Vēl pirms mēneša Iekšlietu ministrija (IeM) solīja, ka ir gatavs bēgļu uzņemšanas plāns, ja Latvijā ierastos liels skaits cilvēku no Ukrainas. Tika pieļauts, ka pierobežā varētu beidzot bēgļu centrus, bet, kad viņi sāka gāzties pāri Latvijas robežai, šī bija pirmā un vienīgā vieta, kurp viņiem doties.
Attaisnojoties ar neparedzēti straujo bēgļu pieplūdumu, tiek piesegtas arī neizdarības procesa organizēšanā. Sākotnēji bēgļu izmitināšanā līdztekus cilvēku gatavībai uzņemt ukraiņus pie sevis mājās, plāns bija uzsvaru likt uz viesnīcām, ko centralizēti ar iepirkumu organizētu Ekonomikas ministrija, bet šī sadaļa cietusi sakāvi. Izmitināšana atstāta uz pašvaldībām par divreiz mazāku samaksu, neapmierināti ir Latvijas Pašvaldību savienībā.
"Neviens nebijām gatavi, tas protams, bet šis plāns radikāli jāpārtaisa. To, ko dara Rīga, ir malači, jo šis centrs veic valsts sadaļu – robežsardze, vīzu izsniegšana. Citas pašvaldības var tikai iekšējo koordināciju. Sākotnēji teica, ka būšot 3-4 centri, bet Rīga palikusi viena. Esam zaudējuši trīs nedēļas laika."
Un Rīga jau strādā pie otra bēgļu atbalsta centra izveides – no nākamās pirmdienas tāds darbosies bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Vecrīgā, kamēr Kongresu nams paliks vairāk kā informācijas centrs.
Ministrijā galvaspilsētas iniciatīvu slavē un liek par piemēru citām pašvaldībām, izvairīgi runājot par to, vai tas nebija valsts pienākumus bēgļu plūsmu organizēt.
" Šis mehānisms ir tas, kas nodrošina, ka šie cilvēki neaptur PMLP darbu reģionos," skaidroja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dmitrijs Trofimovs.
"Liela daļa cilvēku ierodas ar likumīgām tiesībām un nonāk pie pašvaldības kā pie pirmās institūcijas, tāpēc bija svarīgi vienuviet valstij un pašvaldībai nodrošināt uzņemšanu. Šādu centru izveide aktuāla arī citos reģionos," piebilst Trofimovs.
"Valsts iestādes ir lēnas un rūpīgas, bet krīzē risinājumi ir vajadzīgi ātri," tā saka viena no hakatona organizatorēm. 48 stundu garumā nedēļas nogalē tika meklēti inovatīvi risinājumi Ukrainas iedzīvotāju, bēgļu un uzņēmumu atbalstam. Arī tur piekrīt – krīzes situācijās sadarbība valsts pārvaldē nav pietiekama.
"Tas, ko pavisam noteikti redzam, katra institūcija strādā lieliski atsevišķi, redzam, ka Rīga uzņemas jautājumus, kas jārisina citām pašvaldībām, bet citas izvēlas nerisināt, bet sūtīt uz Rīgu. Pietrūkst vienas stratēģijas vai vadības no valdības puses, kurš vada procesus un nolemj, kurā virzienā ejam. Mums nav jārada jaunas iestādes, bet jāiemācās koordinēt darbu starp esošajām labāk nekā šobrīd."
Kopējo bēgļu skaitu var tikai minēt. Tie, kuri apmetušies pie radiem vai paziņām, reģistros pagaidām neparādās. Virs 2 500 vērsušies pēc palīdzības ar izmitināšanu. Apmēram seši simti saņēmuši tā sauktās humānās vīzas, kas ļauj ukraiņiem strādāt.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
