Saeimas komisija atceļ Siliņas valdības akceptētu 52 miljonu pārdali
Viens no aizgājušās valdības pēdējiem darbiem bija pagājušā gada budžetā ietaupītu 52 miljonu eiro pārdale. Lēmums bija tik sasteigts, ka valdībā pat nebija iesniegta detalizēta informācija par to, kam nauda tiks tērēta. Saeimas deputāti lēmumu apturēja, kā izrādās, par to nekonsultējoties ar saviem partijas biedriem jaunajā valdībā. Tā apturot vairākas svarīgas investīcijas.
Evikas Siliņas (JV) valdība pēdējā sēdē bez diskusijām lēma iestādēm pārdalīt 52 miljonus eiro. Skaidrojuma, kam nauda tiks tērēta, nebija.
Valdība tādu pārdali sauc par apropriāciju. Tas nozīmē, ka nepiešķir papildu līdzekļus, bet pārdala naudu, kas pērn ministrijām un iestādēm palikusi pāri. Neiztērētā nauda uzkrājas katras ministrijas kontā, un līdz 1. martam tās iesniedz ierosinājumus, kam līdzekļus vēlas izmantot. Tas savulaik ieviests tādēļ, ka ministrijas bieži decembrī iztērēja visu ietaupīto, lai naudu neatdotu atpakaļ budžetā.
Viena vai otra, vai trešā programma neizpildās, un līdzekļi paliek pāri. Un iepriekšējā gadā arī paliek pāri resursi un tā tālāk. Un tad parasti ministrijas mēģina pārgrupēt tur, kur tas ir nepieciešams.
Rīkojumam pievienotajos dokumentos bija redzamas tikai kopējās summas, kas ministrijām pārdalītas. Vēl bija vajadzīgs arī Saeimas Budžeta komisijas akcepts. Tai bija pieejams detalizēts plānoto tēriņu saraksts, un šo trešdien deputāti naudas pārdali noraidīja.
Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša (Jaunā Vienotība) norāda: "Ne visas tās sadaļas īsti varbūt atbilst tam, ko gribētos šobrīd redzēt kā prioritātes. Mēs noraidījām šo apropriāciju, jo tā tajā vienā maisā, kur salikti 52 miljoni bez tāda skaidra pamatojuma, tas nelikās loģiski."
Vaicāts, vai tas bija pareizi pēdējā sēdē pārdalīt 50 miljonus, Saeimas deputāts, bijušais satiksmes ministrs Atis Švinka (Progresīvie) norāda: "Nē, es nedomāju, ka pēdējās sēdēs tādus lielus jautājumus būtu jālemj. [Jautājums: Šķiet, sēdē neviens īsti neiebilda, tad neiedziļinājāties līdz galam?] Ir ļoti daudz jautājumu, un patiešām, ja ir rutīnas darbi, ko ministrijas ir virzījušas, kas jau ir saskaņots, kur nav šī diskusija, pirms tam bijusi, tad tādā brīdī, protams, tādus jautājumus var virzīt."
"Nekā personīga": Nebijāt iedziļinājušies līdz galam vai kāda bija tā situācija?
"Manuprāt, apropriācija ir vajadzīga, jo, ja tev izdodas kādā pozīcijā kaut kur naudu ieekonomēt, tad tu vari pārdalīt finansējumu tām pozīcijām, kur tev citreiz pietrūkst."
Savukārt Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) norāda: "Bija pareizi tas, ka Saeima to apturēja, un tas ir ļoti labi, ja valdība šo visu vēlreiz izskatīs. Domāju, nekāda steiga nav šim jautājumam."
Tā ir noteikta kļūda, noteikti kļūda aizejošajai valdībai. Es noteikti neizņemu ārā arī "Progresīvos" no šī jautājuma, arī tad mums ir jāuzņemas atbildība par to. Šī nav bijusi pareiza rīcība no jau aizgājušās valdības puses.
"Nebūs vairāk tā, ka nesīs to, ko grib, būs jāpārdomā, un ne mediju treniņi, ne mobilo telefonu iegādes nenotiks vairāk. Tas ir fakts," saka Saeimas Budžeta komisijas sekretāre Aiva Vīksna (Apvienotais saraksts).
Naudu mediju treniņiem prasījusi prokuratūra – 24 tūkstošus prokuroru komunikācijas uzlabošanai. Iekšlietu ministrija prasīja 38 tūkstošus eiro mobilo sakaru sadārdzinājuma segšanai. Neraugoties uz to, ka šī ir tikai maza daļa no 52 miljoniem, balsojums par apropriācijas noraidīšanu bijis vienbalsīgs. Pret bija arī Evikas Siliņas koalīcijas partiju deputāti.
Lielākā summa izbrāķētajā pārdalē bija paredzēta Tieslietu ministrijas budžetā – 8 miljoni eiro. Apvienotā saraksta deputāti lepojas ar komisijas balsojumu, bet viņu partijas biedrs, jaunais tieslietu ministrs par to ir izbrīnīts.
Es tiešām uzskatu, ka cietumiem, piemēram, Jēkabpils cietumam žoga remontam – tā ir kritiska lieta, kas ir vajadzīga. Mēs saprotam, ka, ja nesaremontēsim žogu, tad tas var rezultēties ar cietumnieku bēgšanu. Sistēmu licences tiesām. Ja licences aptur, tas nozīmē, ka mēs paralizējam tiesu darbību. Respektīvi, mēs varam mēģināt kaut kā likt visu uz bremzēm, bet tur ir ļoti svarīgas, vajadzīgas lietas, kur vienkārši ir vai nu kāpušas izmaksas, vai tās ir neparedzētas izmaksas, kas ir radušās.
Man arī bija tāds pārsteigums, ka šo priekšlikumu vienbalsīgi noraidīja, bet tur kopējā summa bija 52 miljoni.
"To ātrvilcienu nevarēja apturēt. Viņš tagad ieskrējis betona sienā," norāda Smiltēns.
Nepilni 8 miljoni eiro bija plānoti Aizsardzības ministrijai. No tiem 7 miljoni paredzēti iemaksām PURL programmā. Tā tika izveidota pēc tam, kad ASV paziņoja, ka vairs nesniegs militāro palīdzību Ukrainai. Par šo naudu Eiropa ukraiņu vajadzībām iepērk ASV ražotās pretgaisa aizsardzības raķetes.
Trešā lielākā summa (6 632 197 eiro) bija paredzēta Iekšlietu ministrijai. Tā vēlējās pirkt auto policijai, ekipējumu glābējiem, remontēt robežsardzes helikopteru.
Finanšu ministrija (5 672 592) grasījās novirzīt naudu Valsts ieņēmumu dienesta datorsistēmām un Valsts prezidenta Jūrmalas rezidences drošības uzlabošanai. Arī prezidenta kancelejai bija ierēķināti 2,3 miljoni drošības sistēmām un kritiskajai infrastruktūrai.
Saeima grasījās nepilnus divus miljonus ( 1 846 172 ) tērēt remontiem, IT sistēmām un drošības pasākumiem. Bet Ministru kabinets par 1,6 miljoniem plānoja ieviest vairākas pārvaldības sistēmas, izstrādāt jaunu valsts ilgtspējas stratēģiju un Nacionālo attīstības plānu.
- Tieslietu ministrija: 8 345 968 eiro
- Aizsardzības ministrija: 7 756 255 eiro
- Iekšlietu ministrija: 6 632 197 eiro
- Finanšu ministrija: 5 672 592 eiro
- Izglītības un zinātnes ministrija: 3 607 108 eiro
- Ekonomikas ministrija: 3 505 295 eiro
- Veselības ministrija: 3 202 509 eiro
- Klimata un enerģētikas ministrija: 2 800 111 eiro
- Latvijas valsts prezidenta kanceleja: 2 311 621 eiro
- Prokuratūra: 2 221 042 eiro
- Saeima: 1 846 172 eiro
- Ministru kabinets: 1 603 329 eiro
- Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija: 1 245 241 eiro
- Labklājības ministrija: 592 700 eiro
- Ārlietu ministrija: 244 150 eiro
- Satiksmes ministrija: 224 956 eiro
- Augstākā tiesa: 204 900 eiro
- Zemkopības ministrija: 145 469 eiro
- Valsts kontrole: 88 700 eiro
- Kultūras ministrija: 58 620 eiro
- Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi: 36 733 eiro
- Radio un televīzijas regulators: 24 802 eiro
- Sabiedrības integrācijas fonds: 21 306 eiro
Vaicāts, kas rada jautājumus, Valainis atbild:"Es domāju, atstāsim šo diskusiju politiskajām sarunām, bet vairāk tas ir saistīts ar dažādām aktivitātēm, kas ir nākušas no Kultūras ministrijas, kas ir raisījuši jautājumus."
Kultūras ministrijai bija viena no mazākajām apropriācijām (58 620 eiro). Tā prasīta tiesvedībai ar atlaisto Nacionālās Mākslu vidusskolas direktori un Sabiedrības integrācijas fonda auditam.
Man pavisam noteikti neradās pārliecība par to, ka šīs ir akūtas vajadzības un ka viņas patiesībā atbilst mērķiem. Man bija, piemēram, ļoti grūti saprast, kāpēc Zemkopības ministrijā plānotie priekšlikumi ir izmaksāt atlaišanas pabalstus.
Atlaišanas pabalstiem un atvaļinājumu kompensācijām Zemkopības ministrija bija ierēķinājusi 120 tūkstošus eiro.
Atlaišanas pabalstus budžeta pārdalē bija iekļāvusi arī Labklājības ministrija. Lielāko daļu no tās prasītajiem 600 tūkstošiem gan veido invaliditātes ekspertīžu nodrošināšana un telpu remonti.
"Mēs noteikti uz to pastāvēsim, jo tur ir svarīgas lietas gan cīņā pret vardarbību, gan dažādos sociālās rehabilitācijas pakalpojumos," saka Uzulnieks.
Savukārt Valainis norāda: "Mūsu jautājumi vēl tikai gaida, un mēs ļoti ceram, ka līdz jūnija beigām mēs varēsim arī savā resorā pārdalīt. Šajā pārdalē mēs nepiedalījāmies."
Valainis ir viens no tiem ministriem, kas bija gan iepriekšējā valdībā, gan turpina darbu jaunajā. Haosu ap sasteigto naudas pārdali demonstrē tas, ka viņš bija palaidis garām, ka Ekonomikas ministrijai šajā pašā rīkojumā pārdalīti 3,5 miljoni eiro – karteļu meklēšanai un ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā.
Tie nav tādi politiski jautājumi, kas būtu virzīti. Tas ir. Varbūt kaut kas iepriekš, kas ir gājis un tad pēdējā brīdī viņi viņu palaiduši ir.
Tagad ministri sola pārskatīt plānotos tēriņus un vēlreiz tos iesniegt valdībā, atsakoties no liekā. VARAM ministrija jau paziņojusi, ka 1,2 miljonus noīsinājusi uz pusi, atmetot ministrijas ēkas remontu un jaunu auto iegādi Dabas aizsardzības pārvaldei.
Ministrijām šķita, ka varbūt tagad vajag noforsēt, es domāju, ka tas ātri, dažu nedēļu laikā sakārtosies.
Tā jau mēs droši vien izlejam arī bērnu no vannas ar visu ūdeni, bet uz katru šo te izdevumu, kas nāk, jāskatās kā uz jaunu, nevis jāskatās, ka tas jau mums ir ieplānots un lai dzīvo.
Līdz ar šo rīkojumu iepriekšējā valdība savā pēdējā sēdē pārdalīja vēl 58 miljonus aizsardzības resora iekšienē. Tam gan ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Šo rīkojumu Saeima šonedēļ akceptēja.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
