Krievijas opozicionāra piemiņas pasākums pulcējis aptuveni tikpat daudz cilvēku kā pirms divām nedēļām, kad pasaule uzzināja par viņa nāvi. Arī piektdienas vakarā cilvēki nāk ar svecēm, ziediem. Lielākoties tie ir Krievijas pilsoņi, kuri atbraukuši uz Latviju pēc agresorvalsts sāktā kara Ukrainā. Plakātu šoreiz nav daudz. Kāds vīrietis tur rokās uzrakstu "Mīlestība nekad nebeidzas".
Noskaņa lielākoties ir klusa, bet ik pa laikam ieskanējās Frenka Sinatras dziesma "My way", kuras pavadībā piektdien zemes klēpī guldīts Navaļnijs.
"Ļoti grūti ir aprakstīt emocijas par šo notikumu un cilvēci kopumā. Es domāju, ka mēs kā cilvēce evolūcijas ceļā esam aizgājuši ne tur, jo tiek nogalināti labākie no mums un visa pasaule mierīgi uz to noskatās. Ir tā, ka cilvēkiem atliek noskatīties uz to, kā tiek iznīcināts kaut kas labs, kaut kas brīvs, kas varētu izglābt pasauli," teic piemiņas pasākumā sastaptā Elizabete.
"Jāierodas, lai atvadītos no cilvēka, kas ir izdarījis diezgan daudz laba ne tikai Krievijai, bet varbūt bijusi līdzdalība arī Latvijā. Ja mums ir labs, demokrātisks kaimiņš, tad arī mums labāk dzīvojas," pauž pasākuma dalībnieks Ņikita.
"Sēras par to neīstenošanos… Kā viss grimst… Par bailīgumu, kas ir cilvēkos. Tas ir nožēlojami. Tas notikums rāda [Krievijas] īsto seju un Latvijā nevajadzētu rasties jautājumiem, ja cilvēku nevar apglabāt un ir jācīnās par ķermeni. Tas jau kaut ko nozīmē," saka pasākumā sastaptā Viktorija.
Daudzi domā, ka Navaļnija nāve Krievijā neko nemainīs, tomēr cerība vēl ir dzīva.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
