Partiju cīņu dēļ Rīgas brīvosta palikusi bez politiskās vadības

Ceturtdien, 2. augustā, Rīgas brīvostas valdes locekļa amata pienākumus beidza pildīt Eiropas Parlamentā ievēlētie Nils Ušakovs (S) un Andris Ameriks (GKR), kurš bija arī valdes priekšsēdētājs. Viņu vietā gan neviens nav iecelts, ņemot vērā Rīgas domes varas vakuumu. Tomēr valdē nav arī vietnieka, kuram šajā situācijā būtu jāpārņem ostas politiskā vadība.

Sākotnēji bijuši četri kandidāti, tad – divi, taču tagad esot trīs potenciālie Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāji.

Četri ministriju virzītie valsts pārstāvji kopš februāra nav spējuši vienoties, kurš no viņiem ir labākais augstajam amatam.

Bez "Attīstībai/Par!" pārvaldītās Vides ministrijas virzītā Viestura Zepa un KPV LV paspārnē esošās Ekonomikas ministrijas pārstāvja Pāvela Rebenoka uz vietnieka amatu pretendē arī Jaunās konservatīvas partijas vadītās Satiksmes ministrijas virzītā Džineta Innusa.

Politiskās kolīzijas Brīvostu satricinājušas brīdī, kad visai strauji sācis krist pārkrauto kravu apgrozījums.

Kā liecina jaunākie dati, kravu apjoms Latvijas ostās gada otrajā ceturksnī samazinājies par 10%. Nespējot rast kopsaucēju, pieņemts lēmums nākamo sēdi sasaukt tikai septembrī, kad arī varētu lemt, kā situāciju risināt. Visu šo laiku valdes locekļi gan turpina saņemt algu, kas, lai arī samazināta, joprojām ir ap 3000 eiro.

Kamēr Brīvosta palikusi bez vadības, Satiksmes ministrija sagatavojusi izmaiņas brīvostu nolikumos. Tās paredz, ka turpmāk viens cilvēks valdē varēs strādāt piecus gadus. Tāpat ostu valdēm būs pienākums ievērot līdzīgas prasības, kādas ir valsts kapitālsabiedrībām. Tas, vai izmaiņas tiks pieņemtas, būs atkarīgs no valdības lēmuma.