Pie dzimstības antirekorda novembrī vainojams karš un grūto "deviņdesmito" atskaņas
Latvijā turpina samazināties dzimstība, sasniedzot jaunus rekordzemus rādītājus – pērn novembrī piedzima vien nedaudz vairāk par tūkstoti bērnu, kas ir mazākais skaits simts gados. Eksperti to saista ar vairākiem iemesliem, tostarp kara ietekmi, vēsta TV3 Ziņas.
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) jaunākie dati liecina, ka pērn novembrī Latvijā piedzima 1053 bērni, kas ir zemākais rādītājs 100 gados. Un arī kopumā pagājušajā gadā jaundzimušo skaits bijis mazs. Pērn 11 mēnešos pasaulē nāca gandrīz 14 500 bērnu, kas ir par 10% mazāk, salīdzinot ar 2021. gada attiecīgo periodu.
"Gan novembrī, gan skatoties uz visu gadu kopumā, diemžēl tie dzimstības rādītāji 2022. gadā ir bijuši vēl sliktāki nekā 2021. gadā, kur jau mēs teicām, kas tas ir zemākais pēdējos simts gados."
Demogrāfe un Rīgas Ekonomikas augstskolas asociētā profesore Zane Vārpiņa min vairākus iemeslus, kāpēc novembrī bijuši rekordzemi dzimstības rādītāji.
"Novembris pats par sevi ir mēnesis, kad dzimst salīdzinoši maz bērnu. Dzimstībā ir sezonālas tendences. Bet papildu tam tas ir 2022. gada februāris, kad Ukrainā iebruka Krievijas karaspēks. Kas bija saistīts arī ar to, ka Latvijas sabiedrībā bija tāda ļoti liela nedrošība. Un tā vietā, lai vecāki, jaunās ģimenes domātu par bērnu radīšanu, drīzāk tika apsvērtas tādas stratēģijas, ko vispār darīt."
Arī statistikas pārvaldē uzskata, ka karš negatīvi ietekmējis jaundzimušo skaitu Latvijā.
"Sieviete tomēr domā, vai viņai ir droši laist pasaulē bērnu. Vai tā situācija vispār kopumā šobrīd ir tāda, ka bērnam būs droša dzīve," skaidro CSP Sociālās statistikas departamenta direktore.
Un vēl viens būtisks iemesls, kāpēc turpina samazināties dzimstība, ir 90. gadu "demogrāfiskā bedre".
"Šobrīd vecumu, kad dzimst bērni, ir sasniegušas tās sievietes, kas ir dzimušas 90. gados. Un 90. gados jau bija ļoti zema dzimstība. Tātad salīdzinoši maz ir sieviešu šajā vecumā, kad dzimst bērni," skaidroja CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula.
Līdz ar to dzimstība ir zema, lai gan Latvijā viena sieviete dzemdē vairāk bērnu nekā vidēji Eiropā. Savukārt, runājot par to, kā paaugstināt demogrāfiskos rādītājus, eksperte norāda – liela nozīme ir jauno māmiņu iespējām bērnu audzināšanu ērti apvienot ar darbu.
"Kad viņai ir iespēja strādāt un ļoti, ļoti elastīgi apvienot gan ģimeni, gan karjeru. Kam papildus ir visas tās lietas, par ko mēs runājam, gan bērnudārza pieejamība, gan tēva iesaistīšanās, gan viss cits, arī darba tirgus elastība."
Lai gan dzimstību joprojām būtiski pārsniedz mirstība, iedzīvotāju skaits kopš pagājušā gada sākuma tomēr nedaudz palielinājies – par kādiem 17 000, sasniedzot 1 893 000. Tas skaidrojams ar kara bēgļu ierašanos.
Kā katru gadu, statistikas pārvalde maijā precizēs iedzīvotāju skaitu, kad būs zināms, cik daudz ukraiņu turpina pastāvīgi dzīvot Latvijā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
