Neviena no valsts fondēto pensiju shēmam pērn nav bijusi ienesīga
Pērn gaužām plāni klājies valsts fondēto pensiju pārvaldītājiem – nevienam no ieguldījumu plāniem nav izdevies gūt peļņu. Atsevišķos gadījumos gada laikā zaudēti pat 10%.
Labāk klājies konservatīvajiem pensiju plāniem, bet sliktāk – riskantajiem plāniem ar investīcijām akcijās.
Eksperti notikušajā vaino notikumus starptautiskajos finanšu tirgos un prognozē, ka ilgtermiņā ienesīgums tomēr būs pozitīvs.
No iedzīvotāju sociālajām iemaksām 6% tiek novirzīti valsts fondēto pensiju otrajam līmenim. Šos līdzekļus apsaimnieko privāti pensiju pārvaldnieki – kas pārsvarā darbojas komercbanku paspārnē. Nauda atbilstoši klientu izvēlētajam pensiju plānam tiek ieguldīta akciju tirgos ar mērķi gūt peļņu, lai papildinātu uzkrāto pensijas kapitālu. Pagājušais gads pēdējo 10 gadu griezumā šajā ziņā bija sliktākais.
Jāņem vērā, ka finanšu tirgi ir cikliski, respektīvi, iepriekšējie gadi visi ir bijuši ar peļņu, un ik pa laikam gadās tādi gadi, kad ir zaudējumi; šogad, teiksim, šie zaudējumi, ja mēs skatāmies uz konservatīvajiem plāniem, ir minimāli, respektīvi, tas ienesīgums ir ap nulli, savukārt aktīvajiem plāniem, kur ir investīcijas akcijās, šie mīnusi ir lielāki.
Aktīvajiem pensiju plāniem zaudējumi svārstās no 2 līdz pat 11%. Turklāt šajā ziņā līdzīgi ir bijis visiem pensiju pārvaldniekiem. Iedzīvotājiem uztraukties gan pamata neesot.
"Pensiju uzkrājumi jāskata ilgtermiņā, vismaz 5-10 gadu perspektīvā. Visiem tiem, kam līdz pensionēšanās vecumam ir pietiekami garš termiņš, pensiju uzkrājumā, ja viņi šobrīd ieies "latvija.lv" portālā un skatīsies savu pensiju uzkrājumu, viņi redzēs, ka ienesīgums ir krities, bet kopumā šis kapitāls lielākoties pieaug," turpina Lomanovska.
Pensiju sistēma ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) paspārnē. Arī tur par pērnā gada neveiksmēm nepārdzīvo. Pērn zaudēto nākotnē, visticamāk, varēs atgūt ar uzviju.
Otrā līmeņa būtība ir, ka pārskaita iemaksas uz konkrēto ieguldījumu plānu, un par tām iemaksām tiek iegādātas ieguldījumu plānu daļas par noteiktu cenu. Jo zemāka ir cena, jo vairāk daļas var iegādāties. Tad, kad cilvēks beigs dalību otrajā līmenī un kad ienesīgums būs augstāks, tieši tās daļas, kuras būs iegādātas par viszemāko cenu, nodrošinās viņam vislielāko peļņu.
Par to, kāds pensiju pārvaldītājiem būs 2019. gads, pagaidām gan spriest ir pāragri, tomēr izskatās, ka zemākais punkts ir aiz muguras.
"Šīs prognozes, protams, ir kļuvušas daudz, daudz piesardzīgākas, nekā tās bija pirms gada, tajā pat laikā neviens neprognozē, ko mēs varētu nosaukt par recesiju, tiek gaidīta bremzēšanās, protams, arī kompāniju rezultātos, mēs redzējām "Apple" pirms dažām dienām, ka viņu peļņa varētu nepieaugt tik ļoti," norāda "CBL Asset Management" investīciju direktors Zigurds Vaikulis.
Līdzīgi zaudējumi kā 2. līmenī pērn bija arī 3. līmeņa pensiju shēmās. Lai mazinātu riskus, tuvojoties pensionēšanās vecumam, iedzīvotāji aicināti izvēlēties mazāk riskantus pensiju plānus, bet tiem, kas pensijā plāno iet šogad, uzkrāto kapitālu iesaka vēl neizmantot, bet pagaidīt, līdz ienesīgums palielināsies.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
