Parakstu vākšana pret krāpnieku īsziņām: cik reāla ir šī iecere un ko saka drošības eksperti

Iniciatīvu iesniedzis Eduards Rozenbergs, kurš ikdienā strādā par informācijas drošības vadītāju – arī viņa paziņu lokā bijuši gadījumi, kad krāpnieki ar īsziņām izkrāpj cilvēkiem naudu. Tas arī pamudinājis sākt vākt parakstus – Rozenbergs aicina veikt grozījumus Elektronisko sakaru likumā, ietverot prasības mobilo sakaru operatoriem līdzīgā izpildījumā, kā tas jau esot izdarīts Lietuvā.

Tehniski tas nozīmētu, ka operatoriem ir jānodrošina iespēja norādīt nosūtāmo īsziņu identifikatorus, kas ļauj identificēt faktisko sūtītāju, kā arī citus raksturlielumus, par kuriem panākta vienošanās ar operatoru.

"Ja e-pasti kā uzbrukuma vektoros tiek izmantoti, efektivitāte ir 10%, tad īsziņām tas būs 2-3 reizes lielāks. Tāpēc, ka mēs neesam pieraduši saņemt īsziņas tādos apmēros, rēķināmies – ja saņemam SMS no pasta, tā ir no pasta! Un, ja gaidām sūtījumu, tur prasa ievadīt datus, tad arī ievadīsim! Nešaubos, ka vecāka gadagājuma cilvēki ir īpaši viegls mērķis," skaidro iniciatīvas iesniedzējs.

Policija šogad līdz jūnijam reģistrējusi 66 gadījumus, kad iedzīvotājiem nosūtīta īsziņa ar viltotu mājaslapas saiti – 46 gadījumos iedzīvotāji noticējuši, krāpnieku guvums gandrīz 88 000 eiro. Bet tie tikai gadījumi, par kuriem oficiāli ziņots – pavisam iespējams, tā ir aisberga redzamā daļa. Policija secina, ka noziedzniekiem visbiežāk naudu izdodas izkrāpt, uzdodoties par bankām, kurjerdienestiem vai sūtījumu piegādātājiem, Latvija.gov.lv pārstāvjiem, pastu, kā arī tiesu.

"Bite Latvija" atbalsta iniciatīvu, reizē uzsverot, ka krāpnieki, visticamāk, nesnaudīs, un pat ja SMS sūtīšana nebūs iespējama, pastiprinās citus āķēšanas veidus.

"Tā ir maza daļiņa no visa, jo saprotam, ne tikai SMS sūta, bet zvana. Ja SMS bloķējam, krāpnieki meklēs citu risinājumu. Operatori jau nāk kopā – pagaidām nav uz tām īsziņām tendēts, bet vairāk uz krāpnieku zvaniem. Viņi izmantoja drošības dienestu numurus, 112, 110, mēs sadarbojamies arī ar bankām," saka "BITE Latvija" iekšējās drošības procesu vadītājs Reinis Pudāns.

Alfanumeriskie identifikatori – tik sarežģīts termins ir sūtītāja vārdam, ko ieraugām, saņemot īsziņu. Ja Latvijā piereģistrēt numuru un nosaukt sevi valsts iestādes vai kurjerdienesta vārdā nav iespējams, citviet pasaulē tas izdarāms gana viegli.

"Pasaulē ir daudz dažādu valstu un regulējumu. Iespējams kādā Āfrikas valstī, kur neko neizsaka šī "Valsts policija.lv" varēsiet šādu SMS izsūtīt. Protams, zināmu uzticamības kredītu šie viltus sms sūtītāji tomēr zaudēs – viņus nevarēs noformēt, kā nākošus no kādas valsts institūcijas vai bankas," teic "Cert.lv" datordrošības eksperts Gints Mālkalnietis.

Eksperti mudina iedzīvotājiem ne tikai būt uzmanīgiem pašiem, bet arī pastāstīt par krāpnieku viltībām tuviniekiem.

"Ja redzam, nezināmi numuri zvana, krievu valodā runā uzdodas par banku, nekavējoties noliekam un piezvanām paši šai institūcijai. Tāpat SMS, nespiežam uz saitēm, pajautājam – tieši vecākiem cilvēkiem – saviem bērniem: hei, man atsūtīja īsziņu, kas tas ir," norāda Pudāns.

Policija secina, ka visvairāk šādu krāpniecības gadījumu reģistrēti Rīgā un Rīgas reģionā, Kurzemē un Vidzemē. Neoficiāli izskanējis, ka visbiežāk krāpnieki uzdarbojas no postpadomju valstīm, iespējams, nodarbināti ieslodzījumā esošie.