Latvijas Nacionālajā bibliotēkā šajās dienās norisinās Grāmatu svētki, un, lai gan pētījumi rāda, ka gandrīz trešdaļa iedzīvotāju pēdējā gada laikā nav izlasījuši nevienu grāmatu, grāmatu tirgus Latvijā ir dzīvs un pat augošs. Izdevēji stāsta, ka šogad izdoto grāmatu skaits pieaudzis, bet lasītāji aizvien biežāk izvēlas tieši pašmāju autoru darbus.
Neraugoties uz kopējo lasīšanas paradumu negatīvo tendenci, lielākais grāmatu izdevējs Latvijā norāda, ka šogad izdoto grāmatu skaits ir pat pieaudzis – izdevniecība laidusi klajā vairāk nekā 400 jaunu nosaukumu, kas ir vairāk nekā tajā pašā periodā pērn.
Ja vēl nesen ievērojami lielāks īpatsvars bija ārvalstu autoru darbu, šobrīd situācija ir izlīdzinājusies, izdoto tulkoto un latviešu autoru grāmatu skaits ir teju vienāds. Turklāt izdevēji norāda uz pieaugošu latviešu autoru aktivitāti, tirgū ienāk arvien vairāk jaunu un radošu rakstnieku.
Lelde Kovaļova
Latviešu rakstniece
"Kopumā es jūtos ļoti labi kā autors Latvijā, jo Latvijā ir raksturīgi, ka lasītāja atbalsta savus mīļākos autorus. Man visas grāmatas ir bijušas papildu tirāžās, es pieļauju, ka veiksmīgākie darbi ir bijuši "Bezvēsts pazudušās" un "Klusie kaimiņi", mans debijas romāns un mans iepriekšējais romāns "Klusie kaimiņi" sasniedza gandrīz desmit tūkstošu tirāžu."
Grāmatas tirāža, kas pārsniedz piecus tūkstošus eksemplāru, Latvijā jau tiek uzskatīta par ļoti labu rādītāju. Tāpēc īpaši izceļas Zanes Daudziņas romāns "Bērnu dienas komunālajā", kura tirāža drīzumā sasniegs 25 000 eksemplāru.
Arī lasītāko grāmatu topos visbiežāk augšgalā ir tieši pašmāju autoru darbi, apliecinot, ka interese par latviešu literatūru kļūst arvien lielāka.
Iemīļotu un zināmu autoru grāmatām pieprasījumus ir nemainīgi labs, norāda izdevēji, tomēr izmaiņas lasītāju paradumos parādījušās pēdējos gados, kad apkārt valda vairāk trauksmes.
Vija Kilboka
Grāmatu apgāda "Zvaigzne ABC" īpašniece
"Mums tagad ir tie omulīgie detektīvi, un vēl mēs nupat izdevām visā pasaulē populāras, omulīgās krāsojamās grāmatiņas, es domāju, diez vai latvieši kaut ko tādu var. Tās ir tādas modes tendences, cilvēki grib šo mīļumu, šo mieru, ka patiesi tev pa durvīm nāk iekšā, pa logu nāk iekšā agresīvā informācija, un tu esi satraukts."
Labus rezultātus nerāda arī pēdējie starptautiskie pētījumi – bērnu lasītprasme kļuvusi vājāka gan pasaulē, gan Latvijā. Tomēr šī negatīvā tendence devusi arī pozitīvu efektu – pieaug interese par bērnu literatūru un lasīšanu ģimenēs.
Alīse Nīgale
Izdevniecības "Liels un mazs" līdzīpašniece
"Tas, kas ir, kopš mēs ceļam kolektīvo trauksmi ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē. Par to, ka lasītprasme un lasītprieks mazinās un ka cita veida izklaides galvenokārt, jo es ne vienmēr gribu teikt, ka lasīšanas ir izklaide, bet tieši cita veida izklaides, aizņem bērnu ēteru, tad man liekas, ka ir ļoti daudz pieaugušo, kas ir kļuvuši ļoti mērķtiecīgāki un apzinātāki šajā jautājumu, kas paši vairāk ir sākuši domāt, vai viņa bērns lasa, ko viņš lasa, vai viņi to dara kopā."
Kamēr pieaugušo grāmatu plauktos nostiprinās tā sauktā omulības literatūra, bērnu grāmatu vidū arvien lielāku vietu ieņem komikss – žanrs, kas apvieno vizuālo un tekstuālo stāstījumu, ļaujot saturu uztvert īsos, koncentrētos fragmentos. Izdevēji norāda, ka komiksi kļuvuši par pateicīgu formu, lai bērniem izstāstītu arī nopietnas un vērtīgas tēmas, saglabājot lasīšanas prieku.
