Pašvaldības iebilst privātskolu finansēšanai no vietvaru budžeta

Līdz šim likumā bija noteikts, ka privāto izglītības iestādi pašvaldība līdzfinansē vien gadījumā, ja tā īsteno tādu izglītības programmu, ko nepiedāvā attiecīgās vietvaras skolās. Taču pagājušonedēļ pēc deputāta Ritvara Jansona (NA) ierosinājuma šī norma no likuma svītrota. Tas faktiski nozīmē, ka pašvaldībām turpmāk būs jāfinansē visas tās privātskolas, kuras juridiski ir sabiedriskā labuma organizācijas vai sociālais uzņēmums.

"Tādu skolu skaits nav liels, tikai aptuveni 20, tā ir tikai pamatizglītība, tā nav vidējā. Un tā nav jebkura skola, tā ir skola, kura ir sabiedriskā labuma organizācija, kas nodarbojas būtībā ar labdarību, kas nav komercuzņēmums, sociālais uzņēmums, kas veic sabiedrībai sociāli vērtīgu darbību," teic Jansons.

Iebildumi gan pret grozījumiem ir Latvijas Pašvaldību savienībai (LPS). Tur norāda – grozījumi ar tiem nav gana izdiskutēti, turklāt neatbilst tam, ko sludina Izglītības ministrija – ka nepieciešams skolas optimizēt, lai ietaupītu naudu pedagogu algām un citām vajadzībām.

"Pašvaldībām ir uzdevums slēgt vai optimizēt savas skolas, un šos līdzekļus varēs nevis izmantot, lai nodrošinātu pedagogiem atalgojumu, lai nodrošinātu atalgojumu arī atbalsta personālam, bet maksāt privāto skolu uzturēšanas izmaksas. Šobrīd šīs izmaksas vienkārši grib pārlikt uz pašvaldības pleciem, uz sabiedrību," stāsta LPS padomniece izglītības jautājumos Ināra Dundure.

Satraukumu par grozījumiem pauž arī galvaspilsēta. Rīgā ir aptuveni 30 privātskolu, no kurām vismaz sešas jau tagad kvalificētos saņemt pašvaldības līdzekļus. Rīgas domē bažas, ka to skaits, vēloties saņemt naudu, varētu pieaugt, tai par laikā pašvaldībai esot maz iespēju kontrolēt privāto skolu darbu.

"Ir gan ļoti veiksmīgas, gan ļoti iekļaujošas un labas skolas, gan arī dažādi diezgan alternatīvi, maigi izsakoties piemēri, kas radītu lielākas problēmas. Mums visiem labi atmiņā vēl ir stāsts par šo "Mīlestības māju", kura bija jāslēdz tur izmantoto disciplīnas metožu dēļ," saka Rīgas domes Izglītības komitejas vadītāja Iveta Ratinīka (LA).

Turklāt, domes ieskatā, grozījumi varētu radīt arī vēl lielāku nevienlīdzību starp turīgajiem un pārējiem bērniem. "Ja saglabājas šis princips, ka skola iekasē naudu no vecākiem un nu arī visādus labumus no pašvaldības, mēs radām vairāku līmeņu skolas. Kādiem īpaši turīgiem un privileģētiem varbūt mēs piedāvāsim augstāka līmeņa izglītību, pārējiem – tādu, kādu var atļauties pašvaldības," pauž Ratinīka.

Šādam apgalvojumam daļēji piekrīt arī izglītības eksperts Igors Grigorjevs. Viņš norāda, privātskolas pēc būtības ir atbalstāmas, jo bieži vien aizpilda tās izglītības nišas, ko pašvaldība nespēj piedāvāt. Taču viņš uzskata, ja šādās skolās nonāk pamatīgi pašvaldību līdzekļi, tās vairs nedrīkst būt maksas – tām jābūt pieejamām ikvienam, lai spēles noteikumi un iespējas visiem bērniem būtu vienādas.

"Es negribētu dzīvot sabiedrībā, kurā bērna izglītība un viņa iespējas ir atkarīgas no tā, vai viņa ģimenē ir nauda. Pamata un vidēja izglītība ir tā, kurai kvalitatīvi ir jābūt pieejamai visiem, neatkarīgi no tā, vai nauda ģimenei ir vai tās nav. Ja mēs šo jautājumu spējam atrisināt, tad privātskolas ir ļoti labs risinājums," uzskata Grigorjevs.

Vienlaikus no izglītības organizācijām un pašvaldībām izskan aizdomas, ka šādi grozījumi veikti, lai lobētu privātās izglītības iestādes. To gan noliedz gan Ritvars Jansons, gan Izglītības ministre. Taču neatkarīgi no tā vairākas organizācijas vērsušās pie Valsts prezidenta Egila Levita, aicinot likumprojektu nodot otrreizējai caurlūkošanai.