Pārdod bijušo prokuratūras ēku Dzirnavu ielā

Situācija ap bijušo specializētās vairāku nozaru prokuratūras ēku ir sarežģīta. Nams pieder valstij, savukārt zeme pieder uzreiz vairākiem īpašniekiem.

Viens no viņiem arī izmantojis likumā noteiktās pirmpirkuma tiesības.

"Pats darījums un līguma noslēgšana, un naudas ieskaitīšana valstij notiks nākamā gada sākumā. [Ticējāt, ka tik drīz izdosies? – red.] Ticējām, jo pēc izmaiņām īres likumā ir pieaudzis pieprasījums pēc īres namiem, šis ir viens no objektiem, kas tā var tikt attīstīts," norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Oficiāla apstiprinājuma pieņēmuma, ka nams tiks attīstīts kā dzīvokļu projekts gan nav. Kurš ēku iegādājies un kādi ir plāni, netiek publiskots. Taču šis varētu būt gadījums, kad izšķiroša bijusi vieta. Proti, pilsētas centrs.

Šobrīd iemaksāti 10% no summas. Pilnībā īpašumtiesībām jāmainās nākamā gada sākumā.

Lai arī darījums noticis, jaunajam īpašniekam jārēķinās ar visai lieliem ieguldījumiem. Galu galā tieši ļoti sliktais stāvoklis bija galvenais iemesls, kādēļ ēku pameta prokuratūra.

Ziņu raidījumos TV3 jau stāstījuši, ka pārliecināties par tās stāvokli iepriekšējais ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers veda gan Saeimas deputātus, gan Valsts Nekustamo īpašumu vadību.

Šobrīd specializētā vairāku nozaru prokuratūra pārcēlusies uz Aspazijas bulvāri. Restaurētu, taču iepriekš arī pamestu ēku, kurā darbojās Valsts policija.

Šis ir viens no retajiem gadījumiem, kad Valsts nekustamie īpašumi saredzēja, ka izdevīgāk ēku ir saglabāt, nevis pārdot.

"Ir objekti, kurus pieturam, jo tie nenes zaudējumus. Redzam, ka nākotnē var pārdot dārgāk vai arī to varēs izmantot publiskai funkcijai," skaidro Vārna.

Runājot par atbrīvotām ēkām kopumā, to pārdošana var ilgt no pieciem mēnešiem līdz pat vairākiem gadiem. Dzirnavu ielas gadījumā tā pārdota no pirmās reizes.

"Šogad esam pārdevuši 96 īpašumus par vairāk nekā 5 miljoniem eiro. Trīs no tiem ir tādi, kurus atbrīvoja valsts iestādes, kas tur atradās," stāsta Vārna.

Visai grūti esot pārdot valstij piederošus īpašumus reģionos. Ja to uzturēšana kļūst neizdevīga, var tikt pieņemts lēmums pat par stipri samazinātu cenu.

Taču tā var notikt arī ar objektiem Rīgā. Piemēram, bijušo Nacionālās bibliotēkas ēku iepretim Vērmanes dārzam tirgoja vairākus gadus. Sākotnējā prasītā cena 3,9 miljonu eiro apmērā nokrita līdz 1,9 miljoniem.