Pašvaldības apsteidz likumā noteikto "okupekļu" novākšanas datumu

Viennozīmīgi iespaidīgākās nojaukšanas statusu varētu iegūt tā dēvētais Pārdaugavas piemineklis, kas augustā nokrita ar lielu blīkšķi.

"Mēs sākotnēji izskatījām 162 vietas." Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) pārstāvis Jānis Asaris vērš uzmanību tam, ka demontētu un nojauktu pieminekļu ir mazāk nekā eksperti sākotnēji apzināja. Apbedījumi palika neskarti.

"Diezgan daudz objektu, kas ir ar šo visu simboliku un tam līdzīgi, bet atrodas karavīru apbedījumu vietās. Viņi var nepatikt, bet uz viņiem šis likums neattiecas," saka Asaris.

Likumā noteikts, ka jādemontē objekti ar nacistiskās Vācijas vai PSRS simboliku. Tai skaitā tādus, kas slavina minēto okupāciju varu un ar tām saistītas personas un notikumus, kara ideoloģiju, totalitārismu un vardarbību.

"Arī akmeņi ar uzrakstiem, arī piemiņas plāksnes no sienām. Ļoti dažādi." Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība raksturo dažus no objektiem, kas ieinteresēja viņas vadīto muzeju. Ekspertu grupa, kuras sastāvā bija gan vēsturnieki, gan mākslinieki, izvērtēja 80 objektus un sprieda, vai tos ir vērts saglabāt muzeja krājumā.

"Mēs esam lēmuši no šiem 80 iekļaut fragmentus no 31. Šobrīd ir atvesta, teiksim tā, trešdaļa – 15 fragmenti, dažiem objektiem ir vairāk fragmentu," turpina Vība.

Ceļā ir vēl pieminekļi vai to fragmenti no Tukuma un Krāslavas. Visus saglabātos pieminekļus muzejs glabā kādā angārā, kura atrašanās vietu publiski netiek atklāta.

Tos objektus, kas nenonāks muzeja īpašumā paredzēts likvidēt. Kopumā no ēku sienām, pagastu un pilsētu laukumiem ir novākti vairāk nekā 120 totalitārismu un okupāciju varu slavinošu objektu Latvijā.