Parlamentārā izmeklēšanas komisija mēnešiem vētī banku jomas "kapitālo remontu". Vai tas nesis kādu rezultātu?
Pagājuši jau gandrīz četri mēneši, kopš Saeimā lēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju tā sauktā finanšu sektora kapitāla remonta izvērtēšanai. Pieredze ar iepriekšējām izmeklēšanās komisijām liek jautāt, vai no šīs būs kāda lielāka jēga nekā no citām, kas nav bijuši tie veiksmīgākie piemēri.
Parlamentārās izmeklēšanas komisijām Latvijā ir sena vēsture. Pirmās parādījās vēl pagājušā gadsimta 20. gados. Līdz šim bijušas 35 šādas komisijas, un kas tik nav parlamentāri izmeklēts – piemēram, kopš neatkarības atjaunošanas šķetināti privatizācijas un pedofilijas skandāli, banku sabrukumi, tā sauktas oligarhu sarunas, Zolitūdes traģēdija un Covid-19 pandēmijas pārvarēšana.
Parlamentārās izmeklēšanas bieži kritizētas. Iztērēts laiks, iztērēta nauda konsultantiem un piemaksai komisijas vadītājam, bet beigu beigās jēgas īsti nekādas. Tik tāda papļāpāšana un, tā teikt, tvaika nolaišana.
Janvāra beigās Saeima pēc opozīcijas priekšlikuma lēma izveidot pirmo parlamentārās izmeklēšanas komisiju šajā sasaukumā, lai vētītu tā sauktu finanšu sektora kapitālo remontu, tā sekas un pie reizes triju kredītiestāžu krahu, proti, "ABLV Bankas", "PNK Bankas" un "Baltic International Bank". Sākumā bija iecerēts, ka ap šo laiku viss process jau būs noslēdzies, bet ar deputātu balsojumu komisijas darbības termiņš pagarināts.
No banku sabrukuma vērtēšanas ātri gan nācās faktiski atteikties, ņemot vērā, ka saistībā ar tām ir kriminālprocesi un tiesu darbi, tāpēc informācija ierobežota. Savukārt "kapitālais remonts" gan plaši iztirzāts, ņemot vēra, ka komisijas izveides iniciatoru ieskatā Latvijā centienos uzlabot naudas atmazgāšanas novēršanu un izskaust nerezidentu biznesu finanšu sektorā iebraukts dziļi otrā grāvī. Esot pārāk plašas banku prasības, pārbaudes un piekasīšanās klientiem, kas rezultējies nepieejamos vai dārgos pakalpojumos, tai skaitā tautsaimniecības kreditēšanā.
Šonedēļ uz komisijas sēdi bija uzaicināta četru lielo komercbanku vadība.
Izstāstīšu mazu piemēru. Vakar ielidoju nav ASV. Biju nedēļu ASV. Mēs ar kundzi gājām pa ielu, skatāmies – banku. Saku "Ieejam!". "PNC" saucās banka. Ieejam. "Kontu varat atvērt? Jā, lūdzu, nāciet iekšā!". Pase ir, vīza ir. 15 minūtēs atvērām kontu. No kaut kādas, atvainojiet, ir tāds vārds "čuhņa", Latvijas, ja? Bez jebkādām problēmām.
Banku pārstāvji skaidro, ka tagad situācija ir kļuvusi vieglāka klientiem nekā vēl pirms dažiem gadiem, taču kaut kāda riska kontrole tik un tā būšot. Piemēram, prasa iespējamiem jauniem klientiem, kas viņus īsti saista ar Latviju.
Finanšu noziegumu novēršanas pārvaldes vadītāja Karina Lindava norāda: "Ja mums atbrauks kāds no, nezinu, Ķīnas, vienkārši tūrists un gribēs atvērt kontu, mēs nevērsim. Mēs prasīsim, kāpēc tas konts ir vajadzīgs. Šis jautājums izriet no AML direktīvas. Jānoskaidro, kāpēc šis konts ir vajadzīgs. Ko klients atbildēs – ka viņš ārvalstīs grib turēt maciņu? Tas nav mūsu mērķauditorijas klients."
Savukārt situācija ar aizdevumiem pamazām uzlabojoties, taču baņķieri arī norāda uz atšķirībām Latvijā, salīdzinot ar kaimiņvalstīm.
Mēs spējam ietekmēt piedāvājumu pēc kredītiem. Piedāvājumu puse, mūsuprāt, ir tieši tāda pati kā Igaunijā un Lietuvā. Pieprasījuma puse, mūsuprāt, ir nedrošāka, mērenāka Latvijā nekā Lietuvā un Igaunijā.
Savukārt "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis saka: "Latvijā vienkārši ir mazāk kreditējamu uzņēmumu. Tā ir tā pieprasījuma puse. Līdzīgi kā SEB, mums arī ir pilnīgi identiski kritēriji visās trijās valstīs."
Konkurences padomes vadītājs Juris Gaiķis pauda, ka svaigu elpu pieejamākiem banku pakalpojumiem dotu jaunu komersantu ienākšana tirgū: "Nu nav tās konkurences. Tik veselības un atraktīvas, kādu gribētos visiem patērētājiem."
Vai no visām šīm sēdēm un diskusijām ir vai beigās būs kāda praktiska jēga? Komisijas locekļiem viedokļi dalās.
"Visu laiku ir mēģinājumi šo kapitālo tirgus reformu… Teikt, ka tā nebija nepieciešama. Visu laiku šī nostaļģija pēc laikiem, kad Latvijā varētu skalot Kremļa naudu un kopumā neko nekontrolēt. Es domāju, ka komisijas darbs pēc būtības neko labu nedos, bet labi jau būs tas, ja tas neko sliktu nedos," saka parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Edmunds Jurēvics ("Jaunā Vienotība").
Savukārt parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis Andris Šuvajevs ( "Progresīvie") pauda: "Es pagaidām atturēšos no tāda viennozīmīga komentāra. Maijā un jūnijā, kad mums ir vairāk pievērsta uzmanība šiem praktiskajiem jautājumiem. Primārais jautājums pēc tam būs, ko mēs varam izsecināt un kas pēc tam parādīsies tajā komisijas gala ziņojumā."
Bet parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis, Harijs Rokpelnis (ZZS) norādīja: "Tāds taustāmo vai sauso atlikumu droši vien būtu grūti nosaukt. Jebkurā gadījumā tas jautājumus loks ir ļoti plašs, un skaidrs, ka mēs vairāk fokusējamies uz to, ko sistēmā mainīt un uzlabot."
Jau ir jēga. Tāpēc vien, ka viņa ir nodibināta. Latvijas Banka runā savādāk. Kazāka kungs nosauca veselu virkni lietu, ko viņi dara. Viņi ir panākuši to, ka Bankas maksā vairāk par depozītiem. Tiek samazināta banku procentu marža kredītiem. [TV3 Ziņas: Jūs domājat, ka tas ir komisijas nopelns. Šos jautājumus skata Tautsaimniecības komisijā, budžeta komisijā, ilgtspējas komisijā…]
Tautsaimniecības komisija izskatīja un skatīs pēc gada. Mēs skatam katru nedēļu.
Plānā esot arī virzīt konkrētus likumu grozījumus procedūru atvieglošanai. Parlamentārās izmeklēšanas komisijas darbības termiņš ir līdz augusta beigām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
