Pirms gada juristu izveidota biedrība "Tiesiskums.lv" iedzīvotājus aicināja pieteikties, solot atgūt viņu elektrības rēķinos iekļautos OIK maksājumus, saucot tos par nelikumīgiem. Organizācijas juridisko pārstāvību uzņēmās vairāki redzami advokāti, tai skaitā Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs. Iniciatīvas autori sacīja, ka OIK shēmu Eiropas Komisija atzinusi par nelikumīgu un sagaida, ka valsts ar viņiem vienosies par šīs naudas atmaksāšanu. Iedzīvotāji, cerot atgūt naudu, slēdza ar biedrību līgumus,nododot tās rīcībā savus privātos datus. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs vērš uzmanību, ka biedrība maldinājusi cilvēkus par OIK atgūšanas tiesiskajām perspektīvām. Taču tā kā pieteikšanās jau noslēgusies, nekādu sodu tā biedrībai nav piemērojusi.
Turpat gadu pēc tam, kad biedrība tiesiskums.lv, slēdzot cesijas līgumus ar iedzīvotājiem un solot it kā atgūt viņu samaksātos OIK maksājumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs paudis viedokli, ka biedrība radījusi kļūdainu priekšstatu par OIK atgūšanas reālajām iespējām.
Pagājušajā vasarā iedzīvotājus ar plašām reklāmas kampaņām aicināja pievienoties kolektīvajai prasībai pret valsti. Tās mērķis būtu atgūt padsmit gadu laikā maksāto, elektrības rēķinos iekļauto obligātā iepirkuma komponenti. Šādu apsolījumu deva biedrība tiesiskums.lv, kuras juridisko pārstāvniecību īsteno vairāki zināmi advokāti. Viņi pamatoja, ka Eiropas komisija OIK atbalsta shēmu atzinusi par prettiesisku un advokāti sagaidot, ka valsts vienosies par iekasētā atmaksāšanu. Juristi ar pretēju viedokli norādīja, ka neviena tiesa Latvijā OIK sistēmu nav atzinusi par nelikumīgu un, lai arī Eiropas Komisija patiešām konstatēja procedūras pārkāpumu (likums vispirms bija jāsaskaņo ar EK), taču pēc būtības atzina to par saskanīgu ar ES prasībām par valsts atbalstu.
Šomēnes Patērētāju tiesību aizsardzības centrs pārbaudē konstatējis, ka biedrība cilvēkiem sniegusi selektīvu informāciju no konkrētā Eiropas Komisijas lēmuma, noklusējot tā galveno daļu.
"Uz šiem te cesijas līgumiem, ko biedrība slēdz ar fiziskām personām, ir attiecināms patērētāju tiesību regulējums.
Biedrība tomēr nesniedza pilnu informāciju patērētājiem par šo 2017.gada Eiropas Komisijas lēmumu. Jo lēmumā tomēr tika secināts, ka šis te instruments ir saderīgs ar iekšējo tirgu.
Tā būtu atzīstama par maldinošu komercpraksi."
Ņemot vērā, ka fizisko personu pieteikšanās šobrīd jau ir noslēgusies un pašu OIK maksājumu pamatotības izvērtēšana ir ārpus Patērētāju tiesību aizsardzības centra kompetences, administratīvā lieta beigusies bez soda. Vienlaikus iestāde aicina biedrību "Tiesiskums.lv" turpmāk nodrošināt godīgu komercpraksi.
Biedrība kritiku noraida. Iestādes norāde uz Eiropas Komisijas atzinumu par OIK shēmas saderīgumu ar ES iekšējo tirgu nenozīmējot, ka nav izvērtējamas sekas, kas radušās par laika periodu, kad atbalsts tika īstenots, pārkāpjot Eiropas Savienības tiesību normas. Biedrība esot ieguvusi 169 dokumentus no Ekonomikas ministrijas, kas tās ieskatā pierādot OIK atprasīšanas pamatotību.
NP: "Tad jūs faktiski PTAC vērtējumam, ka jūsu darbības ir kvalificējamas kā maldinoša komercprakse, nepiekrītat?"
Stucka: "Es nezinu, vai tas ir vērtējums. Tas ir viedoklis. Ja tas būtu lēmums, tad par šādu lēmumu biedrība ("Tiesiskums.lv") visdrīzāk vērstos tiesā. Un strīdētos par to. Un nepiekristu. Bet, tā kā šim lēmumam nav juridisku seku, Nav iespējams tiesāties."
Ar tiesiskumu.lv saistītie advokāti iepriekš norādīja, ka vispirms centīsies vienoties ar politiķiem par izlīgumu. Tas nozīmētu, ka būtu jāpieņem likumprojekts par kompensāciju izmaksu. Iepriekšējās valdības vadītāja Evika Siliņa norādīja, ka bez tiesas lēmuma ar biedrību neviens nerunās. Atbalstu biedrības aktivitātēm bija izrādījis tolaik opozīcijā esošais Apvienotais saraksts. Gada izskaņā arī Zaļo un Zemnieku savienības valde atbalstīja iniciatīvu panākt ar obligātās iepirkumu komponentes piemērošanu radīto zaudējumu atlīdzību Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Tagad entuziasms noplacis un noprotams, ka šis vairs nav abu politisko spēku dienaskārtības jautājums.
"Kaut ko izcīnīt tas nebūtu slikti, bet kopumā tā nav tāda panaceja, par kuru varētu milzīgi iespringt.
Ne es viņiem pievienojos, ne es norobežojos. Lai viņi paši tiek galā ar savām problēmām."
"Es nevaru nokomentēt, kas ir maldināts, kādā apmērā.
Es aizstāvēju principu, ka kāds cīnās par taisnību, bet , kas attiecas par biedrības lietām, tiesiskuma jautājumiem, tas jums jājautā konkrētai biedrībai."
Nepanākot vienošanos ar politiķiem, biedrība solīja piedzīt šos līdzekļus tiesas ceļā. Cik precīzi pienākas katram iedzīvotājam tika solīts noskaidrot pēc cesijas un pilnvarojumu līgumu noslēgšanas un vēršanās pie elektroenerģijas tirgotājiem. Mums zināms, ka "Latvenergo" biedrībai atteicis sniegt ziņas, pamatojoties uz to, ka informācija satur fizisko personu datus. Šādu lēmumu valsts kapitālsabiedrība pieņēmusi konsultējoties ar Datu valsts inspekciju un advokātu biroju "Tegos".
(..) AS "Latvenergo" vērsās pie Datu valsts inspekcijas kā kompetentās uzraudzības iestādes, lai saņemtu viedokli par tiesisko iespējamību nodot biedrībai ("Tiesiskums.lv") tās pieprasītos personu datus. Pēc negatīva Datu valsts inspekcijas atzinuma saņemšanas un atkārtotas jautājuma izvērtēšanas pēc būtības, tostarp vērtējot starp biedrību "Tiesiskums.lv" un fiziskām personām noslēgto cesijas līgumu saturu, AS "Latvenergo" secināja, ka nav tiesiska pamata tās rīcībā esošo personas datu nodošanai biedrībai. Par pieņemto lēmumu biedrība "Tiesiskums.lv" ir attiecīgi informēta.
Biedrība piedāvāja iedzīvotājiem parakstīt cesijas līgumu, nododot tai visas tiesības pieprasīt samaksāto OIK summu. Sev pretī tā neko neprasīja, tikai 20 % komisijas samaksu gadījumā, ja lieta tiks veiksmīgi pabeigta. Uzņēmējs Jevgēņijs Gombergs ir to vidū, kurš slēdzis vienošanos ar tiesiskums.lv. Kā komersants viņš pieradis, ka parāds tiek cedēts jaunajam kreditoram par reālu naudu. Viņš nolēmis pārbaudīt, vai biedrība pati tic saviem panākumiem. Un aicinājis viņam samaksāt 40 eiro (2 %, procentus tagad nevis 20% kaut kad nākotnē ) un lai biedrībai patur tos (divus tūkstošus) 2000 eiro, ko bija iepriekš solījusi atgūt katrai mājsaimniecībai. Biedrība esot atteikusies.
"Es viņiem piedāvāju atpirkt man pienākošos summu par 40 eiro, viņi atteicās.
Es esmu tur iekšā. Jo nevaru izstāties."
Gombergs uzskata, ka līgumā tikušas iestrādātas lamatas: Pēc vienošanās noteikumiem sanāk, ka, ja cesijas parakstītāji vēlētos no tā vēlāk atkāpties un nepiedalīties biedrības norādījumos, viņiem jāmaksā soda maksājums 30 procenti no cedenta prasījuma. Izstāties Gombergam joprojām nav izdevies.
Gombergs: "Tur tāds paragrāfs, ka, ja cilvēks vēlas izstāties, tad viņam būs jāmaksā sods. Es uzrakstīju iesniegumu, ka es gribu izstāties un sakiet, kādu sodu man būs jāmaksā? Tas bija pagājušā gada oktobrī."
NP: "Un kādu atbildi saņēmāt?"
JG: "Nekādu. "
Pārbaudi par biedrības "Tiesiskums.lv" darbības tiesiskumu un atbilstību Advokatūras likuma un Krimināllikuma normām joprojām turpina Ģenerālprokuratūrā. Tur ar iesniegumu bija vērsies Saeimas deputāts Jānis Patmalnieks.
"Tas ir jautājums, kāpēc es esmu vērsies prokuratūrā, lai prokuratūra veic pārbaudi par šīs biedrības darbībām.
Jo informācijas un datu apjoms (par iedzīvotājiem) ir ievērojams un tas datu apjoms par fiziskām personām, kas ir iegūts, kā tagad izrādās maldinošas komercprakses rezultātā un ir jābūt lēmumiem, ko faktiski iestādes pieņem, lai šie dati tiktu pasargāti."
Publiski nav atrodams oficiāli apstiprināts biedrības kopējais parakstīto cesijas līgumu skaits ne ar iedzīvotājiem, ne juridiskām personām. Biedrība sola jaunnedēļ atklāt ko vairāk.
Zvērinātu advokātu saime pēc vairāku iesniegumu saņemšanas bija spiesta vērtēt savu kolēģu rīcību. Ētikas komisija pamatu disciplinārsodam nesaredzēja. Taču tā ieteica ar biedrību saistītajiem advokātiem īstenot profesionālās ētikas normām atbilstošāku rīcību. Tieši kādu, atklāts netiek, jo šis jautājums esot ticis skatīts slēgtās sēdēs.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
