Z propagandas seja Mihails Švidkojs un ārlietu ministra Lavrova meita
Pēc diviem mēnešiem Venēcijas biennālē atkal plāno piedalīties Krievija. Līdz šim izolētās agresorvalsts atgriešanās prestižākajā laikmetīgās mākslas notikumā notiek laikā, kad katru dienu Ukrainā iet bojā civiliziedzīvotāji un tiek iznīcināts tās kultūras mantojums. Krievijas paviljons ir cieši saistīts ar tās politisko eliti. Tās oficiālais pārstāvis izstādē ir Putina padomnieks, maigās varas arhitekts ārzemēs Mihails Švidkojs, bet paviljonu kūrē ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita. Latvijas izstādes kuratore un mākslinieki publiski aicina nosodīt Krievijas dalību, taču pasākumu neboikotēs.
Kopš pilna mēroga kara sākuma Krievija nogalinājusi jau 346 ukraiņu māksliniekus, sistēmiski iznīcinājusi Ukrainas kultūras mantojumu, cenšoties iznīdēt ukraiņu identitāti un vēsturisko atmiņu. Ukraiņu ārlietu ministrs saka, ka, ja Krievija atgriežas vienā no prestižajām mākslas platformām – Venēcijas biennālē, tās pastrādātie kara noziegumi tiek nomazgāti, it kā to nemaz nebūtu bijis.
Krievijai ir savs paviljons Venēcijā. Pēc iebrukuma Ukrainā Krievijas paviljonu slēdza un agresorvalstij neatļāva piedalīties pasaules senākajā un lielākajā vizuālās mākslas izstādē ne pirms četriem, ne diviem gadiem, kad tā iznomāja savu paviljonu Bolīvijai.
Pagājušajā nedēļā Krievijas diktatora Putina padomnieks Mihails Švidkojs izdevumam ARTnews negaidīti paziņoja, ka Krievija šogad piedalīsies biennālē ar 50 mākslinieku multikulturālu izstādi, kur skanēšot "daudzvalodīga kultūru polifonija".
Pēc Švidkoja teiktā – Krievijas atgriešanās prestižajā izstādē apliecina, ka Krievijas kultūra nav izolēta un Rietumu mēģinājumi to "izslēgt" nav bijuši sekmīgi.
Krievijas izstādes biennālē galvenais publiskais kurators Mihails Švidkojs nav tikai mākslas zinātnieks, televīzijas raidījumu vadītājs, teātru direktors. No 2000. līdz 2004. gadam Švidkojs bijis Krievijas kultūras ministrs, bet jau 18 gadus ir Putina padomnieks un atbild par Krievijas tēlu un reprezentāciju ārzemēs. Putins Švidkoju apbalvojis par kultūras pasākumu organizēšanu ārvalstīs.
Par Krievijas iebrukumu Ukrainā Švidkojs runā kā par pašsaprotamu. Viņš esot brīdinājis ukraiņus, ko radīšot krievu valodas aizliegums, bet viņiem neesot pieticis "prāta saprast". Par smieklīgiem viņš nosaucis Ukrainas varasiestāžu lēmumus pārdēvēt Odesas ielas, kritizējis "krievu namu" slēgšanu Krievijai "nedraudzīgajās" valstīs un piedraudējis, ka krievu kultūra no tādām valstīm neizzudīs.
"Krievijas kultūru nav iespējams atcelt, tāpat nav iespējams atcelt krievu pasaules redzējumu. Krievijas kultūrai jābūt lieliskai nākotnei. "
Šajā Z propagandas video materiālā redzams, kā Švidkojs sēž pie viena galda ar Krievijas militārpersonām, stāsta, kā Putins rūpējas un atalgo karavīrus, kuri veiksmīgi izcēlušies kaujās Ukrainā. Švidkojs, kā Putina izveidotā sabiedriskā fonda loceklis, reklamē programmu "Laiks varoņiem", kurā karā iesaistītos apmāca vadošiem civiliem amatiem. Švidkojs, Kremlim raksturīgi, izvairās no vārda "karš", turpina to dēvēt par speciālo militāro operāciju.
"Programma "Laiks varoņiem", ko ir izsludinājis Valsts prezidents Vladimirs Vladimirovičs Putins, ir programma, kas orientēta plašam cilvēku lokam, kuri ir izgājuši speciālo militāro operāciju vai līdz pat šim brīdim atrodas uz cīņas līnijas. Tie ir cilvēki, kuri ne tikai zina, ko nozīmē kalpot Tēvijai, ko nozīmē patriotisms. Un ir saprotams, ka tie nav tikai tie 83 cilvēki, kurus atlasīja pirmajā iesaukumā. Ticiet man, tas ir tikai sākums lielam, visiem ļoti svarīgam procesam. Mēs pirmajā iesaukumā atlasījām tos, kuri nodemonstrēja varonību saskarē ar pretiniekiem kaujas laukā. Mēs atlasījām tos, kuriem ir pieredze vadošā darbā un kuriem ir vadības potenciāls."
"Švidkojs no Putina viedokļa ir izvēlēts pareizi. Visādā ziņā erudīts, harizmātisks. Un tā jau ir tā īstā manipulācija. Nevis ar āmuru pa pieri, bet tā, ka tu pats nesaproti, ka ar tevi manipulē. Tu to atskārt tikai pēc laika.Viņš taču ir "putinists" līdz kaulam. Viena no Kremļa top personām."
Bijušais Latvijas kultūras un ārlietu ministru padomnieks Mārtiņš Vanags ir saskāries ar Mihailu Švidkoju, un uzskata viņu par vienu no bīstamākajiem Putina rokaspuišiem. Jau tagad esot redzams, ka Venēcijas biennāles prezidents Pjetrandželo Butafuko runā Kremlim vēlamus tekstus, ka biennāle tagad kļūšot par vietu, kur satiksies "karojošas tautas". Krievijas paviljonam ir jākļūst par mūsu sarkano līniju, saka Mārtiņš Vanags. Baltijas un Ziemeļvalstīm ir jāizdara viss, lai agresorvalsts netiktu pārstāvēta svarīgākajā laikmetīgās kultūras notikumā.
"Šī bija tāda ziņa, uz ko es reaģēju turpat ķermeniski, ka pa mugurkaulu noskrien kāda šautra. Un tad es vēl redzu, ka tur ir Mihails Švidkojs, kurš tagad stāsta starptautiskajai presei, kā Krievija pārstāvēs "daudzbalsīgu aizmirstu kultūras balsu polifoniju"; cilvēks, kurš ir bijis Krievijas maigās varas arhitekts un Putina padomnieks kopš 2008. gada, tā ir tāda cinisma un visatļautības virsotne, ka uz to ir jāreaģē. Mums dažkārt šķiet, ka īstie draudi nāk no zaldātiem ar automātiem, tas ir skaidrs, un to visi saprot, bet ir cilvēki, kuri prot sagrozīt mūsu prātus, tā, ka mēs nespējam atšķirt labo no ļaunā. Un es domāju, ka tā šobrīd ir Kremļa stratēģija."
"Nesaprotam, kā tāds lēmums ir pieņemts. Tas ir pilnīgs tāds pārsteigums. Un šoks. Un tāpēc mēs skatāmies, kas ir tie Krievijas paviljona vadītāji un ko ar viņiem var darīt."
Venēcijas biennāles Krievijas paviljona komisāre ir Anastasija Karņejeva, bijušā FSB darbinieka un valsts korporācijas Rosteh augsta līmeņa vadītāja meita. Karņejevas partnere biznesā ir Jekaterina Vinokurova, Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova meita. Abas kopā dibinājušas uzņēmumu "SMART ART", kas pārstāv Krievijas paviljonu Venēcijas biennālē kopš 2019. gada.
Lavrova meita kā Krievijas politiķa ģimenes locekle ir iekļauta ASV sankciju sarakstā, bet Eiropas savienības sankcijās viņas vārda nav. Sarakstā, kas liegtu viņam ierasties Venēcijā, nav arī Mihails Švidkojs.
"Šobrīd vērtējam gan par sankcionēšanu, gan citus pasākumus. Kamēr Krievija apšauda Ukrainu, nekādi sarkanie tepiķi, nekādas normalizācijas nav iespējams. [NP: Bet jūsu rekomendācijas kultūras ministrijai? – red.] Vai mums piedalīties vai nepiedalīties, kā jau teicu, nav tāda saruna bijusi. Viens ir tas, ko Ukraina pati darīs. Otrs būs tas, kā jūtas mūsu mākslinieki. Kā jūtas paviljona autori ar to visu. Tas man būs svarīgi, lai izteiktu kaut kādu savu rekomendāciju. Tas nav tikai politisks lēmums."
22 valstis, tai skaitā Vācija un Francija, jau parakstījušas Latvijas kultūras ministres sagatavoto vēstuli, kurā aicina biennāles vadību pārskatīt lēmumu par Krievijas dalību. Tajā teikts, ka starptautiskās kultūras platformas nedrīkst izmantot militāras agresijas leģitimizēšanai un starptautisko sankciju sistēmas graušanai. Tāpat norādīts uz Krievijas paviljona saistību ar agresorvalsts politisko eliti.
Latvija biennālē šogad plāno piedalīties ar mākslinieku dueta "Mareunrol’s" (Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops) un Bruno Birmaņa izstādi Nepieradinātā asambleja – Utopijas aizkulises par alternatīvās modes vēsturi, ar kuru Rīga pēc atbrīvošanās no padomju impērijas 90. gadu sākumā pieteica sevi Eiropas kultūras kartē. Ekspozīcijas autori uzskata, ka, neskatoties uz Krievijas klātbūtni biennālē, Latvijai no dalības nozīmīgajā pasākumā nav jāatsakās.
"Mēs zinām, ka māksla ir ne tikai spēcīgs propagandas līdzeklis, bet arī ļoti jaudīgs protesta ierocis. Mēs uzskatām, ka mūsu uzdevums ir nevis izstāties no spēles, bet piedalīties tajā un cīnīties, jo tā mūsu balss būs daudz skaļāk sadzirdama."
"[NP: Bet jūs vienu brīdi apsvērāt, ka varbūt Latvijai nevajadzētu piedalīties šogad? – red.] Jā, noteikti. Tāds brīdis bija. Bet tie varianti visi jau ir izrunāti, tas būtu ideāls variants priekš Krievijas. [NP: Un, kā ar tiem 346 Ukraiņu māksliniekiem , kuru dzīvības šo 4 gadu laikā ir tikušas izdzēstas, kā ar to Ukrainas kultūras mantojumu, mēģinājumu sagraut viņu identitāti, ne brīdi nenožēlojot, un neatzīstot, ka tas ir karš ar šādu mērķi?] Tas ir šausmīgi. Es pats esmu mācījies Kijivā, man ir daudz draugu, paziņu. Es domāju, ka krievi kā nācija ilgi par šo maksās. Visu cieņu tiem Krievijas māksliniekiem, kuri pirms 4 gadiem atteicās piedalīties Venēcijas biennālē, tagad ir sameklēti citi. Mums ir jārunā par to, skaļi jākliedz, jo kultūra būs tā, kas to gaismu iedegs. Politiķi būs tie, kuri cīnīsies, un kultūra būs tā, kas dedzinās gaismu, lai to cīņu var redzēt."
Latvijas dalību Venēcijas biennālē finansē kultūras ministrija un šogad ar 100 tūkstošiem arī Rīgas dome. Kopējās izmaksas – 262 tūkstoši eiro. Neviena no amatpersonām nav gatava uzņemties risku un pieņemt lēmumu Latvijai nepiedalīties vienā izstādē ar Krieviju.
[NP: Vai tajā gadījumā, ja Krievija paliek izstādē, jūs aicināsiet Latviju atsaukt tās dalību biennālē? – red.] Tas būs kas tāds, kas būs jāvērtē gan ar māksliniekiem, gan ar citām Eiropas valstīm. [NP: Bet tas būs jūsu lēmums. Jo jūs esat kultūras ministre, un uz šo skatās kā uz kultūras projektu. Vai jūs būsiet gatava pateikt, Latvija nebrauks? – red.] Tas ir jāvērtē. [NP: Bet tas būtu jāspēj atbildēt tagad, – red.] Manuprāt, ja tā ir viena Latvija, kas nepiedalās, tā ir Krievijas uzvara tikpat lielā mērā, jo tad tiek apklusināta mūsu balss. Mums būs jāizsver dažādi rīcības scenāriji. Bet šobrīd mēs savu dalību fokusējam uz to, lai Krievijas dalību nepieļautu."
"Ja Ukraina vienā brīdī pasaka nē, es vispār bez nevienas minstināšanās teiktu tur tām divdesmit divām valstīm, kas ir parakstījušas šo vēstuli, darīt nav ko. Lai kādas būtu izmaksas. Lai kādas būtu varbūt emocijas."
Uzņēmējs un dažādu performanču autors Sandris Mūriņš uzskata, ka boikots būtu iedarbīgākais veids. Tas parādītu, ka ne tikai esam gatavi nosodīt vārdos Krievijas atgriešanos starptautiskajā apritē: "Mums būtu svarīgi izdarīt visu, lai mēs palielinātu tās izmaksas, kas rodas organizētājam, respektīvi biennāles organizētājiem. Lai rodas tā sajūta, ka pieņemot Krieviju, viņi ļoti daudz zaudē, un nevis viņi zaudē kaut kādu simbolisku naudu, tikai no mums, bet mēs spējam boikotā piesaistīt 5-10-20 valstis, kas arī tā dēļ nepiedalītos, tad šiem organizētājiem būtu dilemma. Iegūst vienu, bet zaudē 20. Tas būtu jau cita līmeņa spiediens. Un pat, ja mums neizdodas sapulcēt daudzas valstis, mēs atsakāmies braukt, tas vienalga ir signāls, ka mēs par kaut ko esam iestājušies. Vienkārši nosodīt, teikt slikti karam, bet pēc tam iet sadzert ar karojošo pusi vīnu vai izlikties, ka nekas īsti nav bijis, tas nebūtu adekvāti šai situācijai."
[NP: Vai var sasniegt mūsu mērķus, teiksim, organizējot kaut kādu būt nevardarbīgas pretošanās akciju pie Krievijas paviljona dārzos? – red.] Nu, es nezinu, varbūt. Ja Krievija tur tiešām piedalās, es labprāt tur gribētu redzēt Kriša Salmaņa Putina portretus, vai ukraiņu sportista ķiveri. Ir jādara viss, lai Krievijas dalību vienkārši nedrīkstētu pieļaut. Kamēr kā saka, agresors nav, teiksim, sodīts, bankrotējis, šāda tipa dalību, pārstāvniecību, redzamību vienkārši nedrīkst pieļaut.
Ir naivi domāt, ka publiskas vēstules vai sašutuma pilni paziņojumi spēs ietekmēt cilvēkus, kuri šauj raķetes un dronus uz daudzdzīvokļu mājām, bērnu laukumiem un slimnīcām Ukrainā.
Izstāde par Latvijas 90. gadu pēcpadomju modi noteikti ir vērtīga un interesanta. Bet ne šoreiz. Tā nesatricinās ne Rietumu prātus, kurus gadiem iemidzinājusi Krievijas "maigā vara", nemaz nerunājot par Putina propagandas rokaspuišiem.
Ja Latvija patiešām grib reaģēt uz absurdo situāciju, kur agresorvalsts kā līdzvērtīga atkal stāv uz vienas skatuves ar Rietumiem, tad ar vēstulēm un parakstu vākšanu nepietiks. Ja neizdodas panākt sankcijas un aizliegt šiem cilvēkiem vispār ierasties Venēcijā, tad jābūt citai, redzamai rīcībai.
Latvijas māksliniekiem vajadzētu strauji nomainīt savas izstādes tematiku un gan savā, gan pie Krievijas paviljona izlikt stendus ar Ukrainā iznīcinātajiem mākslas un kultūras objektiem un ar nogalināto 346 ukraiņu mākslinieku vārdiem.
Ja Latvija nav gatava darīt kaut ko tikpat skaidru un pamanāmu, tad braukt uz Venēciju un stāstīt, ka "uz vietas cīnīsimies", ir vienkārši tukša muldēšana.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
