Pirms Saeimas vēlēšanām "KPV LV" solīja iedzīvotājiem, ka nāks pie varas un elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponente jeb OIK likvidēs momentā. Tik vienkārši gan tas nebija, taču pirms dažiem mēnešiem toreizējas ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV) ar savas frakcijas starpniecību Saeima iesniedza likumprojektu, kas paredz atcelt OIK subsīdijas.
Nu jau Nemiro vada par likumprojektu atbildīgo Tautsaimniecības komisiju, taču uzreiz pie paša likumprojekta izskatīšanas tā neķērās. Aprīļa beigās nolemts prasīt atzinumus no ministrijām. Patlaban aplēsta ietekme uz valsts budžetu. Kopumā Finanšu ministrija (FM) vērš uzmanību uz diviem aspektiem. Pirmkārt, potenciālas tiesvedības, kas var beigties ar kompensāciju izmaksu no valsts budžeta.
"Mūsu uztraukums ir saistīs ar tiesvedības analīzi. Ja tas risks nepastāv vai ir zems, tad dod mūsu skatu punkta pozitīvu vērtējumu šim projektam," norāda FM Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.
Otrkārt, būtisks aspekts ir valsts energokompānija "Latvenergo", kas ir OIK subsīdiju saņēmējs un maksā lielas dividendes budžetā. Ja likums stājas spēkā, no tām vienu gadu varētu būtu jāatsakās. Tāpat tam var būt ietekme uz "Latvenergo" kredītreitingu un varētu būt jāatmaksā aptuveni 200 miljonu eiro, kas subsīdijās saņemti avansā.
"Protams, likumprojekta pieņemšana atstās ietekmi uz finanšu rezultātiem, kuros tas atspoguļosies tajā gadā, kad likums tiks pieņemts vai būs pilnīgāka skaidrība par likumprojekta pieņemšanu. Apdraudēta ir dividenžu izmaksa," saka "Latvenergo" regulācijas lietu vadītājs Kristaps Ločmelis.
Ekonomikas ministrija norāda, ka, atceļot OIK, ietaupītu gan uzņēmumi, gan iedzīvotāji, kuriem būs papilu nauda tēriņiem. Piemēram, mājsaimniecībām rēķini saruktu par 15%.
"Uzņēmējdarbības pusē tas varētu radīt līdz 8500 jaunu darbavietu. Izmaksas, cenas varētu kristies, līdz ar to būtu papildu līdzekļi algu celšanai un konkurētspējas palielināšanai," pauž EM parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis (KPV LV).
Atceļot OIK subsīdijas, gan pastāv iespēja, ka valsts nesasniegs tās zaļos mērķus un varētu nākties pirkt statistiku par aptuveni 20 miljonu eiro.
Savukārt Atjaunojamās enerģijas ražotāji uzsver, ka nav vērtēta ietekme uz budžetu perspektīvā no pašas nozares, kas maksā budžetā līdzīgu summu, ko saņem piemaksās, un nodarbina 1600 cilvēku, kuri varētu zaudēt darbu. "Runāt par statistikas pirkšanu Latvijai ir pilnīgi neadekvāti un bezatbildīgi. To vispār nedrīkstētu pieļaut valstī, kur ir pietiekoši resursu, lai nodrošinātu šo mērķi uzpildi," uzskata Saeimas Tautsaimniecības komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV).
Komisijas vadītājs ir apmierināts ar likumprojekta virzību. "Mēs sākām skatīt jautājumu, kas attiecas uz ietekmi uz valsts budžetu. Ledus ir sakustējies, bet vēl ir jāizvērtē tiesiskie aspekti un ietekme uz nākotni. Ja mēs samazinām zaļās enerģijas īpatsvaru, tad mēs nesniedzam Eiropas Savienības noteiktos mērķus. Tas būs nākamās diskusijas objekts," norāda Nemiro.
Tāpat vēl iecerēts vērtēt, kā likumprojekts varētu ietekmēt siltumapgādes tarifus. Tas, ražotājiem vairs nesaņemot subsīdijas, varētu pieaugt. Nemiro pauda gatavību komisijā strādāt arī vasarā – sesiju pārtraukuma laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
