Uz saturu

Sekmīgākajiem Siguldas novada vidusskolēniem maksās līdz 60 eiro mēnesī

Pašvaldības turpina savā starpā konkurēt par skolēniem. Viens no veidiem, kā skolēnus noturēt savas vietvaras skolās, kā arī arī motivēt tos mācīties labāk, ir stipendiju piešķiršana. Šādu praksi – maksāt par labām atzīmēm, ieviesušas daudzas pašvaldības, summām sasniedzot arī 60 eiro mēnesī. TV3 Ziņas skaidro, vai nauda ir veids, kā tiešām var motivēt jauniešus mācīties labāk?

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Par labām zināšanām skolēnus atalgot ne vien ar augstām atzīmēm, bet arī finansiāli, pašvaldības sāka pirms vairākiem gadiem, lai šādā veidā konkurētu par skolēniem ar blakus novadiem. Jau vairākus gadus šādā veidā teicamniekus atalgo Ropažu novadā – šeit par labām sekmēm vidusskolēni var saņemt no 20-45 eiro mēnesī.

Haralds Burkovskis
Ropažu novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālā apvienība

"Šis ekonomiskais motivators ir viens no tiem elementiem, kas liek izšķirties tieši par labu Ropažu novada pašvaldībai. No pašvaldības puses raugoties, tas ļauj cilvēkiem skaidri un gaiši parādīt, ka vidusskolas posmā turpināt mācības pašvaldības mācību iestādēs. Mums ir trīs vidusskolas, tā ir laba, turklāt ekonomiski motivēta izvēle."

Līdz ar teritoriālo reformu daļa pašvaldību lēmušas no ikmēneša labāko skolēnu prēmēšanas atteikties, citas šādu iespēju paplašinājušus. Iepriekšējos gadus stipendijas jau maksātas Mālpils un Krimuldas vidusskolēniem. Tagad prakse pārņemta visā jaunajā Siguldas novadā.

Stipendiju apmērs būs atkarīgs no vidusskolēna sekmēm. Ja vidējais vērtējums semestrī būs no astoņām līdz deviņām ballēm, skolēns saņems nepilnus 52 eiro mēnesī. Savukārt, ja skolēns  mācās izcili un vidējais vērtējumi ir no deviņām līdz 10 ballēm, par to jau pienāksies teju 78 eiro liela stipendija. Jāņem gan vērā, ka no summas tiks atvilkti arī nodokļi.

Kristaps Zaļais
Siguldas novada priekšsēdētājas vietnieks

"Viņiem būs augstāka motivācija sasniegt šos rezultātus. Varbūt kādam īpaši, varbūt kādam, kuram mazliet pietrūka un vienmēr likās, ka nav vērts vai nav vajadzība, tagad šī motivācija būs. Un otrs, novērtēt arī tos, kuri jau daudz dara, lai šo sasniegtu. Un trešais – neslēpsim, šādā viedā mēs varam arī palīdzēt mūsu mājsaimniecībām."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Siguldas novada dome paredz, gadā stipendijas no budžeta izmaksās aptuveni 14 000 eiro un saņēmēju skaits varētu būt daži desmiti skolēnu.

Siguldas novada Jauniešu domes prezidentei un vietējās ģimnāzijas vidusskolniecei Paulai Smildziņai līdz stipendijas iegūšanai pietrūcis vien nedaudz. Vienlaikus viņa uzskata, – vienaudžus un citus skolas biedrus stipendija pavisam noteikti motivēs mācīties centīgāk.

Paula Smildziņa
Siguldas novada Jauniešu domes prezidente

"Jo tā ir reāli pašiem sava nauda, ko tērēt, ko taupīt, savā veidā izmantot. Tā ir summa par mācībām, tā ir tāda kā kabatas nauda, bet ļoti noderīga. Jaunieša dzīvē noteikti ļoti noderīga."

"Jā, materiālie labumi naudas izteiksmē, iespējams, ir, un mēs redzam, ka tas daļēji ir kompleksi ar vēl citiem instrumentiem vēl, kas strādā. To piekopj arī tēti un mammas ģimenēs," norāda Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Savukārt finanšu pratības eksperte uzsver, īpaši vidusskolā nauda var būt dzinulis jaunietim mācīties labāk. Šādā vecumā jau šobrīd daudzi piestrādā, lai pelnītu savu naudu. Vienlaikus tiek norādīts uz nelieliem riskiem –  konkurence skolā var radīt arī saspīlējumus.

Līga Peiseniece
Banku augstskolas rektore, finanšu pratības eksperte

"Bet, protams, ir jāņem vērā būtisks risks, ka šis ietekmē arī attiecības starp pašiem skolēniem un arī attiecības staro skolēnu un skolotāju. Cīnoties par labām atzīmēm, var būt arī konflikts ar skolotājiem, jo skolēns uzskata, ka viņam ir nepieciešama augstāka atzīme."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

"Jā, iespējams kaut kur šāds risks pastāv. Šeit ir mājasdarbs skolas videi kopumā un faktiski skaidrot, ka šis materiālais bonuss ir tiešām tiem, kas to ir pelnījuši, un sistēma ir taisnīga," saka Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns.

Datus par to, cik ir pašvaldību, kas finansiāli motivē savus skolēnus, neviens apkopo. Savukārt vienreizējas naudas balvas piešķir gandrīz visās. Tās ir, piemēram, prēmijas labākajiem skolēniem katra semestra beigās vai naudas balvas par godalgotām vietām olimpiādē.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm