Pastāv bažas par dzīvnieku bojāeju dzeloņdrāšu žogā uz Latvijas robežas

Dzeloņdrātis uz valsts robežas ar Baltkrieviju sāka uzstādīt mēneša sākumā. Šobrīd dzeloņdrātis izbūvētas vismaz 18 kilometru garumā, tuvākajā laikā tās būtu jāuzstāda vismaz 37 kilometru posmā.

Žogam jāaizkavē nelegāla migrācija, taču tas kļuvis arī par vietu, kur mokošā nāvē mirst meža dzīvnieki. Sākotnēji to savākšanā un uitilizācijā lūgti iesaistīties vietējie mednieku kolektīvi.

"Man ir zināms par trim šādiem gadījumiem. Vienā no tiem mednieki izbrauca dzīvnieku savākt, vienu reizi alnis pats bija atbrīvojies, taču visticamāk lieliem ievainojumiem. Tas ir pēdējo nedēļu laikā," saka mednieks Aleksandrs Karavadskis.

Valsts robežsardzē TV3 Ziņām apstiprināja vismaz divu dzīvnieku bojāeju. Tiesa, šis skaitlis figurē kopš nedēļas sākuma. Vairāki speciālisti, kas vēlējās palikt anonīmi pauda neticību, par to vai jaunu gadījumu tiešām nav. Taču oficiālu apstiprinājuma citiem gadījumiem arī nav.

"Šī brīža risinājums ir tāds, ka mežsargi bojāgājušos dzīvniekus izslēdz no reģistriem, savukārt, mednieki kolektīvi tos jau pārņem tālāk utilizācijai. Par bojāgājušajiem runa ir par diviem gadījumiem," norāda Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone.

"Tā problēma… Nevajag no tās distancēties. Tā paliks tika vēl lielāka, jo ilgāk šis žogs šādā formā atradīsies," uzskata Valsts meža dienesta (VMD) Medību daļu vadītājs Valters Lūsis.

Nedēļas laikā negatīvais žoga blakusefekts nonācis vairāku atbildīgo dienestu redzeslokā. VMD pārstāvis uzskata, kaiespējami ātri no pagaidu risinājuma jāpāriet pie pastāvīga: "Te jautājums, cik īsā vai garā periodā tiks pārskatīts jautājums par kādas pamatīgākas būves izveidošanu, kā pie Krievijas robežas, tur mēs nesaņemam informāciju par šādiem bojāgājušajiem dzīvniekiem."

Ņemot vērā nestandarta situāciju, kādā pagaidu žogs tiek likts, tas rada arī virkni komunikācijas problēmu. Valsts robežsardze norāda, ka tai īsti nav nekāda sakara. Žogu liek Iekšlietu ministrijas pakļautība esošā Valsts nodrošinājuma aģentūra. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP), uz TV3 Ziņu jautājumiem par šo tematu atbildēt nevēlējās.

Pastāv pamatotas bažas, ka dzeloņdrātīs iepinušos dzīvnieku skaits tuvākajā laikā var palielināties. Kļūst vēsāks un aļņi kā arī brieži veic lielākus pārgājienus barības meklējumos.

"Par cik tā ir pierobežas zona, slēgtā zona, tad arī sāk rasties sazvērastības teorijas. Problēmas apjoms tiek uzpūsts lielāks nekā patiesībā, tāpēc pareizākais ir novērtēt situāciju uz vietas. Kolēģi aizies pārliecināsies dabā vai un cik tā liela problēma ir uz Latvijas robežas, tad arī mēs attiecīgi sniegsim kaut kādus ieteikumus un rekomendācijas robežsardzei, ko var izdarīt savādāk," saka Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode.

Nelegālo robežas šķērsotāju filmētajos kadros redzams, ka ar līdzīgu ainu saskaras arī Lietuva. Video jau nonācis vienā no arābu valodā veidotajām "Facebook" lapām, kas apkopo pašrocīgi uzņemtos kadrus. Potenciāli šos precedentus var izmantot, kā apliecinājumu Latvijas, Lietuvas un Polijas nežēlībai. Parakstā minēts, ka Afganistānā cilvēktiesību un dzīvnieku tiesību aizstāvji to nepieļautu.