Par Eiropas fondu izkrāpšanu pēdējos divarpus gados ierosināti 40 kriminālprocesi

Pēdējā gada laikā šādos skandālos ierautas arī trīs pašvaldības. Pēdējā gada laikā publiski kļuvis zināms, ka likumsargi aizdomās par krāpšanos ar fondu naudu procesuālās darbības veikuši Valmierā, Valkā un Līvānos.

Noteikumi paredz – ja pašvaldība izveido ražotni un tikai tad meklē īrnieku, no ES fondiem var saņemt līdz pat 85% finansējuma, bet, ja teritoriju pielāgo jau iepriekš zināmam uzņēmumam – finansējums ir pat uz pusi mazāks.

Visos gadījumos aizdomas ir par to, ka pašvaldības atjaunojušas industriālās teritorijas jau iepriekš sarunātiem uzņēmējiem, taču to slēpušas un saņēmušas vairāk naudas nekā pienācies.

Gatis Doniks

Eiropas Prokuratūras prokurors

Mūsu skatījumā šis regulējums ir gana skaidrs. Problēma ir, ka šis regulējums piešķir iespējas – vai nu saņemt 40 un vairāk procentu, vai 80 un vairāk procentu līdzfinansējumu. Un tur, kur parādās iespējas, tur parādās vēlme – maskējot to, ka ir jāsaņem 40%, saņemt 80%.

Finanšu ministrijā tikmēr pauž, – iespējams, pašvaldības nereti cenšas apgūt fondu naudu tikai tādēļ, ka ir tāda iespēja, lai gan realitātē interese par kādu industriālo zonu no uzņēmējiem novadā nemaz nav.

Viņi arī piekrīt, – iespējams, Latvijai vajadzēja izvēlēties tādu pašu pieeju kā daudzām citām Eiropas valstīm – proti, ka uzņēmējdarbības atbalstam piešķir mazāku finansējumu, taču tad pašvaldības droši drīkst pielāgot teritorijas jau zināmiem uzņēmējiem.

Nata Lasmane

FM Eiropas Savienības Fondu revīzijas departamenta direktore

Tas pats 56. pants – citas valstis to neizmanto, jo pašā tai pantā ir ļoti augsts krāpšanas risks. Ir pamats pārdomāt, vai visās pašvaldībās, sevišķi mazās, kur nav tik daudz to pretendentu, vispār to izmantot, varbūt var izmantot citu pantu, kur var fokusēt atbalstu konkrētiem uzņēmējiem.

Divarpus gadu laikā Eiropas Prokuratūra par fondu izkrāpšanu Latvijā ierosinājusi 40 kriminālprocesus, no kuriem pieci jau nodoti tiesai. Aizvadītā gada izskaņā iespējamo pārkāpumu apjomi sasniedza gandrīz 20 miljonu eiro.

Skaitliski visvairāk lietu par iespējamo fondu izkrāpšanu ierosināts par pārkāpumiem lauksaimniecības nozarē – pārsvarā tie ir sarunāti iepirkumi vai pārkāpumi būvniecībā. Noziegumu skaitam fondu izkrāpšanā ir tendence pieaugt.