Vai mežu dēļ varētu krist valdība?
171 miljona eiro īsināšana budžetā ir tikai sākums. Tuvākajās nedēļās jāatrod vēl miljoni solītajai bērnu un ģimeņu pabalstu palielināšanai. Bet turpmākajos gados vēl vairāki simti miljonu jānovirza aizsardzībai. Tās būs lielākās reformas kopš krīzes laika konsolidācijām. Taču valdības partijas ķīvējas nevis par to, kā padarīt valsts pārvaldi mazāku un labāku, bet par mežu ciršanu.
Lēmums palielināt aizsardzības budžetu līdz 5% no valsts iekšzemes kopprodukta nozīmē, ka nauda aizsardzībai jāsavāc no citām nozarēm. Palielināt budžeta deficītu vēl vairāk nevar, jo tas jau nākotnes plānos ir ierēķināts. Strauju ekonomikas attīstību ne Latvijā, ne citviet tuvākajos gados neviens neprognozē. Tādēļ ministrijām bija uzdevums tagad samazināt izdevumus par 8%, turpmākajos gados – vēl vairāk. Izņēmums ir veselības aprūpe, izglītības sistēma, pensijas un pabalsti. Pārējiem jānofinansē aizsardzība.
"Nākamgad tie ir papildus 110 miljoni. 2027. gadā jau ir 400 un vairāk miljoni. Pēc tam 400 un 2029. gadā tie jau ir starp 700 un 800 miljoniem. Mums ir jāiegulda aizsardzībā. [NP: Tas ir papildus?]Jā, tas ir papildus jāiegulda aizsardzībā. Lai saprastu to mērogu, piemēram, Kultūras ministrijas budžets ir apmēram 200 miljoni."
Pagājušajā nedēļā valdība skatīja ministriju un neatkarīgo iestāžu ierosinājumus, kā nākamgad samazināt izdevumus par 171 miljonu eiro.
"Mums ir izdevies visus turpmākos es teiktu pat četrus gadus veikt bāzes izdevumu pārskatīšanu un samazināt šos izdevumus kopā četros gados par 631,9 miljoniem."
Vislielāko ietaupījumu – 27 miljonus – savā budžeta bāzē atradusi Tieslietu ministrija. Lauvas daļa šīs summas bija paredzēta jaunajam cietumam Liepājā, kas uzbūvēts jau šogad.
Finanšu ministrija nogriezusi 17 miljonus. Gandrīz visa summa nāk no štata samazināšanas Valsts ieņēmumu dienestā. Deviņus miljonus atradusi Ekonomikas ministrija, vēl deviņi nogriezti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, septiņi – Zemkopības ministrijā. Pārējie taupījuši pieticīgāk.
"Nākamais vilnis un kur šobrīd notiek lielākās debates ir, kas ir vienmēr katru gadu Latvijas politiskā telpā, par jaunām politiskām iniciatīvām. Tas ir, ko tad vēl mēs gribam papildus ielikt. Priekšvēlēšanu gadā tas nav vienkārši, jo tad politiskās partijas ir aizņemtas ar, tā teikt, vēlēšanām, bet es arī ceru uz pašu publisko sektoru."
Izglītībā valdība vēlas nomainīt "nauda seko skolēnam" modeli pret citu, bet tas prasīs papildu naudu. Tāpat priekšvēlēšanu gaisotnē partijas sola demogrāfijas veicināšanu, kas izpaudīsies kā lielāki pabalsti. Tādēļ nākamā gada budžetā būs jāgriež vēl, un politiķi pieļauj, ka pabalstus paaugstinās tikai uz gadu.
Budžeta deficīts turpinās palielināt valsts ārējo parādu. Tā kā vecie, par zemām procentu likmēm saņemtie aizdevumi jāpārfinansē, ikgadējās procentu likmes strauji augs. Parāda apkalpošana aiznākamgad sasniegs 666 miljonus – vairāk nekā ministrijas turpmākajos četros gados ietaupīs bāzes izdevumos.
"Katrs tas procents no IKP, kas mums ir budžeta deficītā, tas tādā vai citādā veidā kaut kad parādās arī mūsu ārējā parādā, kas ir jāatmaksā. Mums ir jāfinansē, mums ir jāizņemas vēl nauda, jāpārfinansē esošie aizdevumi."
Lielāku ekonomiju varētu pieprasīt dotējamām kapitālsabiedrībām – slimnīcām, kultūras institūcijām, "Pasažieru vilcienam". No pelnošajiem valsts uzņēmumiem varētu pieprasīt lielākas dividendes.
"Kā mēs varam izmantot, iespējams, tās kapitālsabiedrību rezerves kas šobrīd nav izmantotas. Tādējādi arī pavairojot budžetu, bet neļaujot naudai vienkārši sēdēt, kas ir budžeta nauda, bet ļaujot viņai iet apgrozībā tādējādi arī īstenojot tās mūsu uzņēmējiem un arī iedzīvotājiem svarīgās lietas. Bet es atgādināšu ka šī valdība principā nav neko citu uz parāda rēķina aizņēmusies kā aizsardzības vajadzības. Un diemžēl tā situācija ir tāda ka es nevaru iesniegt šobrīd Putinam rēķinu, lai viņš apmaksā."
Nodokļu palielināšanu pagaidām neapsver, jo tāds solis Igaunijā nesen izraisīja recesiju. Arī bez tā Latvijā ir iespējama ekonomikas lejupslīde, jo karš un haotiskā Trampa administrācijas rīcība radījusi globālu nestabilitāti.
"Tā cerība vienmēr ir, ka kaut kādā brīdī ekonomiski tā izaugsme kļūs straujāka un arī ieņēmumu puse sāks palielināties."
Budžeta sarunās vairākos jautājumos koalīcijas partneriem ir diametrāli pretējas pozīcijas. Uz pārmetumiem par nepietiekamiem ietaupījumiem Satiksmes ministrijā "Progresīvie" rosina budžetā ieskaitīt ap 300 miljoniem, ko "Latvijas valsts meži" noguldījuši īstermiņa depozītā. Zemkopības ministrija, tāpat kā visās iepriekšējās krīzēs, rosina palielināt ciršanas apjomu mežos, pret ko kategoriski iebilst "Progresīvie".
"Nevis peļņas palielināšanai, bet meža efektīvajai apsaimniekošanai. Es minēju, ka Latvijas valsts mežos ir apmēram 120 miljoni kubikmetru koksnes, kur jau ir nobriedusi, viņa ir gatava, tā teikt, ražu ievākšanai vai jau ir pāraugusi."
"Gan es, gan "Progresīvie", kategoriski iebilstu lielākai ciršanas atļauju izsniegšanai un nevar mūsu nākotnes vārdā tomēr izcirst mežus. Un ir jāskatās arī mūsu saistības ar Eiropas Savienību, kas nākotnē var beigties arī ar milzīgām soda naudām, un Latvija jau ieslīdēs sarkanajā sarakstā."
Kaislības izraisīja arī ierosinājums par 50% samazināt finansējumu Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajiem zivju un medību fondiem, kā arī Meža attīstības fondam, kas finansē ar mežsaimniecību un kokrūpniecību saistītas organizācijas. Uz to zaļzemnieki pieprasa griezt arī fondu, kas atbalsta vides organizāciju projektus.
Nākamā gada budžetā izdevumus mazinās teju par 200 miljoniem, bet koalīcija partijas ķīvējas par dažiem miljoniem videi un meža nozarei.
"Ja mēs virzāmies uz šādu lēmumu, ka mēs samazinām tos fondus, tad tam samazinājumam jābūt ir gan mūsu fondos, gan tai skaitā arī dabas aizsardzības fondos un visos fondos, kas tiek dotēti no valsts budžeta."
Zivju un medību fonda līdzekļus veido makšķernieku un mednieku iemaksas, savukārt meža fondu finansē valsts. Zemkopības ministrija pieprasa samazināt arī budžeta finansēto Vides aizsardzības fondu. Par šo fondu atbildīgā Vienotības VARAM ministrija un zaļzemnieku Klimata ministrija neiebilst, bet kategoriski pret ir "Progresīvie".
"Šis iespējamais samazinājums par 15% pirmām kārtām nekaitētu kopīgai funkcijas veikšanai attiecībā uz Vides aizsardzības fonda darbību, ko tas nodrošinās turpmāk. Protams, tas prasītu darīt to efektīvāk un mērķtiecīgāk."
"Būtu ļoti dīvaini, ja mēs vides jautājumiem nepievērstu uzmanību, un nākotnē vides izaicinājumi būs tikai arvien lielāki un lielāki. Un tāpēc pievērst uzmanību vides fondam, saprātīgi arī skatīties, kā tomēr mēs varam šajos vides klimata jautājumos pievērst lielāku uzmanību. Tas būtu svarīgi. Pirmais uzdevums būtu nesamazināt tomēr šīs izmaksas."
Eirozonas noteikumi paredz, ka valsts ārējais parāds nedrīkst pārsniegt 60%. Pašlaik aprēķini rāda, ka Latvijai tas 2029. gadā sasniegs 56%.
Pagājušajā nedēļā, atbildot uz kritiku par pārāk pieticīgu izdevumu cirpšanu un pārāk lielu parāda audzēšanu, premjere atgādināja, ka tas visvairāk auga Covid krīzes laikā. Tad līdz ar atbalstu dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem, valsts izmaksāja vienreizēju pabalstu ģimenēm ar bērniem un pensionāriem. Arī tas notika priekšvēlēšanu gadā. Taču vēl ir, ko griezt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
