Pašvaldību izlīdzināšanas fondā vietvaras šogad iemaksās 163 miljonus eiro
Katru gadu valsts bagātākās valsts vietvaras pašvaldību izlīdzināšanas fondā spiestas iemaksāt vairākus miljonus eiro, un, tā kā pieaug iemaksājamo summu apmērs, palielinās arī vietvaru neapmierinātība, jo par citiem atdoto naudu būtu iespēja risināt pašiem savas problēmas. TV3 Ziņas skaidro, vai un kad šajā mehānismā var gaidīt kādas izmaiņas.
Ņemot vērā novadu sociālekonomiskās atšķirības, pašvaldību izlīdzināšanas fonda mērķis ir nodrošināt, ka trūcīgākajiem novadiem pietiek naudas gan pamatfunkciju izpildei, gan attīstībai. Vēsturiski izveidojusies situācija, ka daļu naudas fondā iemaksā valsts, bet otru daļu – pašas vietvaras. Lai zinātu, kam cik daudz jāiemaksā, ņem vērā nodokļu ieņēmumus, novada platību un iedzīvotāju skaitu, tostarp bērnu un darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvaru.
Tā iespaidā izveidojusies situācija, ka ilgstoši galvenie fonda donori bijušas 10 bagātākās Pierīgas pašvaldības. Nekas būtiski nav mainījies arī pēc novadu reformas – lielākās naudas summas joprojām iemaksā Rīga, Jūrmala, Ādaži un citas reģiona vietvaras. Tā, piemēram, galvaspilsētai šogad būs jāzaudē teju 125 miljoni eiro, Mārupei – 12, Ķekavai – pieci miljoni eiro.
"Pašvaldības, kuras spiestas naudu iemaksāt, jau gadiem ar esošo kārtību ir neapmierinātas, jo jāpalīdz ne tikai attāliem pierobežas novadiem, bet arī lielajām pilsētām, piemēram, Ogrei, Jēkabpilij, Liepājai. Mēs saprotam, ka kaut kādai izlīdzināšanai jābūt, bet tik lielai – tas mums nav pieņemams, un arī iedzīvotāji nesaprot, kādēļ viņu sarūpētā nauda aizplūst kaut kur tik tālu no viņu dzīvesvietām. Mēs bez lielām galvassāpēm uzbūvētu Pļavniekkalna sākumskolas piebūvi 312 skolēniem, mēs drošu sirdi uzsāktu Titurgas bērnudārza būvniecību, kas ir ļoti aktuāla problēma."
"2023. gadā tie ir 125 miljoni, un nekas mums netiks atgriezts, līdz ar to desmitā daļa no mūsu ieņēmumiem tiek pārdalīti citām pašvaldībām. Ja tā mēs turpinām, mēs vienkārši šo Rīgu, kas ir Latvijas ekonomiskais centrs, katru gadu padarām vājāku un vājāku," uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.
Arī pašvaldību savienībā piekrīt – nav pieņemami, ka tik mazs skaits vietvaru uztur lielāko daļu Latvijas novadu, jo arī bagātākajām pašvaldībām ir pietiekami daudz savu risināmu problēmu.
"Tas nav normāli, ka tikai dažas pašvaldības ir tās, kas iemaksā izlīdzināšanas fondā un faktiski tas veidojas kā tāds pašpalīdzības fonds – vieni iemaksā, otri saņem."
Konkrēts risinājums – kā esošo kārtību mainīt -, līdz šim nav izskanējis, bet varianti esot vairāki – palielināt valsts iemaksājamo daļu fondā, mainīt aprēķina kritērijus vai donorpašvaldībām dot priekšrocības aizņēmumos.
Finanšu ministrijā norāda, – problēmai apņēmusies pieķerties arī jaunā valdība, un tās deklarācijā ietverts punkts par izlīdzināšanas fonda reformu. Tas nozīmē, ka jau šogad sāksies diskusijas par jauna mehānisma izveidi.
"Tiks atvērta diskusija pilnībā par visu finanšu izlīdzināšanas mehānismu kā tādu, un tad noteikti skatīsimies, vai varbūt jārunā par finansējuma apjoma maiņu, vai jāmaina demogrāfiskie rādītāji vai jāņem par pamatu citi kritēriji."
Ministrijā cer, ka jaunais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modelis varētu būt spēkā jau no nākamā gada, taču tas būs atkarīgs no tā, cik raiti veiksies diskusijās ar iesaistītajām pusēm.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
