Par dokumentu viltošanu tiesās Aizsardzības loģistikas centra amatpersonas

Militārā policija kriminālprocesu uzsāka 2024. gada 15. aprīlī, un pēc nosūtīšanas prokuratūrai  oktobrī tagad tas ir nonācis Rīgas rajona tiesā. Kriminālprocess uzsākts par dokumenta viltošanu un tā izmantošanu grupā pēc iepriekšējas vienošanās, par ko aizdomās turētas trīs Valsts aizsardzības loģistikas un iepirkumu centra amatpersonas.

Saskaņā ar apsūdzību, bijušais iestādēs vadītājs ar vēl kādas amatpersonas un lietvedes atbalstu laika posmā no 2022. gada 25. maija līdz tā paša gada 6. jūlijam, nolūkā slēpt individuālās aizsardzības līdzekļu iztrūkumu, ar atpakaļejošu datumu sagatavoja ziņojumu par līdzekļu norakstīšanu. Runa ir par Covid laika kravu, ko pēc Latvijas lūguma bija uzdāvinājusi ASV vēstniecība.

"Covid aizsardzības līdzekļi – cimdi, brilles vai vizori. Sagatavoja dokumentu, ka noraksta, ka vairāk viņiem viņu nav. Šie līdzekļi bija paredzēti skolām, eksāmeniem, noteikti vai nu visi vai lielākā daļa tika nodoti skolām, bet nekāda dokumentācija netika sagatavota," stāsta Rīgas Austrumu prokuratūras virsprokurora vietnieks Edijs Pastars un piebilst: "Tajā brīdī, kad viņi konstatēja, ka noliktavas ir tukšas, bet nav dokumentu, kam ir atdots, vajadzēja veikt dienesta pārbaudi. Kam atdots, vai viss ir atdots, vai kāds kaut ko nav nozadzis."

Kopējā "izgaisušo" mantu vērtība 26 000 eiro. Vai atdoti skolām, vai varbūt pa kluso pārdoti – to prokuratūra nevērtē šajā kriminālprocesā, te runa tikai par dokumentu viltošanu. Aizsardzības ministrija par šo lietu runā ļoti lakoniski, atbildi sniedzot tikai rakstiskā veidā.

Aizsardzības ministrijas atbilde:

Pēc tam šo viltoto dienesta ziņojumu ievietoja Aizsardzības ministrijas dokumentu vadības sistēmā un apstiprināja tā izpildi. Ņemot vērā, ka pašlaik kriminālprocesa virzītājs ir Rīgas rajona tiesa, Militārā policija nevar sniegt plašākas atbildes uz jautājumiem par amatpersonām un to veikto individuālās aizsardzības līdzekļu norakstīšanu.

Iestādes vadītājam pirmstiesas laikā bija liegums ieņemt amatu, viņš devies pensijā. Bijušais vadītājs savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzīst, viena apsūdzētā vainu atzīst daļēji, bet viena – pilnībā.

"Pārējām šīm amatpersonām nebija šāda aizlieguma. Cik man zināms, viena persona turpina strādāt, viena nestrādā," saka Pastars.

Prokuratūra ir pārliecināta, ka preču norakstīšana nenotika netīšām, vai kļūdas pēc, bet gan bija apzināta dokumentu viltošana. Uz jautājumu, vai šis gadījums neliecina par sistemātiskām problēmām armijas preču uzskaitē, Aizsardzības ministrija atbildēja sekojoši.

Aizsardzības ministrijas atbilde:

Secinājumus par aizsardzības nozares iekšējiem kontroles mehānismiem būs iespējams veikt pēc tiesas sprieduma. Vienlaikus Aizsardzības ministrija uzsver, ka Militārā policija pastāvīgi īsteno tai noteiktās iekšējās kontroles funkcijas – novērst un pārtraukt iespējamus likumpārkāpumus aizsardzības nozarē.

Maksimālais sods par šo amatpersonu veikto nodarījumu ir 4 gadi cietumā, vai piespiedu darbs. Tas, kādu sodu prasīs prokurors katram no apsūdzētajiem, noskaidrosies tiesas debašu gaitā.