīvāka vajadzīga šī uzņēmuma pārvaldībā. "
Atbildīgajai Saeimas komisijai gan piedāvātie uzlabojumi nešķiet pietiekami. Reformai jābūt pamatīgākai un priekšvēlēšanu gadā Pandoras lāde ir vaļā.
"Līdz sasaukuma beigām šis likums būs viens no mūsu galvenajiem likumiem," norāda Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas priekšsēdētājs Oļegs Burovs.
Daudzi no OECD izceltajiem trūkumiem arī desmit gadus vēlāk aizvien nav novērsti. Jau tolaik organizācija norādīja, ka Latvijā valsts kompāniju pārvaldībā ir interešu konflikts. Ministrijas vienlaikus veido nozares noteikumus un ir tajā pašā nozarē strādājošo kompāniju akcionārs. Šo firmu darbībā notiek politiska iejaukšanās, un rādītāji nav pietiekami caurspīdīgi.
Tagad deputāti apsver Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta ierosinājumu valsts uzņēmumus apvienot vienotā holdingā, sekojot Skandināvijas valstu vai Singapūras piemēram. Latvijā šī centralizētā institūcija varētu būt Finanšu ministrija vai Ministru prezidents. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis rosina raudzīties savas ministrijas kompānijas "Possessor" virzienā.
"Šobrīd viss virzās uz to, lai viņiem būtu visa noziedzīgi iegūtā manta, kas ir aizturēta kaut kādos procesos, tiktu tur uzraudzīta. Un mums jābūt gataviem arī arestētu mantu pienācīgi uzraudzīt. Tas nozīmē kompetences uzkrāšanu. Un šeit šo kompetenci izmantot."
"Noteikti ir jādomā par to, kā centralizēti pārvaldīt, es teiktu, īpaši valsts komercapstākļos strādājošās kapitālsabiedrības. Mēs zinām, ka nozaru ministrijām pēc būtības ir interešu konflikts šādu kapitālsabiedrību pārvaldībā, jo vienlaikus nozares ministrija ir konkrētās nozares politikas veidotājs, teiksim tā, noteikumu veidotājs un no otras puses akcionārs vienā no šīs nozares dalībniekiem."
Latvijā ir 67 valsts kapitālsabiedrības un vēl 260 pašvaldību uzņēmumi. Gan Igaunijā, gan Lietuvā abi skaitļi ir mazāki.
Pašvaldībām un ministrijām reizi piecos gados ir jāvērtē, vai ir lietderīgi paturēt īpašumā katru uzņēmumu. Turpmāk iegādāties vai dibināt jaunu kapitālsabiedrību valstij un pašvaldībām turpmāk būs vienkāršāk. Pēc skandāla ap "Aqua Riga" – Rīgas domes dibinātu pudeļūdens ražotāju – valsts vai pašvaldību firmu dibināšanai bija jāsaņem Konkurences padomes atļauja. Tagad to paredzēts atcelt.
"Rīgas ūdens tiešām bija tas gadījums, kura dēļ bija uzlikts šis pienākums Konkurences padomei ļoti skrupulozi skatīties katru gadījumu. Šobrīd mēs to piedāvājam mainīt, bet tas nenozīmē, ka Konkurences padome, ja kāds uzņēmums vērsīsies un prasīs padomu, nevarēs to dot."
To atbalsta lielie valsts uzņēmumi, kam liekā birokrātija traucējot izplesties tirgū. Pret šīm izmaiņām asi iebilst uzņēmēju organizācijas, jo jau tagad daudzās jomās un reģionos konkurence ir izkropļota, piemēram, Alūksnē pašvaldība nodarbojas ar auto izīrēšanu, bet Ogrē – apbedīšanas pakalpojumiem.
"Vēl šobrīd mums ir pašvaldības kapitālsabiedrības, kas nodarbojas absolūti ar tādām funkcijām, ar ko mierīgi var nodarboties privātie," norāda Burovs.
Vienādi noteikumi mazām pašvaldības firmām un daudzmiljonu koncerniem neder. Uzņēmumi tagad sadalīti pa grupām – tie, kas reāli konkurē tirgū, un tie, kas ir atkarīgi no budžeta finansējuma. Abas grupas gan sūdzas par to, ka tās kontrolē pārāk daudz – gan ministrija, gan Valsts kanceleja.
Saeimas komisijas vadītājs apņēmies palīdzēt Kultūras ministrijai pakļautajiem teātriem, atstājot tikai vērtēšanu Kultūras ministrijā. Pret to iebilst Valsts kanceleja – kultūras iestādes saņem valsts dotācijas un tām nav padomes, kas uzraudzītu finanses.
"Nekā personīga: Es pieļauju, ka būtu daudzi cilvēki, kas teiktu, ka ir tomēr labi, ja "airBaltic" nevērtē tikai Satiksmes ministrija, bet arī kāds no malas, ka "Latvijas valsts mežus" nevērtē tikai Zemkopības ministrija, bet arī kāds no malas.
Oļegs Burovs: Bet viņu vērtē. Diemžēl tie vērtējumi dažreiz ir jau no tiesībsargājošajām institūcijām."
Ir kapitālsabiedrības, kuras vispār nenodarbojas ar kādu komercfunkcija un kurām vispār nevajadzētu būt kapitālsabiedrībām, kuras savulaik faktiski tika dibinātas tikai tāpēc, lai varētu maksāt lielāku atalgojumu un vieglāk to būtu noformēt.
Deputāts Liepiņš kā piemēru min Ceļu satiksmes drošības direkciju un Autotransporta direkciju, jo tās nekonkurē tirgū un nodarbojas ar valsts pārvaldes funkcijām. Deputāti un uzņēmēju organizācijas rosina pārskatīt arī neprivatizējamo uzņēmumu sarakstu un ļaut lielajām kompānijām daļu akciju kotēt biržā.
"Par šo neprivatizējamo kapitālsabiedrību skaitu – tā diskusija mums būs priekšā," saka Burovs.
"Valsts un iedzīvotāji tikai iegūtu, ja mēs ne tikai skaitāmies īpašnieki šajos uzņēmumos, jo tas pieder valstij, bet arī uzticēties iedzīvotājiem. Un, ja uzņēmums piesaista 10% jaunu finansējumu, lai izietu eksporta tirgos un budžetā tās naudas nav un nav nekādas prognozes, ka investīcijām nauda būs, lai uzņēmumi vienkārši aug, lai noņem šos nepamatotos politiskos riskus un ietekmes, kas joprojām pastāv, lai šie uzņēmumi sekmīgi strādātu vismaz Baltijas tirgū un audzētu vērtību, nestu mājās lielāku labumu budžetā un līdz ar to arī visiem iedzīvotājiem. Tā ir tā tēma, kas ir absolūti neizmantots potenciāls. Un mums nevajag sākt ar "Latvenergo" droši vien, bet mums ir tas pats LMT un TET jautājums, mums ir "Latvijas autoceļu uzturētājs", mēs varam runāt par "Latvijas pastu", kuriem tās investīcijas ir tiešām nepieciešamas, bet iespēju nav."
Igaunijas pasts tirgū strādā ar zīmolu "Omniva", tas ir visas Baltijas līderis paku pārvadājumos. Pērnā gada nogalē Igaunijas valdība apstiprināja plānu uzņēmuma akcijas tirgot biržā. Tikmēr "Latvijas pastam" ambīciju izplesties kaimiņvalstīs vai kotēt savas akcijas biržā nav.
"Nekā personīga: Kāda ir Latvijas pasta tirgus daļa Igaunijā un Lietuvā?
Andris Puriņš: Lietuvā un Igaunijā mēs šobrīd neesam aktīvi tirgus dalībnieki. Mums ir starptautiskais segments, bet tas ir vairāk saistīts ar Ukrainu.
"Latvijas pasts" cīnās par komercklientiem par pasūtījumu piegādi Baltijā. Ja uzņēmumam vienīgais mērķis būtu pelnīt, nāktos slēgt pasta nodaļu tīklu. Piemēram, Igaunijā to skaitu plānots samazināt līdz 19. Latvijā un Lietuvā tīkls ir sarucis, taču nodaļas tiek uzturētas arī neizdevīgās vietās. "Latvijas pastam" pašlaik ir 155 nodaļas un 440 pakomāti.
"Un jautājums, vai tīri biržā esošs uzņēmums uzņemtos nodrošināt tādu pašu pieejamības līmeni ar pakomātiem, ar pasta nodaļām, kā Latvijas pasts to nodrošina šodien. Šobrīd mums ir no akcionāra gaidu vēstule, kurā ir sabalansēti mūsu finanšu mērķi. Akcionārs saka, ka mums ir jābūt rentablam, mums ir jāstrādā uz izaugsmi gan Latvijas tirgos, gan arī ārpus Latvijas. Vienlaicīgi mums ir izvirzīta arī virkne rādītāju, kas ir saistīti ar pakalpojumu pieejamību."
Idejas virzītāji mierina – biržā nonāktu mazākuma akciju pakete un valsts joprojām saglabātu kontroli pār uzņēmumu un pieskatītu, lai pasta nodaļas netiek slēgtas. Bet papildu kapitāls ļautu attīstīties un pelnīt.
Motivācija pelnīt kapitālsabiedrībām gan ir samazināta, jo valsts ar šo gadu paredzējusi 90% dividenžu ieskaitīt budžetā. Arī šo normu deputāti tagad rosina atcelt.
"Nevar tādu slēptu nodokli ieviest kā, piemēram, šīs te dividendes no elektroapgādes. Nu, tas ir būtībā uzdevums valsts uzņēmumam izņemt naudu no iedzīvotājiem, no uzņēmējiem un ieskaitīt valsts budžetā. Līdz ar ko iedzīvotāji maksā vairāk, uzņēmēji mūsu uzņēmumu produkcija kļūst mazāk konkurētspējīga."
"Līdz 2008. gadam dividenžu izmaksa bija apmēram 27%, tad pēc tam attiecīgi pieauga. Ja mēs skatāmies pēdējos piecus gadus, tad mēs esam izmaksājuši no "Latvenergo" dividendēs apmēram 72%, kas ir ļoti, ļoti daudz, ja mēs salīdzinām ar citiem uzņēmumiem mūsu industrijā, reģionā, ja mēs, ja mēs salīdzinām ar to pašu, teiksim, "Ignitis" un "Enefit", tad tas ir daudz, daudz vairāk. Un, protams, tālāk mēs varam runāt par to, ka tas ierobežo "Latvenergo" attīstības iespējas tālāk."
"Latvenergo" skaidro – Baltija patērē vairāk elektroenerģijas nekā saražo. Notiek aktīvas investīcijas, lai šo deficītu aizpildītu. Uzņēmums pērn, izlaižot obligācijas, aizņēmās 400 miljonus eiro, bet ja tik liela peļņas daļa būs jāieskaita budžetā, vairāk aizņemties nevarēs. Citiem konkurentiem kaimiņos jau ir liels parādu slogs, tādēļ "Latvenergo" ir labā pozīcijā, lai investētu vairāk un palielinātu savu tirgus daļu.
"Ja mums attiecīgi nav līdzekļu, tad mēs to nevaram izdarīt. Un tad to izdarīs citi," norāda AS "Latvenergo" padomes loceklis Toms Siliņš.
"Ja mēs ierēķinām arī uzņēmuma ienākumu nodokļu likmi, kas ir jāmaksā tieši Latvijā pie dividenžu izmaksas, tad faktiski izmaksājamā summa dividendēs un UIN veido vairāk, nekā pārskata gada peļņu, manuprāt, sanāk 112%. Un, protams, ka tas noved pie pašu kapitāla īpatsvaru samazināšanās, un tas var apdraudēt noteiktā laika nogrieznī uzņēmums spēju attīstīties un investēt," norāda VAS "Latvijas pasts" valdes loceklis Andris Puriņš.
Saeima šonedēļ grozījumus pieņēma pirmajā lasījumā, bet no tribīnes izskanēja – atbalsts ir avansā. Deputāti noskaņojušies radikālai valsts uzņēmumu pārvaldības reformai.
Pēc "Nekā personīga" aprēķiniem aizpērn valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošo algas sasniedza 24 miljonus eiro. Tām izmaksātais valsts budžeta finansējums bija ap miljardu un 300 miljoniem eiro – lielākoties slimnīcām un transporta sektoram.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
