Par "LDz Loģistikas" vadītāja aizturēšanu Saeimā notikusi sanāksme ar Lemberga piedalīšanos
Vernera Lūša aizturēšana bija nopietni satraukusi Satiksmes ministrijas vadību. Notika neformāla apspriede Saeimā. Trešdien vēlā pēcpusdienā sanāca un vairākas stundas kopā pavadīja Ventspils domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs, satiksmes ministrs Uldis Augulis, viņa padomnieks Artis Stucka. Šī sapulce notika nākamajā dienā pēc ziņām par Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmuma "LDz loģistika" vadītāja Vernera Lūša aizturēšanu Lietuvā.
(NP: Nu, ko tad šodien tā uz Saeimu atnācāt, vai tad pa dzelzceļu runāt.) Nē, pa dzelzceļu nē. Es mēnesi nebiju Brigmaņa kungu redzējis. (NP: Mēnesi, ja?) Nu, gandrīz.
(NP: Kādus jautājumus jūs trešdien pārrunājāt ar Aivaru Lembergu?) (….) Grāmatas izdošanu.
Lūsis 2005. gadā kļuva par AS "Ventbunkers" valdes locekli, kas pārstāvēja Lemberga intereses. To, ka Lūsis ir bijis Ventspils mēram svarīgs cilvēks, pierāda epizode Lemberga krimināllietā. Dānijā kādā viesnīcā bija ierakstītas Lemberga sarunas.
Lūsi Lembergs ir pieminējis kādā sarunā Kopenhāgenā 2005. gadā tiekoties ar saviem biznesa partneriem Ansi Sormuli un Gingtu Laiviņu Laivenieku. Šo sarunu ierakstīja Satversmes Aizsardzības biroja Dānijas partnerdienests un to prokuratūra pievienoja lietai par Lemberga iesaisti Ventspils tranzītuzņēmumos.
Vienā no epizodēm Lembergs runā ar Rūdolfu Meroni un šīs sarunas laikā zvana Lūsim. Lembergs grib, lai noskaidro, kā sauca vienu uzņēmumu. Lūsis nesaprot, ko Ventspils mērs no viņa vēlas un Lembergs secina, ka Lūsim vēl nav pietiekami liela pieredze.
Arī sarunā ar Gintu Laiviņu Laivenieku Lembergs piemin Lūsi. Viņa uzdevums esot ietekmēt situāciju "Ventbunkerā", lai Lembergam nevajadzētu pārāk strauji kārtot parādu.
"Sveiks! Klausies, kā sauca to kompāniju, kura bija "Ventbunkeram" priekšā, ekskluzīvas līguma tiesības bija? "Ventbunkers" kādreiz slēdza līgumus un viņam priekšā bija tā kompānija, kas slēdza ekskluzīvus līgumus, ekskluzīvas tiesības, tikai viņi varēja slēgt. Kā viņa saucās, nu kā. Ar Maskavas birojiem apkalpoja, ārzemju kompānija, nē, nē… Nu ieveda mazuta kravu tur… un varēja slēgt līgumu ar "bunkeru", bet bija viena kompānija priekšā…" – "Nekā personīga" citē sarunu.
"Bet nu Gint! … Nu runāsim atklāti. Ar Lūsi esmu runājis, ka ir baigi sūdīgā situācija. No vienas puses ir vairākums, no otras puses ir kredītsaistības. Es viņam lūdzu izdarīt maksimālu spiedienu, lai pagarinātu kredītu. Ja to pagarina, tad ir viss, tad tiek nomaksāts kapitāla palielinājums," tiek citēta saruna.
Lūsis ir strādājis Ventspilī, es viņu pazīstu, man ar viņu sen nav bijušas nekādas darīšanas, es gan esmu viņu Rīgā tā… Kaut kāda liela apspriede bija dzelzceļniekiem, tad es viņu satiku, pāris vārdus.
2008. gadā, kad Latvijas kuģniecību kontrolēja partijas Latvijai un Ventspilij pašreizējais valdes loceklis Imants Sarmulis, Lūsis nokļuva kuģniecības meitasfirmas "LSC Shipmanagement" valdē. 2010. gadā sākas Lūša karjera Satiksmes ministrijā. Kad Uldis Augulis pirmo reizi kļūst par ministru, Lūsi pieņem lidostas "Rīga" valdē. Augulim nonākot amatā otrreiz 2016. gadā, Lūsis kļūst par "LDz Cargo" apakšuzņēmuma "LDz Loģistika" vadītāju. Augulis apgalvo, ka ņemt Lūsi darbā neesot bijis viņa lēmums.
(NP: Vai jums ir ziņas, kādēļ Verners Lūsis tika izvēlēts šim amatam?) Nu, tas jāprasa dzelzceļa vadībai, jo meitaskompānijas izvēlas dzelzceļa vadība. (NP: Viņš savulaik, jūsu laikā tika iecelts arī lidostā. Vai jūs atceraties šos apstākļus?) Nu drošo vien, tā kā visus pārējos valdes locekļus, tā arī Verners Lūsis.
"LDz" loģistika atradās tīri zem "LDz Cargo" apakšā. Šinī te gadījumā tā meitas struktūras un kārtība nosaka to, ka lēmums tiek pieņemts, šajā te gadījumā lēmumu pieņēma "LDz Cargo".
(NP: Tad Verners Lūsis nebija pieņemts tādēļ, ka viņš ir pazīstams ar Aivaru Lembergu un…) Nu, Pūpola kungs, mums ir padomes, mums ir izvirzīšanas komisijas, kas izvērtē visus tos valdes locekļus, kas tiek virzīti gan kapitālsabiedrībās, gan valdēs, gan padomēs.
Pa starpu abiem Auguļa laikiem Lūsis nodarbojās ar privātbiznesu, tirgoja degvielu. Viņa firma "TF Europa" uzrāda milzīgas bilances svārstības.
Savu komercdarbību Verners Lūsis īstenoja vērienīgi. Firmu iemitināja "BOwlero" centrā. Tās pirmajā 2014.gadā tās apgrozījums bija 20 miljoni eiro. Gadu vēlāk tas nokritās uz 800 000. Pēc tam firmu pārcēla uz Ventspili un likvidēja pavisam.
"Nekā personīga" rīcībā esošā informācija liecina, ka Polijas pilsētas Bjalostokas prokuratūra Lūsi tur aizdomās par krāpniecību ar PVN. Savukārt Paņevežas prokuratūra Lietuvā vēlējusies iztaujāt Lūsi kā liecinieku kriminālprocesā, kas attiecas uz citiem cilvēkiem. Abos gadījumos Verners Lūsis pratināts Finanšu policijā.
(NP: Tad jūs nevarat ne apstiprināt, ne noliegt, ka viņš pratināts finanšu policijā.) Nē, šādu informāciju mēs ne apstiprinām, ne noliedzam.
Mēs esam saņēmuši no Lūša kunga, visa valde epasta ziņojumu no viņa būtībā, kur minēts tas pats ir. (NP: Un ko viņš ziņo?) Ziņo, ka viņam ir privāta rakstura un juridiska rakstura jautājumi, kas viņam jāatrisina. (NP: Vai kad jūs pats nonācāt šai amatā, vai jums bija sarunas ar Aivaru Lembergu vai Arti Stucku?) Es jau jums vienreiz jau teicu, mēs jau runājām, ka ar Arti Stucku mēs esam runājuši un viņš bija tas, ka uzaicināja īstenībā uz šīm sarunām.
Lietuva aizturēja Lūsi, jo viņš bija izsludināts starptautiskajā meklēšanā. Starptautiskais orderis attiecas arī uz Latvijas likumsargiem, kuriem arī bija visas iespējas Lūsi aizturēt. Iekšlietu ministrija atteicās atklāt, cik ilgu laiku Lūša vārds atradies starptautiskajā meklējamo personu sarakstā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
