Pēc Dursupes plūdiem ceļ trauksmi par aizsprostiem, to vidējais kalpošanas laiks ir vien 50 gadi

Viņa norādīja, ka Latvijā ir vairāk nekā 1500 cilvēka radītu šķēršļu upēs, no kuriem daudziem nav ekspluatācijas noteikumu vai pienācīgas uzraudzības.

"Mēs nevaram automātiski iet atpakaļ un atjaunot aizsprostu. Jāizvērtē, vai pareizākais risinājums ir atkal censties kontrolēt upi vai izmantot dabu, lai palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām," uzsvēra Jentgena.

Eksperte atgādināja, ka cilvēku būvētu hidrotehnisko būvju kalpošanas laiks ir aptuveni 50 gadi, taču daudzas Latvijā ir ievērojami vecākas un ilgstoši nav pienācīgi uzturētas.

Pēc viņas teiktā, daudzviet drošāk un arī lētāk būtu ļaut upei atgūt dabisko tecējumu, nevis atjaunot vecos aizsprostus. Tas ne tikai samazinātu plūdu risku, bet arī uzlabotu upju spēju pašattīrīties un atjaunotu zivju migrācijas ceļus.

Jentgena piebilda, ka vien Talsu novadā ir vairāk nekā 70 cilvēka veidotu šķēršļu, kuriem nav ūdens resursu lietošanas atļauju vai ekspluatācijas noteikumu.

"Ja nav ekspluatācijas noteikumu, bieži vien nav arī neviena, kas šīs būves regulāri apseko un uztur. Tas pats par sevi jau ir milzīgs risks," uzsvēra eksperte.